Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Latvijas Universitātes simtgades akts Adelaidē

Akadēmiskā runa – „Kā latviešiem deva uzvārdus“

Laikraksts Latvietis Nr. 560, 2019. g. 4. okt.
Astra Kronīte -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Dr. Pēteris Strazds sniedz LU vēstures pārskatu. FOTO Astra Kronīte.

Ilze Tomasa (Thomas). FOTO Juris Skābe.

Sarīkojuma dalībnieki. FOTO Juris Skābe.

Katru gadu septembra mēneša beidzamajā nedēļas nogalē viena no Adelaides akadēmiskām kopām, vai nu Studentu vai Studenšu kopa, vai akadēmiskā vienība Atāls, atzīmē Latvijas Universitātes dibināšanu, rīkojot aktu. Šogad, Universitātes simtgadē, rīkošana iekrita studentu vienībai Atāls.

29. septembrī, tieši tad, kad Rīgā notika LU simtgades ekumēniskais dievkalpojums Rīgas Domā, Adelaidē pulcējās ap 30 cilvēku, lai atzīmētu šo svinīgo notikumu.

Pēcpusdienu vadīja Atāla vecākais Dr. Pēteris Strazds, kurš atklāja aktu ar īsu pārskatu par Universitātes dibināšanu un attīstību. Augstskolas dibināšanas domu grauds jau tika iedēstīts 1917. gadā Skolotāju konferencē Tērbatā. Kongress publicēja rezolūciju par latviešu augstskolu, uzsverot, ka jaunajai universitātei ir nepieciešama dabas zinātņu, humanitāro un tehnisko zinātņu vienotība. Daudzi no šiem skolotājiem kļuva par pirmās augstskolas mācību spēkiem. Latvijas Universitāte no sākuma līdz šai dienai nekad nav bijusi slēgta, vai darbība pārtraukta, pat abu okupantu varas laikos.

2019. gadā Latvijā darbojas sešas universitātes, 21 augstskola un akadēmija, 19 koledžas (neskaitot 6 augstskolu aģentūras) un divas ārvalstu augstskolu filiāles. Pie Latvijas Universitātes pieskaitāmas Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledža un Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledža.

Lai noturētu savu vietu kā nacionālo, vadošo studiju un pētniecības centru Latvijā, patreiz notiek liela Universitātes pārkārtošana, telpu modernizācija un centralizēšana Pārdaugavas krastā Torņkalnā, kur izveido Studentu pilsētiņu. Daļu no šī kompleksa jau atvēra 2016. gadā – Dabaszinātņu Akadēmisko centru. Sekos Zinātņu centrs, kas liecina par nopietnu zinātnes akcentēšanu. Augstākās citējamības izdevumos starp publikācijām no Latvijas, vairākums zinātnisko publikāciju pieder Latvijas Universitātei.

Klātesošie varēja iepazīties ar LU himnu, kurai vārdus devis Edvarts Virza un mūziku komponējis Jāzeps Vītols.

Līdzīgi saulei Tu atnes mums dienu,
Gudrību vērīgiem gariem Tu sniedz.
Celdamās augstāku pati arvienu,
Tautai Tu augstāku pacelties liec.

Akadēmisko runu teica ilggadējā, vairāku universitāšu bibliotekāre Ilze Tomasa (Thomas) par tēmu Kā latviešiem deva uzvārdus. Pamatojoties uz tiešiem tā laika dokumentiem, kuros norādījumi visi rakstīti vecā ortogrāfijā, referente izskaidroja 1821. gada cara pavēli atcelt dzimtbūšanu Kurzemē un Vidzemē, līdz ar to norādot, kā un kur jānotiek uzvārdu piešķiršanai.

Galvenais pamatiemesls uzvārdu došanai bijis miera un sabiedriskas kārtības dēļ, lai policija varētu cilvēkus vajadzības gadījumā atrast. Process ir bijis ļoti rūpīgi izdomāts ar sīkiem norādījumiem muižniekiem un pagasta domēm. Sievietēm, atskaitot saimniecēm, nav bijusi balss uzvārdu izmeklēšanas procesā. Latgalē dzimtbūšanu atcēla tikai 1866. gadā, un uzvārdu došana notika pēc tam. Klātesošie visam varēja labi izsekot, skatoties dokumentus uz lielā ekrāna.

Referāts bija saistošs ar interesantiem piemēriem. Visizplatītākais uzvārds esot Bērziņš. Tam seko visādi citi koku nosaukumi un lietvārdi, kurus cilvēks novēro dabā. Bijis aizliegts likt vāciskus uzvārdus vai slavenu cilvēku vārdus, tā ieturot starpību starp šķirām. Kaut gan visumā uzvārdu piešķiršana esot bijusi godīga, dažs labs muižkungs aiz spītības tomēr dažkārt pierakstījis rupju vai necildinošu vārdu. 1939. gadā Latvijas valdība deva cilvēkiem izdevību mainīt uzvārdus.

Pēc tradicionālā Gaudeamus nodziedāšanas, visus aicināja pakavēties pie glāzes vīna un uzkodām. Kā jau dzimšanas dienās, uz galda lielais kliņģeris ieņēma goda vietu.

Astra Kronīte (korp! Dzintra)
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com