Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Redzētais, dzirdētais un izjustais Toronto

Kanādas XV Latviešu dziesmu un deju svētki

Laikraksts Latvietis Nr. 553, 2019. g. 10. aug.
Vilnis Baumanis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
Dziesmu_Deju_svetki_Kanada_2019

Orķestris un koris. FOTO Andris Lagzdiņš.

Tautas dejas. FOTO Andris Lagzdiņš.

Toronto. Pelēkbrūnos rāmjos iestikloti debesskrāpji, ko glāsta tveicīga jūlija saule. Pie debesu skrāpētājiem pieder arī Hiltona viesnīca, no kuras 19. stāva cilvēki ielās atgādina divkājainus kukainīšus. Viņu skraidīšana mūs nesaista. Bet tiklīdz nolaižamies no saviem augstumiem, tā tiekam ierauti tautiskajā virpulī. Visur sastopam savējos – no malu malām dziesmu un deju svētkos pulcējušos latviešus: rīkotājus, dejotājus, koristus, skatītājus, baudītājus un draudzīgus čalotājus. Arī Garezera Vasaras vidusskolas jauniešus, kas vecāku priecīgi sveikti ierodas vairākos autobusos. Viesnīcā veidojas divi sabiedriskie centri – viens fojē pie bāra un otrs – stāvu zemāk, kur tirdziņā vizuļo tautiskas rotas un pie ziņojumu dēļa ļaudis dedzīgi meklē biļetes uz izpārdotiem sarīkojumiem.

Svētku programma ieplānota tā, lai apmeklētāji negarlaikotos. Sarīkojumu vietas izraudzītas patālu no galvenās viesnīcas, un laika sprauga starp sarīkojumiem ir minimāla, radot iespēju Daliņa solī izvingrināt kājas, vai arī mēģināt notvert taksometru. Šoferi vēl nav atklājuši, ka no viesnīcas ik pa laikam gāžas laukā simtiem cilvēku, dodamies uz Mattany arēnu vai Bluma Appel teātri. Bet pamazām viņi atskārst, ka viesnīcā čaukst dolāri, pasažieri dod labu dzeramnaudu un turklāt pastāsta, kur atrodas Latvija. Toronto taksīšu šoferi – pakistānieši, sīrieši, nigērieši, izcīna nemitīgu cīņu ar riteņbraucējiem, kuriem pilsēta ierādījusi platas joslas gar ielu malām un kuri bariem vien drāžas vēja ātrumā, kavēdami taksīšu pagriešanos pa labi vai pa kreisi.

Kas paliek prātā no Kanādas XV Latviešu dziesmu un deju svētkiem? Lielais cilvēku pieplūdums un ansambļu skaits no Latvijas un citām aizjūras zemēm. Valsts Akadēmiskā kora Latvija koncerts, Māra Sirmā vadībā. Askētiskā, bet skaistā Koerner'a koncertzāle, nopietnā programma un kora virtuozitāte. Veidojas tīra māksla, kas paceļ arī klausītāju augstākās sfērās.

Toties, sirdi – un ne tikai sirdi – iesilda Garīgās mūzikas koncerts, kurā skan latviešu komponistu darbi, to vidū Jurjāna kantāte Tēvijai. Bez tās, kā pamatoti atzīst viena klausītāja, dziesmu svētkiem kaut kā pietrūktu. Bet ļaužu pilnajā Trinity-St. Paul dievnamā pa durvju spraugu pamanās ielavīties arī Toronto vasara. Rodas saistošs vizuāls efekts, klausītājiem vēdinot simtiem programmu lapiņu kā baltus taureņus.

Iespaidīgs ir Rīgas Tautas deju ansambļa Līgo koncerts, ar izteiksmīgām deju kustībām, mūzikas un gaismu efektiem, izvedot mūs caur latviskajiem gada laikiem. Arī Tautas deju lieluzvedumā, kur piedalās ap tūkstoš dejotāju, apbrīnojam Latvijas deju kopu vieglo soli un precīzās kustības; braši turas arī citas no Eiropas, ASV un, protams, Kanādas. Publika dejotājus sumina ne tik vien ar aplausiem, bet arī ar modē nākušo priecīgo kaukšanu, ko īpaši izkopušas jaunāko paaudžu māmiņas savu bērnu sporta sacīkstēs. Noslēgumā, kad arēnā saplūst visi dejotāji, tur attīstās īsts prieka jandāliņš, grupām veidojot pašām savus oriģinālus un trakulīgus gājienus, dažkārt uzmetot kādu meiteni gaisā. Ugunīgu mūziku spēlē grupa Raxtu raxti.

Izklaidējoša ir Daugavas Vanagu teātra spēlētā Blaumaņa komēdija No saldenās pudeles. Inscenējums tautiski tradicionāls, aktieru spēle ar vajadzīgo teatrālisma piedevu. Luga šiem laikiem var likties naiva – bez rupjiem vārdiem un kailskatiem. Bet dziesmu svētku gaišajā noskaņā tā vēl aizvien ir baudāma. Daļa tekstu gan lielajā zālē aizlido tikai līdz pusei. Var arī būt, ka daži skatītāji ir aizmirsuši ieslēgt savus dzirdes aparātus.

Kad Kopkora koncerta sākumā, skanot dziesmai Lec, saulīte!, Mettany arēna pēkšņi iegrimst melnā tumsā, mēs sev jautājam: vai tā varētu būt režijas izplānota gaismu rotaļa, ar nolūku dramatizēt saulītes uzlēkšanu? Bet drīz visiem kļūst skaidrs, ka tumsa ir neparedzēta. Iedegas blāvs ārkārtas apgaismojums, kas ļauj tik tikko saskatīt kori un diriģentu. Rīkotāji griežas pie publikas: „Ko darīsim? Beigsim tagad, vai turpināsim?“ – „Turpināsim!“ skan tūkstošbalsīga atbilde. Klausītāji zemapziņā jūt, ka Kopkora koncerts ir svēts rituāls, kam jāiziet cauri, citādi svētkiem nebūs svētības. Galu galā koris skan itin koši, pateicoties dziedātājiem, kas dziesmas māk no galvas, vai kas var notīm uzspīdināt viedtālruņa spuldzīti. Un pateicoties diriģentiem, kas spēj arī pustumsā plašo kori saturēt kopā. Rodas tāda kā Jāņu nakts noskaņa, tikai bez ugunskura. Tad, gandrīz pie programmas beigām, skanot dziesmai Šķind zemīte, rīb zemīte, arēna sāk iegaismoties. Iemirdzas koristu tērpi, kļūst redzams diriģents, sāk skanēt elektroniskās klavieres un solistu balsis. Gaismu sauca, gaisma ausa!

Ir savā ziņā atspirdzinoši pabūt Kanādā, kaut arī ASV valsts svētku laikā. Varam dziļāk ieklausīties Kanādas valsts himnā Oh, Canada, ko vietējie tautieši vairākos sarīkojumos pacilāti nodzied pirms Latvijas valsts himnas. Tā ir liriskāka un vieglāk izdziedama nekā kareivīgā ASV himna, ko dziedājām Baltimoras un citos dziesmu svētkos, un ko godinām tāpat kā kanādieši savējo. Vai valsts himna atspoguļo tās iedzīvotāju raksturu? Šim tematam būtu vērts veltīt kādu doktora disertāciju.

Ar plašajiem dziesmu un deju svētkiem Toronto latviešu saime joprojām sevi apliecina par vienu no stiprākajiem latviešu bastioniem ārpus Latvijas. Nāk prātā ansambļa Trīs no Pārdaugavas pirms daudz gadiem Toronto dziedātā dziesma, populārā šlāgera Ramona meldijā: „Toronto, kur visi valkā prievītes, / Toronto, kur visi spēlē koklītes, / Toronto, Toronto, kur polku lecot darbā iet, / Toronto, Toronto, kur ielās tautas dziesmas dzied!“

Pēdējā vakarā, izskanot svētku atvadu ballei, jaunie un pusjaunie svinētāji izstumj klavieres priekštelpā un sāk aizrautīgu sadziedāšanās maratonu, kas ilgst līdz četriem no rīta. Tad, sastājušies aplī un sadevušies rokām, viņi nodzied Pūt, vējiņi, radot vienu no tiem īpašajiem kopības brīžiem, kādi veidojas latviešu dziesmu svētkos.

Vilnis Baumanis
Laikrakstam „Latvietis“

Pirmpublicējums laikrakstā „Latvija Amerikā“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com