Par gadskārtu Jānīts nāca, Savus bērnus apraudzīt! Vai tie ēda, vai tie dzēra, Vai Jānīti, daudzināja? Sanācieti, Jāņa bērni, Sagaidieti Jāņu dienu; Jāņu diena lepni nāca, Ugunīsi vizēdama. Pūt, Jānīti, vara tauri, Kalniņā stāvēdams, Lai klausās tautu meitas, Lejiņā stāvēdamas. Sit, Jānīti, vara bungas, Vārtu staba galņā. Lai ceļās'i Jāņu māte, Lai saņēma Jāņa bērnus. Kuriet lielu jāņuguni Pašā Jāņa vakarā! Jāņa bērni nosaluši, Jāņa zāles lasīdami. Lēni, lēni Jānīts brauca No kalniņa lejiņā; Saules meita vārtus vēra, Zvaigžņu cimdi rociņā. Īsa, īsa Jāņu nakts Par visām naksniņām: Te satumsa, te izausa Pie Jānīša uguntiņas. Es redzēju Jāņu nakti Trīs saulītes uzlecam: Viena rudzu, otra miežu, Trešā tīra sudrabiņa. Kas tumšā'i vakarā'i Pļavas, mežus skandināja. Jāņa bērni skandināja Jāņa dienu slavēdami. Līgojiet, Jāņu bērni Nava gara Jāņu nakte; Viena mala tumsai tums, Otra ausa gaismiņai. |