„Jaunās Gaitas“ Nr. 297

Žurnāla „Jaunā Gaita“ Nr. 297 vāks.

Rakstu krājuma kultūrai un brīvai domai numurs JG297 jau nonācis abonentu rokās visā pasaulē un daudzās bibliotēkās Latvijā, kā arī Jāņa Rozes un Zvaigznes ABC grāmatveikalos, Galerijā Istaba, Apgāda Zinātne veikalā un Latvijas Okupācijas muzeja grāmatu galdā.

Vairāk nekā puse – četras dzejoļu izlases un četri īsstāsti – veltīta rakstu mākslai. Daudzu akadēmisku rakstu un daudzu grāmatu recenziju autore Bārbala Simsone kā dzejniece šai numurā debitē ar Kardiogrammām. Anda Surgunta un Reiņa Runča dzejoļi ir no viņu topošiem dzejkrājumiem. Eduards Aivars, īstajā vārdā Aivars Eipurs, dalās ar Baltādaina dzejnieka vēstulēm II. Andra Habermaņa īsstāsts Svētā Valta dzīves apraksts ir par mīlestību pret nepierakstāma brāļa. Mārtiņa Zelmeņa Neapsolītā zeme izskan teikumā: „...vai tas nav gluži parasti, ka vakaros likumīga sieva kapos kopā ar kādu jamaikieti glābj kurmjus?“ Kristīne Ilziņa Melnās vistas olās vaicā: „Kur mūsdienās pilsētnieks, kura lauku radi izkauti un pazuduši kara laika emigrāciju un pēckara deportāciju viļņos, dabū trīs melnas vistas olas?“ Monikas Zīles Dominikas biķeris ir par laimīgām teles dzemdībām un par saistībām nesavažotu brīvību.

Vāka dizainu un gleznu attēlus pa daudzām lapaspusēm piedāvā Anna Baklāne. Mākslas redaktore Linda Treija, Amerikas Latviešu Mākslinieku apvienības prezidente, vērtē: „Annas darbi pieprasa ieskatīšanos zīmējumā, līniju izsekošanu un aizdomāšanos par simboliem. ... [Viņas] smalkā un profesionālā gleznošanas tehnika ir vienādi perfekta neatkarīgi no darbu lieluma.“

Mākslas zinātnieks, vairāku grāmatu autors Vilis Inde, galerijas inde/jacobs vadītājs Marfā, Teksasā, raksta par Viju Celmiņu, vienu no visaugstāk apmaksātām latviešu gleznotājām pasaules mērogā, kuras darbus uzpērk kolekcionāri par miljoniem dolāru.

Mūzikas nodaļā Lāsma Gaitniece apraksta komponista Jāņa Zālīša (1884-1943) viesmīlīgās mājas Jūrmalā pie Lielupes, un interesanto sabiedrību, kas tur apgrozījās gan komponista dzīves laikā, gan arī garajos padomju laikos pēc viņa aiziešanas.

Nodaļā Aktualitātes Otto Ozols, īstā vārdā Mārtiņš Barkovskis uzstāda jautājumu: „Vai Satversmes aizsardzības birojs un Saeimas Nacionālās Drošības komisija apzināti ignorē Krievijas ietekmi Latvijā?“

Grāmatu recenziju nodaļā Indra Ekmane ieskatās Rūtas Muktupāveles un Andas Laķes rediģētajā kolektīvā monogrāfijā Dziesmu un deju svētki. Tradīcijas anatomija. Viesturs Vecgrāvis pauž savu vērtējumu par Māra Salēja dzejkrājumu Tuvošanās. Lāsma Gaitniece dod divas recenzijas, vienu par Andras Manfeldes Vēja vīrs un mēs, otru par Varlama Šalamova (Варлаам Тихонович Шаламов, 1907-1982) Kolimas stāsti.

Madaras Eversones sastādīto grāmatu Laiku nospiedumi. Ilgoņa Bērsona dzīve dienasgrāmatās, vēstulēs, atmiņās un attēlos (1947-1990) Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis raksturo kā panorāmisku ieskatu Bērsona laika Latvijas literatūras vēsturē.

Gundars Pļavkalns (1931-2018) bija smalks dzejnieks un ietekmīgs literatūrkritiķis kurš, dzīvodams Adelaidē, Austrālijā, regulāri izvēlējās publicēties Jaunajā Gaitā.

Kārlis Ābele un Maija Meirāne veltī viņa piemiņai atvada vārdus un dažus viņa paša dzejoļus.

Nodaļā Dažos vārdos – Jaunās Gaitas redkolēģija atzīmē kopš pavasara tapušās grāmatas, kultūras notikumus un apbalvojumus.

Par abonēšanas kārtību rakstiet e-vēstuli juris.zagarins@gmail.com vai zvaniet +1 413 732-3803, vai skatiet mājas lapu http://jaunagaita.net, kur varat arī ieskatīties Jaunās Gaitas vēsturiskā arhīvā no 1955. gada līdz pat šodienai.

Juris Žagariņš
Laikrakstam „Latvietis“