Mēneša priekšmets – Janvāris 2019

Palielināt / Enlarge

Vēstules no ārzemēm. FOTO Marianna Auliciema.

Palielināt / Enlarge

Pēteris un Auguste Grāvīši pie grāmatplaukta savā dzīvoklī Hanoverā, 1965. gadā. Tur viņi glabāja Latvijas radu atsūtītās grāmatas. FOTO Muzejs „Latvieši pasaulē“.

Palielināt / Enlarge

Bruno Rullis Anglijas imigrantu nometnē raksta Ziemassvētku kartītes Vācijā un Latvijā palikušajiem draugiem un radiem, 1947. gads. FOTO Muzejs „Latvieši pasaulē“.

Gandrīz katram latvietim, kurš dzīvojis padomju Latvijā, ir atmiņas par aizokeāna radu sūtītām vēstulēm un pakām. Padomju okupācijas varas kontroles apstākļos kara laikā izšķirtie radi un draugi varēja uzturēt kontaktus galvenokārt caur vēstulēm. Apzinoties padomju režīma nelabvēlīgo attieksmi pret komunikāciju ar Rietumiem, pirmajos pēckara gados rakstiskā saziņa notika ļoti piesardzīgi, lai tiešā tekstā neatklātu cilvēku likteņus, atrašanās vietas vai saiknes ar vēstuļu autoriem. Ārzemju radu un draugu sūtītās paciņas daudziem padomju režīmā dzīvojošajiem palīdzēja atvieglināt grūtos materiālos apstākļus. Informācijas apmaiņa ļāva saglabāt dzīvo saikni starp latviešiem okupētajā Latvijā un brīvajā pasaulē.

Muzeja Latvieši pasaulē krājumā glabājas vēstules, pastkartes un citas lietas, kas liecina par kontaktiem starp latviešiem Padomju Savienības okupētajā Latvijā un ārzemēs.

Grāvīšu vēstules radiem Latvijā 1959-1984

Skolotāji Pēteris un Auguste Grāvītis ar meitu Ilgu Otrā pasaules kara beigās no Sausnējas pagasta devās bēgļu gaitās. Viņi nonāca Hanoverē, Vācijā. Jau 20.gadsimta 50. gados viņi sāka sarakstīties ar radiniekiem Latvijā. Dažkārt vēstules tika sūtītas radiniekiem laukos, tie tās pārrakstīja un nosūtīja pārējiem radiem. Vēstulēs aprakstīti dzīves apstākļi, ikdienas prieki un bēdas, dažādi ģimenei svarīgi notikumi. Dažkārt vēstulēs bija citēta dzeja, stāstītas atmiņas no Latvijas laikiem un paustas ilgas pēc tēvzemes, kā arī izteikta pateicība par sūtījumiem. Sarakste turpinājās līdz Augustes Grāvītes aiziešanai mūžībā 1984. gadā.

Radi viens otram sūtīja arī paciņas – no Vācijas pienāca zeķubikses, zeķes, kafija un garšvielas, savukārt Vācijas radi priecājās par grāmatām un skaņu platēm. Citāts no Pētera Grāvīša vēstules 1965. gada 21. augustā: Mums šodien pārsteiguma diena... atsaiņojot palikām abi no brīnumiem vai mēmi: vispirms mīļās Rīgas konfektes, pēc tam 8 lielās un 6 mazās skaņu plates! Bijām abi patiesi pārsteigti par tik rūpīgi izdarīto darbu izvēli. Ir labākais no labākā, pie kā kādreiz sirds ir silusi! Pievakarē noklausījāmies Emīļa Dārziņa plates, jāsaka taisnība – ar mitrām acīm... Un pēc „Laustās priedes“ bijām tā iekšēji aizkustināti, ka teicu: nē, šodien vairāk nē, lai sirds pakavējas pie dzirdētā, izjustā...

Marianna Auliciema