Melburnas Latviešu Ciema baznīcai – 20 gadu

Palielināt / Enlarge

Vitrāžas māksliniece Irīna Pūpēde un māc. Dainis Markovskis Aļģimanta Pūpēža projektētā Ciema dievnamā. FOTO Mārtiņš Biršs.

2018. g. 2. decembrī, 1. Adventa svētdienā, Melburnas Latviešu Ciema baznīcā mācītājs Dainis Markovskis pakavējās atmiņas par Latviešu Ciema baznīcu.

Pirms 20.gadiem, 1998. gada 6. decembrī, 2. Adventa svētdienā, Dievs dāvināja Melburnas Latviešu Ciemam savu dievnamu – Ciema Baznīcu jeb kā daudzi to ir mīļi iesaukuši – baznīciņu.

Toreizējais Melburnas 1. latviešu evaņģēliski luteriskās draudzes priekšnieks un Latviešu ciema valdes loceklis – Aivars Saulītis raksta: „Pirmajos trimdas gados bijām aizņemti, nostiprinot savas dzīves ekonomiskos pamatus, un par gados vecākiem ļaudīm daudz nedomājām, jo tolaik paši bijām jauni – atlasīti no Vācija DP nometnēm kā darba spējīgi, ar īstajiem muskuļu izmēriem. Ja ģimenē bija kāda veca māmiņa, tad tā arī mājās tika uzturēta un apgādāta. Bet gadu tecējumā arī kādreiz jaunie sāka skaitīt grumbas vaigos un zudušos matus pakausī – mēs sākām apzināties, ka arī mums tuvojas vecumdienas. Un ne jau visiem būs tādi apstākļi, ka vecumdienas varēsim nodzīvot katrs savā ģimenē. Un tā 1986. gada februārī varēja atklāt pirmo hosteļa jeb kā to dēvē Latvijā – pansionāta korpusu ar 32 istabām, virtuvi un citām nepieciešamām saimniecības telpām. Tajā pašā laikā ap centrālo ēku sāka būvēt savrupmājas, ko varēja pirkt latvieši – iegūt tās privātīpašumā. 1989. gadā pansionātam piebūvēja vēl 10 istabas un sarīkojumu zāli, un 1994. gadā – vēl 12 istabas. Tātad, kopā šajā kompleksā ir 54.istabas un 50 savrupmājas. To tagad saucam par Latviešu ciemu.

Visas istabas un mājas itin drīz tika apdzīvotas un varētu teikt, ka iemītnieku sadzīves prasības pilnībā tika apmierinātas. Līdz ar to Latviešu ciema valde 1998. g. nolēma, ka ir pienācis laiks rūpēties par cilvēku garīgo labklājību. Plānojot paplašināt saimniecības telpas, tika nolemts izbūvēt nelielu dievnamu – kapelu. Savā ziņā tas bija izcils notikums – būvēt jaunu latviešu baznīcu, kas pēdējos gados ārpus Latvijas vairs nebija noticis.

Dievnamu projektēja arhitekts Aļģimants Pūpēdis; tajā ir 60 sēdvietu un, ieejot pārņem apbrīnojami mājīga sajūta. Kapelas arhitektoniskais fokuss neapšaubāmi ir lielais altāra logs, ko vitrāžas tehnikā ir darinājusi arhitekta dzīvesbiedre Irīna Pūpēdis.

Kapelu plānojot, valde vienojās, ka jaunā celtne kalpos trim mērķiem: kopējs dievnams visiem ciema iedzīvotājiem; klusa pārdomu vieta, kur ciema iemītnieki var pasēdēt un pakavēties pār- domās; bēru nams, no kura mūžībā var izvadīt aizgājējus.

Jauno dievnamu 1998. gada 6. decembrī iesvētīja prāvests Kolvins Makfersons, dievkalpojumā piedalījās katoļu draudzes prāvests S. Gaidelis, SJ., mācītāji Elmārs Kociņš, Aldis Elberts un diakone Māra Saulīte.“

(BAZNĪCAS GADAGRĀMATA – 2000)

Pa šiem gadiem ir notikuši gandrīz 500 dievkalpojumu, kurus vadījuši Melburnas garīdznieki, draudzes vecākie, viesmācītāji no Austrālijas un citām zemēm. Kalpojis arī LELBĀL Arhibīskaps Elmārs Ernsts Rozītis, vismaz 15 garīdznieki. Arī mūsu LELBĀL patreizējā arhibīskape Lauma Zušēvica ir viesojusies Melburnas Latviešu ciemā.

Latviešu ciema baznīcā notiek ne tikai dievkalpojumi un izvadīšanas. Regulāri notiek meditācijas, Bībeles studijas, skan ērģeļu mūzika un dažādi svētbrīži. Notikušas arī divas kristības; pēdējās no tām notika 2017. gada 5. novembrī.

Ciema baznīca ir vieta pārdomām, lūgšanām. Tā ir baznīca, kura ir atvērta 24 stundas diennaktī.

Vai kāds pirms 20 gadiem varēja iedomāties, ka altāra māksliniece Irīna Pūpēde dzīvos kādreiz Latviešu ciemā, un ka viņas istabiņa atrodas vistuvāk baznīcai – apmēram, 20 metrus!

Mācītājs Dainis Markovskis