Lai gan kalnos ir vēl sniegs, Taču beidzies ziemas miegs. Pavasaris ir šurpu nācis. Saulīte daudz gaišāk staigā. Priecīgi spīd sejā, vaigā. Kokos, dobēs ziedi zied, Putniņi tur dziesmas dzied. Dzimtenē gan citāds skats, Atceros to labi pats, Logā skatoties ik rīt', Kā kokiem lapas dzeltē, krīt. Rudens tur ir atnācis, Postīšanu uzsācis, Tumšāka kļūst debess mala Izbeidz dziedāt lakstīgala... Dievs tā licis, dzied vai raudi, Tādēļ priecājies un dzīvi baudi!