Lībiešu institūta nodibināšana –

Palielināt / Enlarge

Kultūras ministre Dace Melnbārde sveic LU Lībiešu institūta vadītāju Valtu Ernštreitu. FOTO Baiba Šuvcāne.

21. septembrī Latvijas Universitātes Lielajā aulā notika svinīgs sarīkojums, kas bija veltīts Latvijas Universitātes Lībiešu institūta nodibināšanai. LU Lībiešu institūts ir pirmā zinātniskā iestāde Latvijā un arī pasaulē, kuras darbības centrā būs mūsdienīga un vispusīga Latvijas otrās pamattautas un viena no mūsdienu latviešu valodas un kultūras pirmelementiem – lībiešu – un viņu mantojuma pētniecība.

Atmiņā ataust kāds 45 gadus sens skaists notikums, kura lieciniece biju, – Dziesmu svētku simtgadei veltītais latviešu tautas mūzikas koncerts Latvijas Universitātes Lielajā aulā 1973. gada 18. jūlijā. Tas bija ļoti saviļņojošs koncerts, jo tolaik veidot koncertu bez krievu un citu brālīgo PSRS tautu mūzikas atskaņošanas bija liela uzdrošināšanās. Lībiešu kultūru pārstāvēja tikai pirms gada nodibinātais Rīgas lībiešu dziesmu ansamblis Līvlist. Kā spožs un neparasts dārgakmens latviešu tautas mūziku papildināja Līvlist priekšnesums. Pirmo reizi Lielajā aulā bija dzirdama lībiešu valoda, lībiešu dziesmas.

Šogad svinam Latvijas valsts dibināšanas simtgadi. Un atkal Lielajā aulā esmu lieciniece kādam unikālam un pirmreizējam notikumam – Latvijas Universitātes Lībiešu institūta dibināšanai. Atkal te skan lībiešu valoda. LU Microsoft inovāciju centra vadītāja Signe Bāliņa, kuras tiešā paspārnē darbosies Lībiešu institūts, uzsvēra: „Šis ir gads, kad mēs atceramies mūsu valsts simtgadi, šis ir gads, kad mēs sāksim atcerēties LU simtgadi. Patiess prieks par to, ka tieši šajā laikā mēs sveicam lībiešu atgriešanos Universitātē. Tieši tāpēc, lai mums nebūtu vajadzīgi nākamie simt gadi, lai mēs saprastu, kur ir lībietis katrā no mums, mūsu kultūrā, mūsu gēnos, mūsu dzīvesveidā.“

LU Lībiešu institūts kļūs par Latvijā pirmo somugristikas pētījumu centru, saslēdzot Latvijas Universitāti vienotā somugristikas pētniecības institūciju tīklā ar tādām zinātniskās pētniecības iestādēm kā Tartu, Helsinku, Turku, Upsalas un Getingenes Universitāte un citām. Līdz šim ar lībiešiem, it īpaši lībiešu nemateriālo kultūru – valodu, folkloru, etnogrāfiju, jaunāko laiku vēsturi – saistīto pētījumu būtiska daļa veikta ārpus Latvijas, galvenokārt tādās pētniecības iestādēs kā Tartu Universitāte, Igauņu valodas institūts, Igaunijas Literatūras muzejs, Helsinku Universitāte un citās. Nodibinoties LU Lībiešu institūtam, Latvija simboliski pārņem no šīm pētniecības iestādēm stafeti lībiešu un uz Latviju attiecināmos somugristikas pētījumos, kā arī šo institūciju uzkrāto pieredzi un zināšanas.

LU Lībiešu institūta izveides pamatā ir biedrības Līvõ kultūr sidām (Lībiešu kultūras centrs) daudzu gadu darbā izveidotā zinātniski pētnieciskā bāze – plašais un daudzveidīgais pētījumu un izdevumu klāsts, biedrības izstrādātie lībiešu valodas pētniecības un apguves rīki, kā arī starptautiskais zinātniskās sadarbības tīkls. Te piebilstams, ka Lībiešu kultūras centrā darbojas Dr. phil. Valts Ernštreits, lībiešu pirmā un ļoti nozīmīgā kultūras darbinieka Jāņa Prinča vecākā pēctecis, Dr. hist. Renāte Blumberga un žurnāliste, redaktore G. Blumberga, kuru saknes meklējamas plašajā lībiešu Dišleru dzimtā no Pitraga, Sīkragā dzimusī māksliniece Baiba Damberga.

Nozīmīgo sarīkojumu ievadīja LU Lībiešu institūta vadītājs Valts Ernštreits, kurš uzrunu teica lībiešu valodā: „Šodien mēs atveram Latvijas Universitātes Lībiešu institūtu. Tas ir sen gaidīts, gan arī pavisam negaidīts notikums. Sen gaidīts tāpēc, ka lībieši ir Latvijas pamattauta – bez lībiešiem Latvija būtu pavisam cita: citādu valodu, citādu kultūru un vēsturi, arī citādiem cilvēkiem. Latvijas lībiskās trešdaļas apzināšanās un izpēte jau sen pelnījusi atsevišķu uzmanību un vietu Latvijas apziņā.

Ideja par īpašu iestādi lībiešu mantojuma apzināšanai un izpētei virmoja gaisā jau kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. 1998. gadā, kad tapa valsts ilgtermiņa mērķprogramma „Lībieši Latvijā“, Lībiešu institūts pirmo reizi tika nosaukts vārdā. Tomēr tas šņākdams nenolaidās kā ezers. Drīzāk nogrima kā pils, lai no dzīlēm atkal paceltos divdesmit gadus vēlāk. Un tāpat kā pils, kas vienā naktī uzplaukusi kalna galā, Lībiešu institūts nāca negaidīti. Pirms pusgada LU prorektore Ina Druviete, uzklausījusi paveikto un vēl veicamo lībiešu izpētē, sacīja: „Kā vienu iespēju es šeit noteikti saskatu institūtu Latvijas Universitātē.“ Nu šie vārdi ir piepildījušies.

Par Lībiešu institūta pirmo uzdevumu kļūs lībiešu valodas un kultūras pētniecība, arī lībiešu mantojuma Latvijā apzināšana. Mēs veidosim arī plaši lietojamus produktus – mūsdienīgus elektroniskos rīkus lībiešu kultūras un valodas iepazīšanai un pētniecībai, lībiešu tematikai veltītus izglītojošus pasākumus, augstskolu programmas, mācību palīgmateriālus un daudz citu.

Lībiešu institūta izveide iezīmē lielas pārmaiņas arī pašiem lībiešiem. Šogad Lībiešu kultūrtelpa sākusi ceļu uz iekļaušanu nacionālajā un tālākā nākotnē – arī UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Lībiešu institūta izveide nozīmē stiprāku Lībiešu kultūrtelpu, atbalstu un jaunas iespējas sāktajā ceļā. Taču tas iezīmē arī citu kvalitātes latiņu gan lībiešu kopienai, gan visām ar lībiešu kultūrtelpu saistītajām pusēm. Tikai kopīgi un kvalitatīvi darbojoties, ir iespējams pārliecinoši sasniegt iecerēto. Pateicoties valstisko un sabiedrisko institūciju pūliņiem un atbalstam, lībiešu pētniecībā nekad nav bijusi tik laba situācija kā šodien – gan pētnieku, gan pētnieciskās bāzes, gan morālā atbalsta ziņā.

Lībieši ir bijusi lepna un brīva Eiropas tauta jau vairāk nekā tūkstoš gadu, kad daudzas mūsdienu lepnās un brīvās tautas vēl nebija radušās. Gadsimtu plūdumā daudzas lepnas un brīvas tautas ir pagaisušas vēstures miglā – prūši, goti, muromieši u.c. Bet ir 21. gadsimts un lībieši joprojām tepat – kā dzīva fosilija, bruņuzivs, sekvoja, kas spējusi saglabāties cauri laikiem, un katra saskarsme ar lībiešu valodu un kultūru ir pieskāriens tūkstošgadīgai vēsturei. Jau simtiem gadu visas prognozes par drīzo lībiešu galu ir izrādījušās aplamas. Kad šķiet, ka gals tuvu, lībieši kā nezāles atkal parādās kādā vēstures nostūrī. Lībiešu institūts ir vēls viens šāds žogmalē izdīdzis lībiešu dadzis, kurš kādu dienu sakuplos un izplauks lieliem un pūkainiem vasaras ziediem par pārsteigumu un prieku visiem. Šodien mēs redzam izdīgstam pirmos asnus.“

Patiesu gandarījumu par Lībiešu institūta nodibināšanos savā runā izteica LU rektors Indriķis Muižnieks: „Mani saviļņo šis moments, ka LU Lielajā aulā mēs dzirdam lībiešu valodas melodiju. Varam teikt, ka šodien kādu nelielu daļu sava parāda līvu valodai, kultūrai, tautai mēģinām atdot. Latvijas Satversmes preambulā ir teikts, ka Latvijas kultūras identitāti Eiropas kultūrtelpā veido latviešu un lībiešu kultūras. LU misija ir veicināt Latvijas valsts ekonomikas un kultūras attīstību, līdz ar to Lībiešu institūta izveide Latvijas Universitātē ir mūsu misijas sastāvdaļa. Mēs esam ļoti priecīgi par šodienas notikumu. Pirmkārt, tā ir šī inovatīvā pieeja veidot Lībiešu institūtu kopā ar jaunu struktūrvienību, kurai pamati tika likti pirms gada – Latvijas Universitātes Microsoft inovāciju centrs. Inovāciju centrs lielākoties nodarbojas ar informācijas komunikācijas tehnoloģijām. Varētu teikt, kāda gan tam saistība ar Lībiešu institūtu? Taču ja padomājam par kultūru kā materiālas dabas informācijas formu, kas padara mūsu identitāti redzamu un saprotamu citām tautām, tad manuprāt šī ir brīnišķīga sinerģija, kur varēsim būvēt un attīstīt tos lieliskos darbus, ko mūsu kolēģi, lībiešu valodas, kultūras un vēstures entuziasti, ir veikuši iepriekšējos gados. Otrkārt, sinerģija un starpdisciplinaritāte ir tas spēks, ko LU var piedāvāt. Lai Universitāte ir trauks, kuras Lībiešu institūts pildīs ar jaunām zināšanām un darbiem! Lai Lībiešu institūts kļūst kā spoža zīle Universitātes kuplajā vainagā!“

Apsveikumus bija atsūtījušas augstākās valsts amatpersonas – Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece un Ministru prezidents Māris Kučinskis, kuri uzsvēra, ka Lībiešu institūta dibināšana ir svarīgs notikums visai Latvijai, ka ir zīmīgi, ka tas notiek Latvijas simtgades gadā, kad mēs daudz runājam par savu vēsturi, savām saknēm. Faktiski var teikt, ka lībiešu pētniecības process beidzot ir nonācis mājās. Kultūras ministre Dace Melbārde savā uzrunā apbrīnoja lībiešus, kuri ar entuziasmu un sīkstumu kopj savu valodu, kultūru, rādot priekšzīmi latviešiem, kuri, dibinot savu valsti, nav bijuši pietiekami izprotoši pret saviem brāļiem lībiešiem. Patiesu gandarījumu par Lībiešu institūta nodibināšanu izteica Igaunijas, Somijas, Ungārijas vēstnieki, uzsverot, ka jaunās institūcijas darbība ļaus vēl vairāk novērtēt lībiešu valodu un kultūru, kas ir unikāla pasaules kultūras daļa.

Pagodināt nozīmīgo notikumu bija ieradušies lībiešu pētnieki no visas pasaules – no Tartu, Helsinku, Budapeštas, Getingenes, Viļņas, Upsalas, Londonas, Sorbonnas Universitātēm. Lībiešu institūtu sveica Latvijas un Igaunijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas valodas aģentūra, Igauņu valodas institūts, Igauņu literatūras muzejs, Igaunijas Nacionālais muzejs, Kihnu kultūras institūts. Līvu savienības vadītāja Ieva Ernštreite jaunās institūcijas darbībā saskatīja lieliskas iespējas sadarbībai ar visu lībiešu kopienu, savukārt Starptautiskās lībiešu draugu biedrības pārstāvis, izcilais lībiešu pētnieks Tīts Reins Vīto sacīja, ka ir ļoti liels prieks redzēt un dzirdēt, ka Latvijas valsts veido institūtu LU paspārnē. Lībiešu un viņu vēsture jāpēta šeit, Latvijā. Līdz šim to ir darījuši draugi ārpusnieki, taču viņi vienmēr Latvijai paliks kā ārpusnieki. Jāatzīst, ka tik plašu lībiešu pētnieku pārstāvniecību no visas pasaules Latvija vēl nebija piedzīvojusi.

„Kuģis ir uzbūvēts un ir gatavas dziļam un tālam peldējumam, par godu un slavu lībiešiem, Latvijai un visai pasaulei. Ceļamaizei dodam abas kultūras centra devīzes — īstenosim nereālas idejas un aprobežosimies ar maksimumu!“ tā nākotnes ceļā Lībiešu institūtu ievadīja Lībiešu kultūras centra vadītāja Gundega Blumberga.

Sarīkojumu kuplināja arī priekšnesumi lībiešu valodā.

Baiba Šuvcāne,
Kolkā
Laikrakstam „Latvietis“