Redakcijā

Palielināt / Enlarge

Viņa svētība Romas pāvests Francisks uzrunā valsts augstākās amatpersonas, sabiedrības pārstāvjus un diplomātisko korpusu Rīgas pilī. FOTO Ojārs Jansons (LRKBIC).

Palielināt / Enlarge

Viņa svētība Romas pāvests Francisks uzrunā valsts augstākās amatpersonas, sabiedrības pārstāvjus un diplomātisko korpusu Rīgas pilī. FOTO Latvijas Valsts prezidenta kanceleja.

Palielināt / Enlarge

Viņa svētība Romas pāvests Francisks uzrunā valsts augstākās amatpersonas, sabiedrības pārstāvjus un diplomātisko korpusu Rīgas pilī. FOTO Ojārs Jansons (LRKBIC).

Sveicināti, lasītāji!

Šīs nedēļas lielais notikums bija Viņa svētības Romas pāvesta Franciska vizīte Latvijā. Ļoti pārblīvētā programmā viņš paspēja gan noklausīties koklētāju ansambli lidostā, pieņemt goda sardzi Rīgas pils priekšā, nodot un saņemt dāvanas, veikt privātas sarunas ar Latvijas Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, uzrunāt Latvijas laicīgās varas pārstāvjus, sabiedrības autoritātes un diplomātisko korpusu Rīgas pils svētku zālē, nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa, teikt uzrunu ekumēniskā dievkalpojumā Rīgas Domā, dot sveicienus Sv. Jēkaba katedrālē un sniegt homīliju Svētajā Misē Aglonas bazilikā, uz kurieni viņš bija devies ar helikopteru.

Interesanti, ka gan Valsts prezidenta, gan Romas katoļu baznīcas oficiālās dāvanas liecina par svešu varu ietekmi Latvijā.

Prezidents pāvestam dāvināja īpašu Indriķa Hronikas sējumu – 1993. gada izdevumu, kas izdots laikā pēc neatkarības atjaunošanas un, kā raksta oficiālā mājas lapa pavestslatvija2018.lv, skaidro mūsu tautas vēsturi – latviešu saknes. Šī dāvana īpaša ir arī ar to, ka tās sējumu vien pirms dažām dienām pabeidza veidot māksliniece Ilizane Grīnberga. Māksliniece grāmatas dizainu veidojusi, ietekmējoties no Romānikā un agrajos viduslaikos iedibinātā Kodeksa (latīniski – Caudex) grāmatsējumu tradīcijas, kas aizstāja pergamenta ruļļus un vaska plāksnītes. Iesiešanai izmantots Latvijas ozolkoks un nekrāsota, dabīgas mieces teļāda. Grāmatas muguriņas raksta vadmotīvs ir koncentrisks aplis, kas Romānikā apzīmēja iekšupvērstu skatienu.

Toties viena no divām Latvijas Romas katoļu baznīcas dāvanām pāvestam bija īpašs šaha dēlītis, kas ir kopija šaha dēlītim, ko izsūtījumā Sibīrijā pagatavoja priesteris Staņislavs Čužāns.

Pāvesta vizītes diena bija izsludināta par svētku dienu – tātad par brīvdienu. Vizītes norisē palīdzēja 400 brīvprātīgie un vairāk nekā 300 Nacionālo bruņoto spēku karavīri un zemessargi. Bija nodrukātas 40 000 Svētās Mises grāmatiņas cilvēkiem, kas ieradās uz pāvesta vadīto dievkalpojumu Aglonā.

Pāvesta teica Rīgas pilī: „Jūs svinat savas neatkarības simtgadi, kas ir nozīmīgs notikums visai sabiedrībai kopumā. Jūs ļoti labi apzināties savas iegūtās un atgūtās brīvības cenu. Tā ir brīvība, kas kļuva iespējama, pateicoties saknēm, uz kurām jūs esat balstīti, kā mēdza pieminēt Zenta Mauriņa, kas daudziem no jums ir sniegusi iedvesmu: „Manas saknes ir debesīs“.“

Te tikai var piebilst – pie brīvības nemitīgi jāpiestrādā.

GN
2018. g. 28. sept.