Austrālijas DV dāvinājums „Likteņdārzam“

Palielināt / Enlarge

Austrālijas Daugavas Vanagu dāvinātie karogi „Likteņdārzā“. FOTO „Likteņdārzs“.

Palielināt / Enlarge

Austrālijas Daugavas Vanagu dāvinātie karogi „Likteņdārzā“. FOTO „Likteņdārzs“.

Daugavas Vanagi

Austrālijas Daugavas Vanagi Latvijas simtgadē Likteņdārzam ir sagādājuši īpašu dāvanu – piecus 12 m augstus karogu mastus ar Latvijas karogiem, kā arī to uzstādīšanai nepieciešamo darbu finansējumu par kopējo summu 4000 EUR. Karogu masti ir uzstādīti, un Latvijas valsts karogi šobrīd lepni plīvo Likteņdārza amfiteātrī, pašā Daugavas krastā.

Karogu dāvinājumā vienojās piecas darbojošās Austrālijas Daugavas Vanagu nodaļas – Adelaidas, Pertas, Melburnas, Kanberas, Sidnejas un to atbalstīja arī šobrīd darbību beigušās Balaratas, Brisbanas, Džilongas, Murbankas, Northamas, Ņūkāslas un Tasmānijas Daugavas Vanagu nodaļas. Katrs no karogiem ir veltīts savam Latvijas novadam – Kurzemei, Latgalei, Vidzemei un Zemgalei. Bet piektais karogs ir īpaši veltīts tiem, kas cietuši un atdevuši savu dzīvību par Latviju.

„Ieejot „Likteņdārzā“ es uzreiz tālumā pamanīju Austrālijas Daugavas Vanagu dāvinātos karoga mastus. Karogi lepni plīvoja Latvijas vējā un ieejot amfiteātrī sajūta bija iespaidīga. Esam gandarīti un lepni par šo skaisto dāvanu Latvijas simtgadē, kas uz visiem laikiem godinās mūsu Latvijas karavīrus un brīvības cīnītājus,“ uzsvēra Daugavas Vanagu Sidnejas nodaļas priekšsēdētāja Ināra Sīkā.

Iecere par karogu Likteņdārza amfiteātrī radās jau pirms vairākiem gadiem, un kā labāko risinājumu, atbilstoši Likteņdārza kompozīcijai arhitekti – SIA Arhis Arhitekti Andra Kronberga – vadībā izlēma veidot piecu karogu grupu. Pateicoties Austrālijas Daugavas Vanagiem, tagad šī skaistā iecere ir realizējusies.

Visi sagatavošanas un karogu mastu nostiprināšanas darbi tika veikti pirms Līgo svētkiem, un pirmo reizi karogi plīvoja 24. jūnijā, kad Likteņdārza amfiteātrī notika īpašs notikums Latvijas valsts simtgadē Latvijas pašvaldību sporta veterānu – senioru 55. sporta spēļu fināla sacensības ar pasaules latviešu piedalīšanos“ noslēguma pasākums.

Jaunie karogu masti ir noņemami, tāpēc uz Dziesmusvētku laiku tie pildīja ļoti īpašu uzdevumu – bija daļa no Latvijas karogu gredzena, kas ieskāva Mežaparka estrādi Dziesmusvētku noslēguma koncertā. Šobrīd visi pieci karogi ir atgriezušies Likteņdārzā.

Karogu projekts Likteņdārzā tika īstenots sadarbībā ar Latvijas laivu un karogu mastu fabriku Amberlat, kura vadītājs Aldis Kunšteins uzsver: „Nesen realizētais 100 karogu mastu uzstādīšanas projekts Dziesmu un deju svētku noslēguma koncertam Mežaparka lielajā estrādē uzņēmumam bija liels izaicinājums. Uzsākot „Likteņdārza“ būvniecību pirms daudziem gadiem SIA „Amberlat“ dāvināja tur pirmo uzstādīto 12m karoga mastu. Arī šobrīd, kad „Likteņdārza“ tālākai attīstībai tika plānoti 5 karogu masti, „Amberlat“ iniciēja „Likteņdārzā“ izvietot Dziesmu svētku karogu mastus, tādējādi garīgi savienojot „Likteņdārzu“ ar Dziesmu svētkiem, kā latviešu nācijas vienotības simbolu. Esmu pārliecināts, ka šādos karogu mastos Latvijas karogi plīvos cēlāk!“

Likteņdārzs ir unikāla, par Latvijas tautas ziedojumiem veidota piemiņas vieta un simbols Latvijas tautas izaugsmei. Līdzīgi kā Brīvības piemineklis, Likteņdārzs jau desmit gadus top Latvijas sirdī – Koknesē, uz salas Daugavā ar tūkstošiem Latvijā un ārvalstīs dzīvojošo tautiešu un uzņēmumu atbalstu. Te apvienojas izcila vides arhitektūra, ar Kokneses pussalas dabas un Daugavas plūduma krāšņumu, veidojot draugu aleju, ozolu sardzes ieskauto amfiteātri, daudzfunkcionālo sabiedrisko ēku, digitālo ekspozīciju Liktens gāte, Lielo kalnu un skatu terasi. Likteņdārzā tiek fiksēta tautas dzīvā atmiņa – katrs iestādītais koks, atvestais akmens ir ar konkrēta cilvēka, cilvēku grupas stāstu par Latvijas cilvēkiem un vēsturi. Kopš 2005. gada, kad tika sākts Likteņdārza projekts, ar tūkstošiem Latvijā un ārvalstīs dzīvojošo tautiešu un uzņēmumu atbalstu Likteņdārza izveidē ir ieguldīti gandrīz 2,5 milj. eiro. Ik gadu Likteņdārzu apmeklē 70 000 – 100 000 apmeklētāju, no kuriem aptuveni 30% viesu ir bērni un jaunieši, un tas rosina un nostiprina latviskās kopības un nacionālās piederības sajūtu.

Mārtiņš Pučka
„Likteņdārza“ sabiedrisko attiecību speciālists