Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


„Vidzemes lībiešu dzimtas“

Grāmata par Vidzemes lībiešiem

Laikraksts Latvietis Nr. 509, 2018. g. 18. jūlijā
Voldemārs Hermanis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
Libiesi

Grāmatas „Vidzemes lībiešu dzimtas“ vāks.

Grāmatu sērija Letonikas bibliotēka papildināta ar saturīgu un poligrāfiski pievilcīgu izdevumu par vairākām Vidzemes lībiešu dzimtām no 18. gadsimta līdz mūsu dienām. Tās autore ir Limbažu muzeja krājuma glabātāja Rasma Noriņa, bijusī pāleniete un viena no LZA akadēmiķa Saulveža Cimermaņa centīgākajām skolniecēm.

Iepriekšējās grāmatas Letonikas bibliotēkas plauktā, kas veltītas kultūrvēstures avotiem, piemēram, Alūksnes novadam (2013), Mālpils novadam (2016), Radošie malēnieši un viņu valoda (2010) vai Kultūrvēstures avoti un Latvijas piekraste (2009) bija daudzu vai vismaz divu autoru kopdarbs. Bez savu kolēģu padoma, atsaucības un priekšgājēju veikuma savu ieceri neīstenotu arī Rasma Noriņa. Viņa cauri gadu desmitiem mērķtiecīgi izsekojusi konkrētu lībiešu dzīves gaitām šajā novadā un aiz tā robežām. Neskatoties uz to, ka vienam no tiem, par pēdējo Vidzemes lībieti uzskatītājam Gustam Bisniekam dzejoli veltījis Auseklis vēl tālajā 1868. gadā.

Vidzemes lībieši ir samērā plašs jēdziens, jo tie apdzīvojuši triju Latvijas upju krastus – Daugavas, Gaujas un Salacas. Kultūrvēsturniece R. Noriņa šajā grāmatā, kuras vāks veidots pēc Tallinas mākslinieka Augusta Pecolda 1864. gada zīmējuma, koncentrējusies uz četrām lībiešu dzimtām. Tie ir Bisnieki, Hirši, Priediņi un Martinsoni, kur vienas virtuālās dzimtas kokā vien personas skaitāmas tūkstošos. Pētniece raksta par Salacas lībiešu sīksto turēšanos pie savas valodas, kultūras un etniskās apziņas, lielā mērā balstoties uz Pēterburgas akadēmiķa Andersa Šegrēna (1794 – 1855) veiktajiem pierakstiem Svētciemā 1846. gadā. Jautāta, vai arī pašai kāda tieša saikne ar šo mazo un spītīgo latvju zemes pamattautu, Rasma Noriņa ar smaidu atbildējusi: „Diemžēl Šegrēns nav bijis Mērniekos vai Alojas pusē, no kurienes nāk mans vecvectēvs...“

Autore, balstoties uz dažādām liecībām, pavēsta ne vien par konkrētiem lībiešiem laiku lokos, bet vēl vairāk par viņu pēctečiem. Jo „nav vairs veco lībiešu, gadsimtu gaitā gandrīz izzudusi valoda, bet dzimtu saknes ir stipras, tāpat kā atmiņa, kura glabā stāstus par vecajiem senčiem...“, lasām izdevuma ievadvārdos. Lībieši, ņemam no Kurzemes vai Vidzemes skatpunkta, saplūda ar latviešiem un bez naida pieskaņas varam teikt, ka senā tauta asimilējās latviešos. Par laimi valsts kopējā kultūras mantojuma kartē viņu atstātās pēdas nav smilšu aizpūstas. Svētupes lībiešu upuralas fotografētas vēl LZA izbraukuma sesijās šajā gadsimtā. Pārsteidzoši daudz R. Noriņa spējusi pavēstīt par leģendāro un jau pieminēto Krista un Ievas Bisnieku dēlu Gustu, par viņa daudzajiem pēctečiem. Izmantoti gan ev. luteriskās draudzes laulāto un mirušo reģistra grāmatas, gan fotogrāfijas no ģimenes albumiem, gan Latvijas Valsts arhīva krājuma dokumenti, gan autores guvumi ekspedīcijās uz vietām. Autores pateicības saraksts muzejiem, draudzēm, krātuvēm un privātpersonām par sniegto atbalstu grāmatas izdošanai runā pats par sevi.

Vidzemes lībiešu dzimtas veidots, acīmredzami respektējot Zinātņu akadēmijas kultūrvēsturnieku patriarha Saulveža Cimermaņa ieteikumus un principus. Kā viens no pirmajiem šajā uzskaitījumā – balstīties uz pirmavotiem, pārbaudīt katru fiksējumu, kas atrauts no oriģināla. Apgāda Zinātne kārtējais izdevums apliecina faktu: latviešu grāmatniecības kopaina nebūtu pilnīga bez pētnieciskā aizrautībā izauklētiem un cieņpilni saviem lasītājiem pasniegtiem darbiem.

Lielākie maka turētāji jeb finansiālā atbalsta sniedzēji šajā reizē bijuši Valsts kultūrkapitāla fonds un Limbažu novada dome.

Voldemārs Hermanis
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com