„CILVĒKS. MŪŽS. SKAN!“

Diriģente Inguna Grietiņa-Dārziņa. FOTO no Ingunas Grietiņas-Dārziņas personīgā arhīva.

Pasaules latviešu dienu norise XXVI Vispārējos latviešu dziesmu un XXVI Deju svētkos

XXVI Vispārējos latviešu dziesmu un XXVI Deju svētku nedēļas sākumā notiks Pasaules latviešu dienu koru un folkloras kopu koncerts Cilvēks. Mūžs. Skan! otrdien, 3. jūlijā, plkst. 19.00 Esplanādē (Rīgas centra parkā, kuru ierobežo Elizabetes, Kalpaka, Krišjāņa Valdemāra un Brīvības ielas). Koncerta vadmotīvs – cilvēka mūža ritējums paralēli Latvijas valsts vēsturiskajiem līkločiem. Sākotnēji – mīlestība un mērķis, tad spēks, izturība, pacietība, darbs un vienotība, kam seko gandarījums un jauna sākuma sākums, kā mazs bērns, kas no jauna lolojams un mīlams. Lai dzimta nebeidzas, lai tauta nepazūd, lai dzimtenei cerīga nākotne!

Koncerta laikā būs brīnišķīga iespēja redzēt un sumināt visus ārvalstu koristus, folkloras kopu mūziķus un diriģentus, kuri ir neatlaidīgi un sparīgi gatavojušies uz XXVI dziesmu un deju svētkiem.

Koncertā dziedās un muzicēs 1115 latviešu ārvalstu dalībnieki – 1004 koristi un 111 folkloristi, kuri pārstāvēs 43 jauktos, sieviešu, vīru un ģimenes korus un folkloras kopas no 20 valstīm: ASV, Austrālijas, Austrijas, Brazīlijas, Beļģijas, Dānijas, Francijas, Igaunijas, Itālijas, Īrijas, Kanādas, Krievijas, Lielbritānijas, Luksemburgas, Nīderlandes, Norvēģijas, Somijas, Šveices, Vācijas un Zviedrijas. Pateicoties mūsdienu tehnoloģijai, Austrālijas virtuālais koris ATBALSIS (diriģentes Marija Perejma un Inese Laine) arī dziedās līdzi kuplajam dziedātāju pulkam. Koncerta programmu diriģēs 9 latviešu ārvalstu diriģenti: Sandra Birze (Austrālija), Inguna Grietiņa-Dārziņa (Īrija), Lezlijs Īsts/Leslie East (Lielbritānija), Vizma Maksiņa (Kanāda) Ilmārs Millers (Somija), Marks Opeskin  (Vācija), Laura Padega-Zamura (ASV), Krisīte Skare (ASV) un Lilija Zobena (Lielbritānija). Ieeja uz koncertu būs bezmaksas.

Programmā tiks atskaņotas tautas dziesmu apdares un oriģinālas dziesmas no pēdējos gados ārzemēs notikušajiem latviešu Dziesmu un deju svētkiem, kora un folkloras ansambļa kopu iemīļotākie skaņdarbi un dziesmas, kuras sacerējuši Anita Kuprisa, Helmers Pavasars, Rihards Skulte, Tālivaldis Ķeniņš, Ella Mačēna, Alberts Jērums, Guntars Gedulis, Jānis Kalniņš un citi latviešu ārvalstu komponisti. Ellas Mačēnas kora dziesma Vecmāmiņa svešumā būs pirmatskaņojums. Ella ir trešās paaudzes latviete Austrālijā, kuras aizkustinošo dziesmu tekstu uzrakstījusi vecmāmiņa. Skanēs arī pāris dziesmas un skaņdarbi no XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XXVI deju svētku repertuārā.

Ieceri par šo vērienīgo latviešu ārvalstu koru koncertu jau ilgus gadus auklējusi diriģente Inguna Grietiņa-Dārziņa, Eiropas Latviešu apvienības prezidija biedre, kultūras referente un Kultūras svētku Eiropā organizatore 2011. – 2018. Atbildot uz jautājumu par to, kā radās šī iecere, Inguna raksta: „Ideja man dzima jau 2008. gadā XXIV Dziesmu un deju svētkos Rīgā, kad pati pirmo reizi piedaloties svētkos kā ārpus Latvijas dzīvojošs diriģents ar savu latviešu biedrības Īrijā kori „eLVē“ redzēju un izjutu īpašo kopā būšanas prieku un patriotismu, ko sniedza tieši latviešu kopas no ārvalstīm. Drauga pleca sajūta, īpašais patriotisms un prieks, ka esam satikušies, radīja manī ideju, ka kādu dienu arī šīm kopām ir jārada īpaša vieta dziesmu un deju svētkos, lai pasaules latviešu darbi mūzikā un dejā savītos kopā ar milzīgo redzēšanās prieku un sen satiktā drauga emociju asaru tieši Pasaules latviešu dienās. Un tā, neatlaidība un dažādu apstākļu sakritība atļāva šo ideju realizēt tieši Latvijas simtgades zīmē notiekošajos Dziesmu un deju svētkos, par ko esmu ļoti gandarīta un saviļņota. Paldies visiem dalībniekiem, kuri būs kopā šajās dienās, kolēģiem par ieguldīto darbu un sadarbības partneriem par atbalstu. Bez Jums tas viss nebūtu iespējams.“

Koncerta mākslinieciskā vadītāja – Inguna Grietiņa-Dārziņa (Īrija), režisore – Andra Baltmane (Beļģija), koru nozares vadītāji – Vizma Maksiņa (Kanāda), Ilmārs Millers (Somija), Lilija Zobena (Anglija); folkloras nozares un koncerta vadītāja – Laura Šmideberga (Igaunija). Pasaules latviešu māksliniecisko kopu koordinatore – Aiga Vasiļevska (LNKC, Latvija).

Koncerts noslēgs Pasaules latviešu dienas, kuras iesāksies pirmdien, 2. jūlijā, Rīgas Latviešu biedrības namā (Mērķeļa ielā 13) ar konferenci Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai. Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšana un attīstība (plkst. 10 – 16). Konferences tēma ir Dziesmu un deju svētki, kas apvieno latviešus visā pasaulē. Dalībnieki meklēs atbildes uz jautājumiem, kāda ir Dziesmu un deju svētku tradīcijas loma Latvijā un kopienās ārvalstīs un vai tā veido tiltu starp latviešiem Latvijā un latviešiem ārpus tās. Konferencē piedalīsies Latvijā un ārvalstīs pazīstami eksperti – muzikologs Arvīds Bomiks, Latvijas Kultūras akadēmijas profesore Anda Laķe, Daugavas Vanagu Fonda Lielbritānijā priekšsēdis Aivars Sinka un citi. Paneļdiskusijā piedalīsies Dziesmu un deju svētku rīkotāji Latvijā un ārvalstīs, nozaru eksperti, diriģenti un horeogrāfi. Konferences moderators būs žurnālists Ansis Bogustovs.

Ikviens interesents aicināts pieteikties konferencei Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai ; reģistrēšanās līdz 25. jūnijam: http://www.lnkc.gov.lv/jaunumi/aicina-pieteikties-konferencei-latviesi-pasaule-piederigi-latvijai/ Konferenci Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai rīko Kultūras ministrija un Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Rīgas Latviešu biedrību, Pasaules Brīvo latviešu apvienību un Eiropas Latviešu apvienību.

Pēc konferences, 2. jūlijā, plkst. 19.30 RLB namā notiks Pasaules latviešu deju kopu un folkloras kopu koncerts “Cilvēks. Mūžs. Dimd!” Ieeja būs bezmaksas, bet ar ieejas kartēm, kuras jāizņem 29.06 no plkst.10.00 – 18.00 un 2.07 no plkst. 10.00 – 16.00 Latviešu biedrības namā, jo vietu skaits ir ierobežots.

Deju koncertā piedalīsies vairāk nekā 450 ārzemju dejotāji un 111 folkloristi no 27 deju un folkloras kopām un 14 valstīm: Austrālijas, Beļģijas, Brazīlijas, Igaunijas, Īrijas, Kanādas, Krievijas, Lielbritānijas, Luksemburgas, Norvēģijas, Somijas, Vācijas, Ukrainas un Zviedrijas. Diriģentu ansamblī piedalīsies: Jūlija Norvele (Luksemburga), Inguna Grietiņa-Dārziņa (Īrija), Ilze Attardo (Itālija), Lilija Zobena (Lielbritānija), Laine Nigule-Beļenusa (Īrija), Gita Pāvila (Beļģija), Rita Strautiņa (Kanāda), Laura Zemvalde (Īrija), Juris Ķeniņš (Kanāda) un Lezlijs Īsts/Leslie East (Lielbritānija). Koncerta programmā darbi no pēdējos gados ārzemēs notikušo latviešu Dziesmu un deju svētkiem, deju kopju iemīļotās dejas, dziesmas, jaundarbi, kā arī XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XXVI Deju svētku repertuārs.

Koncerta idejas autore un mākslinieciskā vadītāja – Inguna Grietiņa-Dārziņa (Īrija), deju nozares vadītājas – Jolanta Strazdiņa (Zviedrija) un Selga Apse (Kanāda), folkloras nozares vadītāja – Laura Šmideberga (Igaunija), režisore – Andra Baltmane (Beļģija ), režisores asistente – Ivonna Kere (Nīderlande), pasaules latviešu māksliniecisko kopu koordinatore – Aiga Vasiļevska (LNKC, Latvija).

Sekos Danči ar pasaules latviešu folkloras kopām plkst. 21.30 Vērmaņu dārzā un Saieta nams un danču vakars no plkst. 23.00 līdz plkst. 4.00 Rīgas Latviešu biedrības namā.

Svarīgi atzīmēt, ka Pasaules latviešu foto un mākslas izstāde Pasaules latvieši Dziesmu un Deju svētkos būs apskatāma Rīgas Latviešu biedrības nama fuajē, pie ieejas no 2. līdz 7. jūlijam. Izstādi veidojis muzejs un pētniecības centrs Latvieši Pasaulē.

Dziesmu svētku nedēļā arī notiks divas Andreja Jansona mūzikla Lolitas brīnumputns izrādes VEF Kultūras pilī 3. jūlijā plkst. 14 un plkst. 19. Biļetes var iegādāties Biļešu paradīzē un VEF Kultūra pilī. Mūzikls, kas veidots pēc Annas Brigaderes lugas Lolitas brīnumputns motīviem, iecerēts kā veltījums Latvijas valsts jubilejai. Uzvedumā piedalīsies, apmēram, 60 vidusskolas un augstskolas vecuma jauniešu – dziedātāju, dejotāju un orķestra mūziķu no ASV, Kanādas un Latvijas. Dziesmu tekstu autors – Alberts Legzdiņš, libreta autors – Arnolds Auziņš, komponists – Andrejs Jansons, diriģents – Andrejs Jansons, režisore – Andra Berkolda, konsultants – Juris Jonelis. Šī ir ideāla izrāde, kuru apmeklēt ar bērniem un jauniešiem!

Pasaules latviešu dienas rīkotāji: PBLA Kultūras fonds, ELA mākslinieciskā padome, sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru. Radošā grupa: režisore – Andra Baltmane (Beļģija), koru nozare – Ilmārs Millers (Somija), Vizma Maksiņa (Kanāda) un Lilija Zobena (Lielbritānija), deju nozare – Selga Apse (Kanāda) un Jolanta Strazdiņa (Zviedrija), folkloras nozare – Laura Šmideberga (Igaunija), kamermūzikas nozare – PBLA Kultūras fonda priekšnieks Juris Ķeniņš (Kanāda), izstāžu koordinatore – ALA Kultūras nozares vadītāja Līga Ejupa (ASV).

Plašāka informācija par Pasaules latviešu dienu norisi, kā arī citiem ārvalstu kopu koncertiem un pasākumiem atrodama:
www.lnkc.gov.lv
www.dziesmusvetki.lv
www.rlb.lv

Dace Aperāne
Laikrakstam „Latvietis“