Kur? Kas? Uz Kokosu (Kīlinga) salām? (2)

Palielināt / Enlarge

Ģimenes „pondoks“ (lapene). FOTO Marija Perejma.

Palielināt / Enlarge

Tertula jūrmala (Turtle Beach). FOTO Marija Perejma.

Palielināt / Enlarge

Mājas salas kapi. FOTO Marija Perejma.

Palielināt / Enlarge

Zilais gārnis. FOTO Marija Perejma.

Palielināt / Enlarge

Pī-Džei (P.J.) ar malku. FOTO Marija Perejma.

Pirmais turpinājums. Sākums LL497.

Pirmdiena, 16. oktobris

Pēc lietus vizītēm naktī, no rīta piecēlāmies svaigā gaisā ar jūras šalkšanu, un brokastis baudījām Mājas verandā. Dienas plāni tika grozīti, un rīta stundas pavadījām Avrilas kompānijā, izbraukājot kultūrvēsturiskas vietas.

Piebraucām pie ēkas, kur bija ievietotas koka laivas. Tās bija daļa no Indijas okeāna oficiāliem salas treniņa grupas atzītiem kursiem, ko atbalsta mūsu valdība. Jaunieši un pieaugušie var piedalīties vairākos kursos, kā piemēram, virtuves vadīšana vai pirmās palīdzības sniegšana, un saņemt atzinību ar cerību, ka zināšanas pielietos dzīves nākamajos ceļos. Laivas bija daļa no jūras glābšanas kursiem.

Redzējām pie lagūnas malām ģimenes pondokus, līdzīgas lapenēm. Tur var rīkot piknikus, ūdens priekus vai ģimenes svinības. Zemei nav oficiālie īpašuma papīri, bet visi zin, kas kam pieder.

Uzzinājām, ka jūras rifs reizēm bauda lielus vējus un ciklonus, mainot jūras un zemes struktūru, reizēm veidojot jaunas salas, dažreiz tās savienojot.

Tertula (Turtle) jūrmalā bija saskalotas daudz baltas smiltis. To vietējie sauca Smilšainā jūrmala, un tā bija debešķīga ar savām krāsām un kokosu palmām, bet vējš gan liels. Nākas piebilst, ka šeit dzīvo ļoti daudz bruņurupuču. Absolūti neviens cits tur nebija, un jutāmies burvīgi, to baudot vieniem. Pastaigā Pēteris atrada man zilas tupeles (thongs) – katra bija nomesta savā vietā, veidojot pāri. Ak, cik labi pa karstām smiltīm.

Apciemojām kapsētu, kur tautiešus apbedī, ar skatienu uz Meku. Dažiem mūžīgiem iedzīvotājiem bija uzbūvēts jumtiņš, citiem skats uz skaistām debesīm. Koka krusti bija veidoti pēc dzimuma. Vīriešiem bija trīsstūris, bet sievietēm – apaļš. Katrā kapavietā atradās divi krusti – viens nozīmēja galvu, otrs kājas. Kapi bija skaistā vietā, jūras krāsas tik spilgti zilas. Gan teica, ka malajieši nav māņticīgi, kapavietas rādīja citu stāstu, jo daudz krustiņu bija ietīti baltā audumā kā šallē; tas uzturot garus priecīgā omā.

Dafnijas Klūnijas-Rosas kapavieta bija būvēta no Mājas kieģeļiem un turējās grandiozi.

Braucām tālāk pa iekšzemi, un tur kā visās pasaules malās bija arī vietas, kas nav tik izskatīgas. Vienā atradās Gong Gonga izlietotie gliemežvāki. Gadus atpakaļ zvejnieki, izvelkot ēsmu, tos atstāja, kur atrada, un smarža nāsīm, ak, cik jauka! Tagad ir nozīmēta vieta, kur visus pieved.

Nākamā vieta bija klaja vidū. Stikla paneļi bija sarindoti laukumā, tiem apakšā ar tehniku, lielās bļodās žāvēja jūras sāli. To izmēģinās komerciāli tirgot, bet pašreiz tas ir pērkams vai nu lidlaukā, vai vietējā bodē.

Mēs ievērojām, ka vienalga kur braucām vai staigājām, visur bija vistas, gaiļi un daudz cālīšu. Avrila pasmaidīja un teica, ka palama Kokosu Kīlinga salām esot Mežonīgās vistu salas (Feral Chook Islands).

Kad pēcpusdienā divatā pastaigājāmies gar okeāna pusi, uzsūcot kluso apkārtni, netālu piebrauca laiva ar vecāku pārīti, kas pa bišķiņam izlādēja laivu ar sazāģētiem malkas gabaliem. Pēteris piegāja un palīdzēja sieviņai tos sanest no laivas un sakraut krastmalā kaudzītē. Ar to uzsākās saruna ar vīru Pī-Džei (P.J). Viņš izskaidroja, ka malku atveduši no Dienvidsalas, kur arī tos sagriezuši. Malku lietojot, galvenokārt, cepšanai, kas tiek paveikta ārā zem jumta, jo ne tikai, ka elektrība ir dārga, bet ēdiens garšojot labāk. Viņa 3 guļamistabu mājā dzīvoja trīs paaudzes. Pēteris pielika roku, izvelkot laivu, bet daudz nevajadzēja palīdzēt. Kad laiva bija piekabināta pie mašīnas, ar smaidiem atvadījāmies.

Pēc vakariņām baudījām skatu, kā Avrila baroja savus pieradinātos putnus – skaisti baltais un zilais gārnis.

Marija Perejma
Laikrakstam „Latvietis“

Turpmāk vēl