Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Šis un tas no manas dzīves (17)

Padomju okupācija

Laikraksts Latvietis Nr. 497, 2018. g. 14. martā
Uldis Siliņš -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Sešpadsmitais turpinājums. Sākums LL472, LL473, LL474, LL475, LL477, LL478, LL480, LL481, LL483, LL484, LL487, LL488, LL490, LL492, LL495, 496.

Ak, eglīte, ak, eglīte,
Cik gan tu jauka esi!
Tev trijnieks katrā zariņā,
Un divnieks pašā galiņā.

Ziemsvētku dziesma, dziedama pēc meldiņa Ak, eglīte, ak, eglīte. Vācu laikā divnieka vietā dziedājām cobers.

1940. gada Ziemsvētku (aizliegts vārds) sarīkojumā uzvedam skatu no Doku Ata Mans dzīves rīts. Dzied koris. Viena no dziesmām ir Ak, Aizbaikal, tālais. Komunistu funkcionārs speciāli atbraucis no Rīgas mūs pārbaudīt; vēlāk teicis, ka pasākums bijis tikai tāds tinge-tangels. Tikai viena kārtīga dziesma. Mēs visi zinām, kura tā bija, vai ne?

Vēlāk māte ar gudru ziņu, izmantojot kādu dzejoli par Klimas atslēdznieku, izveido runu kori, ar ko aplaimot Rīgas inspicentus. Atslēdznieks ir maršals Vorošilovs. Toreiz varonis, šodien runā, ka bijis paviegls.

Var tikai brīnīties par aģitpropu stulbumu. Viens mums ar putām uz lūpām stāstīja, ka buržuāziskās Latvijas laikā pat siens ievests no Padomju Savienības. Kaut ko tādu stāstīt lauku bērniem? Salīdzinājumā ar viņiem varbūt mazais Kalniņš nemaz tāds idiots nebija.

Palikusi prātā vēl viena epizode. Sēžam pusdienās pie kopgalda. Atbraukuši viesi. Daži runā tikai krieviski. Arī viņus nosēdina pie kopgalda. Var redzēt, ka viņi jūtas nedroši. Kāpēc? Bailes, ka ēdiens saindēts? Lai paskatās uz mazo Celmu, kas šķīvi degoši karstas zupas izstrebj trīs minūtēs un prasa vēl!

Patriotisku jūtu mudināts biju skolā nodibinājis pretestības kustību, kurā uzņēmu arī vietējā komunista dēlu, gan ne bez iepriekšējas nopratināšanas. Piemērotu kadru skaits bija ļoti ierobežots. Viņš bija lāga zēns un no politikas nesaprata ne ā, ne bē. Es biju uzrakstījis arī kustības darbības pārskatu un deklarējis mērķus. Šis dokuments bija vēlāk nonācis tēva rokās, un viņš mīlēja viesībās citēt no tā atsevišķus paragrāfus citiem par amizieri un man par kaunu. Saturu vairs neatceros.

Mammas grāmatplaukts bija pilns ar režīma neatzītām un aizliegtām grāmatām un žurnāliem, starp tiem arī Aizsargi. Es tos biju aiznesis uz meiteņu internātu. Pēkšņi no Izglītības komisariāta vai kādas citas vietas ieradās kontrole. Paslēpām žurnālus gultā zem matrača. Mīļais, baltais Dievs! Viņi sāka skatīties arī zem matračiem. Tieši pie gultas, kurā bija noslēpti žurnāli, kontrole apstājās.

1941. gads jau tā bija notikumiem bagāts arī bez jūnija. Mana māte bija skolotāju kursos Rīgas jūrmalā. Kur slēpās tēvs, – nezinu. Bomamma man atskrēja pakaļ uz skolu. Esot sācies pirmais izsūtījuma vilnis, un man esot jābrauc uz Rīgu un jāpaliek pie mūsu ģimenes draugiem Krūmiņiem. To nakti pārgulēju Dzirnezera malā skolas siena šķūnī. Nakts pagāja caurā miegā. Visapkārt čabēja siens. Žurkas. No rīta bomamma bija atkal klāt, un abi devāmies uz Gaujas pieturas punktu. Par savu rīta gājienu viņa vēlāk dzejiski stāstīja, ka esot skrējusi kā vajāta stirna.

14. jūnijā no mātes radiem aizvesti trīs cilvēki: Videvuds un Herta Grantskalni un sešus mēnešus vecais Dainis. Apcietināšanas brīdī mājās ir tikai Herta ar abiem bērniem. Viņus aizved uz savākšanas punktu Lilastes stacijā. Videvuds, lai būtu kopā ar ģimeni, savākšanas punktā piesakās pats. Cilvēkus salādē preču vagonos, vīriešus un sieviešus atsevišķi. Pusotra gada vecajam Jurim atļauj palikt pie Hertas vecākiem. Videvuds nomirst bada nāvē 1942. g. 4. decembrī Uraļskas nometnē, savu ģimeni neredzējis.

Herta ar Daini no izsūtījuma atgriežas Latvijā 1947. gadā. Juris man vēlāk stāstīja, ka Dainis nav runājis latviski. Reiz Herta prasījusi, lai viņš Daini pavadā apkārt bērna ratiņos, Juris atbildējis, ka viņš to krievu apkārt nestums. Daini 1990. gados pieveic alkohols, un Juris izdara pašnāvību.

* * *

Klīstam ar Krūmiņa Uldi apkārt pa pilsētu. Kādu dienu ļaudīm piebāztā tramvajā satiekamies ar baskāji, gleznotāju Irbīti. Vai jūsu pusē daudz aizveda, – viņš skaļā balsī noprasa. Neko nezinām, – mans draugs atbild un nākamā pieturā izmetamies ārā. Gudrojam, vai tas tiešām bijis Irbītis vai kāds provokators.

Biju saticis Irbīti jau iepriekš, kad viņš apstaigāja lauku mājas, piedāvādams pirkt savus pasteļus. Diemžēl viņa īpatnības aizēnoja viņa talantu. Viņu uzskatīja par ķertu.

17. jūnijā sākas jauns izsūtījuma vilnis. Cietumi pilni apcietinātiem. Lai kādu nošautu, nav vajadzīgs tiesas spriedums. Pēc nedēļas mēs ar māti atgriežamies mājās. Vakarā nezin no kurienes pārrodas arī tēvs. Mūsu ģimenei, kā par brīnumu, aizvešanas nav skārušas.

* * *

Beidzot elektrizējošā ziņa, kas liek mums gavilēt. 22. jūnijā vācieši uzbrūk Padomijai. Barbarosa sāk savu gājienu uz austrumiem. Vai mēs zinājām, ka atbrīvotāji bija mūs iepriekš iztirgojuši? Protams, ka ne.

Pa Saulkrastu šoseju, kas iet garām skolai, uz Rīgas sākuši virzīties mazi, lieli un vidēji lielgabali. Zirgu peldinātājus vairs nedzird dziedam. Vācieši zibenīgi virzās uz priekšu un drīz stāv pie Rīgas vārtiem. Satiksme tagad pagriezusies uz otru pusi. Neuzvaramā sarkanarmija bēg. Carnikavas stacijā uz blakus sliedēm stāv ešelons, kas tāpat kā stacijas laukums pilns ar karavīru mantām un kara materiāliem, ko atstājuši korpusa štābs un 183. strēlnieku divīzija.

Saņemam ziņu, ka spridzinās Gaujas dzelzceļa tiltu, kas atrodas apmēram 1,5 km no manu vecvecāku mājām. Mēs un citu tuvāko māju ļaudis dodamies uz Elksnīšiem – vietu pie jūras. Aiz kāpas aug alkšņu mežs, jo te pieejams saldais ūdens. Īsti džungļi. Laikam palikām tur diennakti. Nekas nenotiek. Vēlāk uzzinām, ka čekisti mēģinājuši tiltu uzspridzināt trīs reizes, un katru reiz vadus pārgriež trīs latviešu karavīri – sarkanarmijas dezertieri. Par izlūku darbojies kāds carnikavietis. Čekisti karavīrus sagūsta, ar durkļiem nonāvē un turpat pie tilta aprok. Ķērāju ķēde iziet cauri arī mūsmājas laukiem.

Un tad pienāk diena, kad čekistu vairs nav. Abi Gaujas tilti stāv kā stāvējuši. Ir sācies vācu laiks.

Uldis Siliņš
Laikrakstam „Latvietis“

Turpmāk vēl



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com