Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Redakcijā

Runas brīvība

Laikraksts Latvietis Nr. 492, 2018. g. 4. febr.
Gunārs Nāgels -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Sveicināti, lasītāji!

Kur ir robežas demokrātiskā sabiedrībā starp runas brīvību, nepopulāru viedokļa izteikšanu, nacionālā naida kurināšanu un valsts graušanu? Piemēram, ja kāds apgalvotu, ka mācīšanās latviešu valodā var radīt neatgriezeniskus bojājumus smadzenēm, vai paziņotu, ka, kaut arī viņam ir Latvijas pase, viņš tomēr ir PSRS pilsonis?

Ja atvietojam vārdus „latviešu“ un „Latvijas“ ar „baltkrievu“ un „Baltkrievijas“, tad piektdien saņēmām atbildi par pieeju Baltkrievijā. Portāls delfi.lv ziņo, ka Minskas tiesa piesprieda piecu gadu cietumsodu par nacionālā naida kurināšanu Baltkrievijas Valsts informātikas un radioelektronikas universitātes docentam, Brestas pilsētas skolas sargam un žurnāla Novaja ekonomika redaktoram. Sprieduma izpildīšana ir atlikta uz trīs gadiem.

Apsūdzētie esot zem pseidonīmiem rakstījuši Krievijas portālos, apšaubot Baltkrievijas suverenitāti un aizskaroši izteikušies par Baltkrievijas tautu, tās vēsturi, kultūru un valodu. Tiesnesis brīdināja, ka daži no rakstiem „varēja radīt Baltkrievijā situāciju, kas būtu līdzīga situācijai Ukrainā.“

Gan minētie raksti, gan varas reakcija uz tiem ir interesanti, ņemot vērā Baltkrievijas īpašo statusu kā Krievijas vistuvāko sabiedroto.

Kādas vispār ir iespējamās vai vēlamās sankcijas Latvijā? Ja uzskatām, ka Latvijas neatkarības nodrošināšana nav iespējama bez mūsu NATO sabiedrotiem, tad kāda būtu adekvāta atbilde apgalvojumiem no valstī ļoti atpazīstamām personām, ka mūsu sabiedroto Latvijā dislocētās karaspēka daļas ir „okupanti“?

Un kā vispār ir ar pagātnes grozīšanu vai noliegšanu? Vēl arvien vienam otram ir grūti Padomju okupāciju nosaukt par „okupāciju“ un atzīt, ka tā nesa Latvijai pamatīgus zaudējumus. Nereti arī ir mēģinājumi Latvijas valstij vai visiem latviešiem uzvelt vainu par to, kas notika Nacistiskās Vācijas okupācijas laikā.

Mēs neesam vienīgie, kuri cietuši no nepatiesiem apvainojumiem. Poļiem sen jau apnicis, ka vācu okupācijas spēku Polijas teritorijā izveidotās nāves nometnes sauc par „poļu nāves nometnēm“. Tagad Polijas Senāts ir apstiprinājis likumu, kas paredz līdz trīs gadu cietumsodu par izteicieniem, kas apsūdz Polijas valsti vai poļu tauta par atbildību vai iesaisti Nacistiskās Vācijas noziegumos Polijā.

Kur ir līdzsvars starp demokrātiskās valsts principiem un vajadzību aizkavēt valsts graušanas mēģinājumus?

GN
2018. g. 4. febr.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com