Par LOIB ļoti apaļo jubileju

Palielināt / Enlarge

LOIB 8 gadu dzimšanas dienā. Centrā no kreisās – Ruta Pazdere, Bonifācijs Daukšts, Inese Vaidere. FOTO O. Jansons.

Palielināt / Enlarge

LOIB valde pēc ievēlēšanas 2016. gada 18. aprīlī. No kreisās 1. rindā – Edmunds Stankevičs, Ruta Pazdere, Andrejs Mežmalis, Indulis Zālīte; 2. rindā – Dainis Īvāns, Jānis Riekstiņš, Andrejs Cīrulis, Jānis Počs un Ilgonis Upmalis. FOTO no privātā arhīva.

Katrs svinētājs savu jubileju grib īpaši izcelt – tā tas sabiedrībā ir iegājies. Tāpēc LOIB un loibieši sevišķi lepojas ar savu jubileju novembrī, kas esot īpaši apaļa. To raksturo divi apļi, kas novietoti viens virs otra. Attapīgam lasītājam uzreiz skaidrs, ka runa ir par astoņiem darbošanās gadiem.

Šis ievads bija nepieciešams, lai laikraksta lasītāju uzmanību atkal piesaistītu organizācijai, kas klusiņām un čakli strādā, bet reizumis nāk klajā ar tik sensacionālajām ziņām, ka pat Krievijas vadošie telekanāli nodreb, un tad viņu žurnālisti sacenšas, lai varētu sazvanīt LOIB valdes priekšsēdētāju Rutu Pazderi.

Runa ir par Latvijas okupācijas izpētes biedrību, kuras nosaukuma pirmie burti veido pazīstamo abreviatūru – LOIB.

Atskatoties vēsturē, atkal varam pārliecināties, ka neveiksmēm mēdz arī būt sudraba maliņas. Krīzes vissmagākajā brīdī, kad jo īpaši Latvijā nācās savilkt jostas izdzīvošanas vārdā, darbību nācās apturēt Ministru Kabineta komisijai, kas LR Saeimas uzdevumā veica PSRS okupācijas režīma nodarīto zaudējumu apzināšanu. Šī komisija palika pilnīgi bez jebkāda finansējuma, un daudzās iestrādes draudēja sabrukt un iznīkt. Lai tā nenotiktu, Rutai Pazderei, Edmundam Stankēvičam un Bonifācijam Daukštam radās spoža ideja – izveidot biedrību, lai kompetentajiem speciālistiem būtu tiesiskas un praktiskas iespējas iesāktos pētījumus turpināt nevis lepnā vientulībā, bet gan juridiski noformētā organizācijā. Un tā, lūk, LOIB tapa 2009. gada novembrī. Drīz vien tai tika piešķirts sabiedriskā labuma statuss, kas atvieglo iespēju piesaistīt ziedotājus. Ļoti būtisks LOIB biedrībai ir atbalsts, ko sniedz pazīstamā Eiroparlamenta deputāte Inese Vaidere.

Tagad Ministru Kabineta komisija PSRS okupācijas režīma nodarīto zaudējumu apzināšanai darbību atsākusi, un tā, kā arī LP tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs LOIB darbu gan uzteic, gan sekmē. Biedrībā darbojas vairāk nekā 30 dažādu jomu augsta līmeņa speciālistu, kuri turpina PSRS okupācijas laika izpēti un apkopo informāciju par Latvijas valstij un iedzīvotājiem nodarītajiem zaudējumiem. Jāatzīmē, ka visi LOIB biedri ir savas valsts patrioti, jo LOIB darbs balstās tikai uz entuziasma pamatiem.

Ja par LOIB jāizstāsta īsos vārdos, tad vispareizāk būtu ieklausīties Rutas Pazderes stāstītajā, kad viņa nesen notikušajā valdes sēdē informēja klātesošos par aizvadītajā gadā paveikto.

Vispirms R. Pazderes kundze pastāstīja par pasākumu, ko LOIB organizēja 21. augustā Kara muzejā par godu Latvijas neatkarības de facto atjaunošanas 26. gadadienai. Ar uzrunu tajā piedalījās LR tieslietu ministrs, bijušās augstākās amatpersonas, referēja vēsturnieki. Pasākumā tika godināti LTF pozīcijas atbalstošie PSRS tautas deputāti un LR Augstākās padomes deputāti, kuri toreiz PSRS bruņoto spēku draudu ielenkumā uzdrošinājās runāt un balsot par Latvijas neatkarību.

Tika pieminēta arī LOIB priekšsēdētājas Rutas Pazderes līdzdalība 23. augustā Tallinā, kur risinājās starptautiskā konference Komunistu režīmu noziegumu mantojums XXI gadsimta Eiropā, kas bija veltīta staļinisma un nacisma upuru atceres dienai. Šajā konferencē piedalījās tieslietu ministriju amatpersonas no 20 valstīm. Diskusiju galvenais temats bija – kādi soļi jāsper, lai nodrošinātu visaptverošu cīņu pret totalitāro režīmu noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci. LR tieslietu ministrs Dz. Rasnačs uzrunā akcentēja svarīgākos veicamos darbus – vienotas metodoloģijas izstrāde okupācijas rezultātā nodarīto zaudējumu aprēķināšanai, valstu prokuratūru informēšana par faktiem, kas saistīti ar noziegumiem pret cilvēci, kā arī okupācijas režīmos cietušo valstu ietekmes stiprināšana ANO.

Šobrīd Briselē tiek veidota Eiropas Vēstures māja, kurā vēsturiski tiek atspoguļoti arī nacisma un komunisma režīmu paveiktie noziegumi pret cilvēci. Pateicoties mūsu Komisijas pārstāvei Inesei Dreimanei, sadarbojoties ar pārstāvjiem no Lietuvas, Polijas un Igaunijas, tika novērsta rupja kļūda, ka komunisma noziegumi neesot bijuši tik lieli kā nacisma. Tas pierāda, ka Eiropā informācijas trūkuma dēļ joprojām pastāv atšķirīgs priekšstats par šiem režīmiem.

Ļoti būtiski atzīmēt, ka pēc LOIB priekšsēdētājas un Komisijas pētniecisko darbu organizatores R. Pazderes iniciatīvas 23. oktobrī Igaunijā, Tartu notika Latvijas Lietuvas un Igaunijas pārstāvju tikšanās jautājumu saskaņošanā par turpmāko sadarbību un metodoloģiju saskaņošanu precīzākai PSRS okupācijas zaudējumu aprēķināšanai. Diskusiju rezultātā nonāca pie slēdziena, ka jāorganizē arī plašāka starptautiska konference par PSRS totalitārā režīma nodarīto zaudējumu apzināšanu Eiropas Atmiņas un sirdsapziņas platformas ietvaros (t.s., Prāgas platforma), jo šajā organizācijā darbojas 55 nevalstiskas organizācijas no 22 valstīm. Tā būs plaša informācijas un pieredzes apmaiņa šādu jautājumu risināšanā.

Saskaņā ar Komisijas plānu LOIB organizē intervijas ar PSRS laika augstākajām amatpersonām un konkrētu jomu speciālistiem, lai iegūtu audio liecības un informāciju par PSRS režīma sistēmas darbību Latvijas teritorijā un par sarežģītajām situācijām, kas radās pēc neatkarības atgūšanas, mainoties sociāli – ekonomiski politiskajai sistēmai. Šogad tika intervēti Rolands Bebris, Andrejs Cīrulis, Alfrēds Čepānis, Indulis Emsis un Dainis Ģēģers. Šādas intervijas tika veiktas arī iepriekšējos gados un tiks organizētas arī turpmāk.

Komisijas uzdevumā ir pabeigts pētījums par Militāri rūpnieciskā kompleksa darbības ietekmi PSRS laikā uz Latvijas rūpniecību un tautsaimniecību kopumā. Par darbu arhīvos rūpnīcas Alfa dokumentu izpētē informē K. Mangusa. Viņa stāsta par paredzamo darbu milzīgo apjomu un interesantajiem atklājumiem. Pēc J. Riekstiņa, I. Upmaļa, J. Prikuļa un A. Mežmaļa izteiktajām domām tika pieņemts lēmums – mainīt stratēģiju uz mazāk darbietilpīgu metodi šā jautājuma izpētē.

Ir pabeigti pētījumi par juridiskiem aspektiem prasības pret Krieviju kā PSRS mantinieci pieteikumu sagatavošanā, par PSRS laika finanšu apriti starp Latvijas Republiku un PSRS, konkrēti – par Latvijas PSR budžeta izlietojuma struktūru. Vēsturnieka G. Krūmiņa pētījums balstās uz arhīvos atrastajiem PSRS laika finanšu dokumentiem, kuros uzskaitīti visi ieņēmumi, nodevas PSRS centrālajam budžetam, izdevumi un to struktūra. Šie dokumenti līdz pēdējai kapeikai ir precīzs pierādījums, kā Latvija tika ekspluatēta, jo tā PSRS centram pārskaitīja gandrīz pusi (pa gadiem summas mainījās), atpakaļ saņēma tikai daļu investīcijās, par kurām Krievijā skaļi vēl šodien deklarē. Izpētot šo ieguldījumu (investīciju) struktūru, redzam, ka to pamatā izlietoja ne pašas Latvijas iedzīvotāju, bet PSRS Militāri rūpnieciskā kompleksa vajadzībām. Pie tam, Latvija no sava budžeta pēc pārdales jau zaudēja 18%. Par to Krievija klusē. Kopumā lēšot, PSRS savā labā izmantoja ~ ⅓ daļu no Latvijas budžeta!!! Tāpēc ir liels brīnums, ka pēc neatkarības atgūšanas esam spējuši atgūties, un šobrīd kopā ar Igauniju un Lietuvu esam izcīnījuši vietu pasaules attīstītāko valstu grupā, kurā nav Krievija (jāpārbauda). Par šiem pētījumiem no LOIB ir noorganizēta J. Kalniņa un J. Poča ekspertīze, kas kopumā ir pozitīva.

Jau trešo gadu Komisijas uzdevumā tiek izstrādāts Demogrāfisko datu koncentrēts apkopojums par PSRS laika periodu, iekļaujot tajā jaunākos datus. Apkopojums paredzēts kā kompakts materiāls, ko varēs izmantot pētnieki, interesenti, studenti. Šobrīd tiek izstrādāta sadaļa par nacionāliem partizāniem un darba grupa LOIB pētnieka E. Vītoliņa vadībā strādā pie būtiskas apkopojuma sadaļas: demogrāfisko terminu vārdnīca.

Tā kā LOIB jau 2009. gadā ir parakstījis ar Ministru Kabinetu NVO sadarbības memorandu, Rolands Bebris informē par dalību 25. oktobrī Ministru Kabineta un NVO sadarbības Memoranda padomes sēdē, par tur izskatītajiem jautājumiem: par Sociālās uzņēmējdarbības likumprojekta aktuālo redakciju, par NVO ētikas kodeksa izstrādi u.c.

LOIB šobrīd kopā ar I. Vaideres biroju sagatavo grāmatas maketu Padomju Savienības nodarītie zaudējumi Baltijā izdošanai angļu valodā, piesaistot Eiropas Parlamenta līdzekļus. Līdz šim LOIB ir noorganizējis vairāku grāmatu izdošanu, kuras var lasīt LOIB un Komisijas mājas lapās.

Noslēgumā tiek uzdots katram mājas darbs – atrast materiālus, kurus būtu nepieciešams ievietot LOIB un/vai Komisijas mājaslapās, kā arī tulkojamos darbus latviešu, angļu un krievu valodā. Mērķis – ar LOIB darbību, noorganizētām konferencēm, semināriem, pasākumiem, starptautisko sadarbību, darbu MK komisijas uzdevumā, ar izdotajām grāmatām, darbu plašsaziņas līdzekļos u.c. iepazīstināt sabiedrību www.loib.lv un citur internetā.

Andrejs Cīrulis
Laikrakstam „Latvietis“
Pirmpublicējums laikrakstā „Latvija Amerikā“