Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Godinot Brīvības izcīnītājus

Lāčplēša diena Rīgā

Laikraksts Latvietis Nr. 484, 2017. g. 18. nov.
Aina Gailīte -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Brāļu kapos. FOTO Aina Gailīte.

Brāļu kapos. No labās prezidents Raimonds Vējonis. FOTO Aina Gailīte.

Brāļu kapos. FOTO Aina Gailīte.

Prezidents Raimonds Vējonis (no labās) pie Brīvības pieminekļa. FOTO Aina Gailīte.

Doma laukums. FOTO Aina Gailīte.

Sardze maiņa pie Rīgas pils. FOTO Aina Gailīte.

Sardzes maiņa pie Rīgas pils. FOTO Aina Gailīte.

Prezidents Raimonds Vējonis un Iveta Vējone pie Rīgas pils mūra. Pa labi piemiņas plāksne Latvijas armijas ģenerālim Pēterim Radziņam. FOTO Aina Gailīte.

Šogad 11. novembris Rīgā bija bez sniega, tik zeltainu lapu birumu ap Brīvības pieminekli, pelēkiem mainīgiem mākoņiem un stipra vēja brāzmām, un brīžiem likās, tūlīt būs gāziens. Latvijas brīvības cīnītājus piemin visā valstī; Rīgā, protams, svinību programma bija ļoti plaša. Biju klāt tikai dažos, par tiem jums arī pastāstīšu.

Rīgas Brāļu kapos notika Aizsardzības ministrijas organizēts pasākums ar valsts amatpersonu, ārvalstu vēstnieku un militāro personu ziedu nolikšanu pie Mūžīgās uguns, ar klusuma brīdi. Šogad bija daži jauninājumi – viens ļoti patīkams, daži neizprotami. Šogad gājiena dalībniekus pašā kāpņu galā sagaidīja NATO daudznacionālā bataljona karavīri. Biju ieradusies laicīgi un redzēju viņu uznācienu ar sastāšanos, tas bija kas neredzēts un interesants – dažādas formas, pilnīgi cita kustību maniere. Ļoti veiksmīgs moments programmā. Gājiena dalībnieki, sākot ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, nolika ziedus uz terases apmales, kapelānu uzrunas latviski un angliski (diemžēl angļu valodas izruna nebija spīdoša, nākošgad šo momentu ir jāsakārto), himna un armijas daļu karogi; lejā – kapu laukā militārpersonu godasardze.

Mani izbrīnīja tas, ka nebija kritušo godināšanas ar karogu noliekšanu pār ziedu valni. Tas faktiski ir emocionālākais šajā atceres stundā. Vēl mani pārsteidza tas, ka vēlāk ziedi netika sakārtoti vienā joslā kopā ar vainagiem, bet to jau laikam darīja citi. Kaut kas ir mainījies. Šogad, sestdienā, bija tikai viena skolēnu grupiņa, kas apstaigāja kapu lauku; augšā – terasē nebija bērnu, ne lielu, ne mazu. Visi ātri izklīda, es vēl uzkavējos, lai pavērotu NATO daudznacionālā bataljona karavīru grupiņas, kas aplūkoja kapu lauku, Mūžīgo uguni un fotografējās, ļoti cieņpilni, nevis taisīja selfijus.

Tālāk sekoja parāde pie Brīvības pieminekļa. Parādes sākumā, godinot Latvijas brīvības cīnītājus, notika īpaša svinīgā godasardzes maiņa. Bruņotos spēkus parādē pārstāvēja: Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas, Štāba bataljona, Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes, Jūras spēku, Gaisa spēku un zemessardzes vienības, kā arī NBS orķestris. 350 karavīru, zemessargu, robežsargu, policistu un ugunsdzēsēju parādi komandēja Jūras spēku komandieris, flotiles admirālis Ingus Vizulis, bet to pieņēma Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Parādē piedalījās arī aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, kuri nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa. Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzrunāja klātesošos, nobeigumā aicinot Iestājieties par Latviju! Sekoja Brīvības pieminekļa labajā pusē stāvošo Valsts amatpersonu un ārvalstu vēstnieku ziedu nolikšana, un tad jau arī tauta nāca ar ziediem. Ievēroju, ka himnas laikā cepures nenoņēma ne tikai kāds no ārvalstu vēstniecību pārstāvjiem, bet arī kāda gados jauna mūsu pašu amatpersona.

Pie Rīgas pils notika svinīgā godasardzes maiņa. Esplanādē pie Oskara Kalpaka pieminekļa jaunsargu svinīgā zvēresta došana un Brīvības cīņās kritušo karavīru godināšana ar ziedu nolikšanu un kapelāna un amatpersonu uzrunām.

Vakarā, jau satumstot, pie Rīgas pils mūra tika atklāta (mākslinieciskās idejas autors Jānis Strupulis) piemiņas plāksne Latvijas armijas ģenerālim Pēterim Radziņam, kuram varam pateikties par Rīgas atbrīvošanu no Bermonta karaspēka, un faktiski jau godīgi būtu 11. novembra krastmalu saukt ģenerāļa Pētera Radziņa vārdā. Nāks laiks, nāks padoms. Tik ievērojama Latvijas armijas ģenerāļa piemiņas plāksnes atklāšanā piedalījās neliels pulciņš ļaužu, un runātāji bija tie, kas tieši iesaistīti šīs plāksnes uzstādīšanas iespējamībā. Kaut kas nav kārtībā Latvijā. Pirms stundas, pie cita šīs pašas armijas pulkveža pieminekļa pulcējās daudzi, Valsts augstākās amatpersonas, NBS pārstāvji. Pulkvedis Oskars Kalpaks izveidoja Latvijas armiju un uzsāka Brīvības cīņas, bet ģenerālis Pēteris Radziņš, atzīts kā izcils stratēģis, faktiski pabeidza Brīvības cīņas 1919. gadā, padzenot bermontiešus. Bet politisko intrigu dēļ ģenerālis spiests pamest Latviju. Izskatās, ka politiskās intrigas nav beigušās. Diemžēl man nav informācijas par vienu runātāju, amatpersonu, tādēļ nevaru viņu pieminēt, bet citi runātāji bija: ģenerāļa Pētera Radziņa biedrības vadītājs Agris Purviņš, ģenerāļa dzimtas pārstāve Dzintra Celmiņa, Rīgas domes deputāts Nauris Puntulis, NA priekšsēdētājs Raivis Dzintars un piemiņas plāksni atklāšanā iesvētīja arhibīskaps Jānis Vanags.

Šajā laikā sākās arī svecīšu likšana pie pils mūra un, no malas vērojot, bija redzams, ka ļaudis nemaz neinteresē, kas notiek pus metru no viņu sveces. Sanāca tā, ka TV prožektori un kameras bija vērstas tieši uz šo mūra daļu, gaidot ierodamies Valsts prezidentu ar kundzi nolikt svecītes. Viņi ieradās, pārgaismoti prožektoru staros, un nolika savas svecītes iepriekš atbrīvotās vietās, apzināti ne zem jaunatklātās plāksnes un pat neievēroja to. Ļaudis bija priecīgi aprunāties un fotografējās bez gala. Rīgas pils mūra režģi pildījās sveču gaismiņām. Nez cik tad lika svecīti, domājot par Brīvības cīnītājiem. Iespaids bija, ka tikai telefona bildei.

Laiks kļuva pavisam nejauks, biju pārsalusi un citus notikumus krastmalā vairs nevēroju. Vēl jau paliek 26. novembris, tad tik tiešām vajag aizbraukt uz Rīgas brāļu kapiem.

Aina Gailīte
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com