„Uzmanību! Pusaudži“

Palielināt / Enlarge

Skolotāju kursu dalībnieki. FOTO Māra Priedkalne.

Palielināt / Enlarge

Skolotāju kursi. FOTO Māra Priedkalne.

Ryannair lidojumā no Rīgas uz Īriju, kurā pārsvarā dzirdēju krievu valodu, man vēl neradās priekšstats par to, kas īsti ir Īrijas latviešu diaspora. Taču es sāku to iepazīt pavisam drīz, kad lidostā mani satika interneta portāla Baltic-Ireland (www.baltic-ireland) galvenā redaktore Laima Ozola ar savu vīru un mani uzņēma savās mājās Droghedas pilsētiņā, kas ir apmēram stundas braucienā no Dublinas. No viņas smēlos plašu informāciju par Īrijas latviešiem, viņu ļoti individuālām situācijām un stāstiem un par latviešu skoliņām, pavasara un rudens nometnēm.

Diasporas vidusskolu skolotāju kursi ritēja paralēli sestajai Īrijas 3x3 nometnei, kas notika Īrijas rietumkrastā Meijo novadā (County Mayo). Tos vadīja Latviešu Aģentūras lektores Vineta Vaivade un Liene Valdmane (no Latvijas), un tie bija veidoti, lai skolotājiem būtu interaktīvas nodarbības ar nometnes pusaudžiem vecumā no 13 – 15 gadiem.

Nodarbību un lekciju pamatā bija nevis gramatiska pieeja (kur būtu jākaļ tabulas galvā) un kura ir neaktuāla un garlaicīga, bet integrēta (tematiska un funkcionāla) pieeja valodas mācībai. Komunikatīvā gramatikā bērni apgūst gramatiku saziņas veidā caur lasīšanu, rakstīšanu, runāšanu un klausīšanos par konkrētu tematu; meklējot informāciju latviešu valodā, attīstot terminoloģiju kādā priekšmetā, pilnveidojot vārdu krājumu un dažādus valodas modeļus saziņai, attīstot prezentācijas prasmes, sekmējot sadarbības prasmes un nostiprinot rakstīšanas iemaņas, kā arī prasmi rediģēt uzrakstīto.

Nodarbību laikā bija skaidrs, ka skolotājam ir jābūt ļoti uzmanīgam un elastīgam, – ja jaunieši neatveras, tad ir jāiet uz kaut ko citu, jābūt gatavam mainīt tēmu, uzdevumus utt. Nodarbības notika ātrā tempā; sākumā, – uzzinot mērķi un tad izpildot uzdevumu, bieži vien grupiņās. Ir svarīgi atraisīt bērnu emocijas un viņu interesi tematos. Vajag dot īsus uzdevumus, kurus var ātri izlabot.

Kursi notika trīs dienas, taču skolotāji, kuri bija atbraukuši no tālām valstīm, varēja izvēlēties uzkavēties ilgāk un piedalīties arī 3x3 nometnes pasākumos. Savā uzrunā 3x3 atklāšanā Latvijas biedrības 3x3 priekšsēdētāja Inese Krūmiņa stāstīja par smago izvēli, kas diasporas latviešiem jālemj. Pasaule ir atvērta, un ir izvēle – realizēt sevi, bet pazaudēt to daļu, kas saistās ar dzimteni, savu identitāti un piederību vai palikt dzimtenē un iztikt ar minimālajām karjeras un pašrealizācijas iespējām.

„Atbraucu uz gadu un paliku“ – ir vairākas reizes dzirdēts; kā arī tas, ka daži Īrijas latvieši juta īstu apvainojumu uz dzimteni, jo valsts nespēja nodrošināt sociālās garantijas, un ka pēc laika vairs nevelk uz mājām.

Zane Laizāne, kas nometnē bija viena no Riti raiti, valodiņa ievirzes vadītājām stāstīja, ka tad kad viņa uzsāka darbu kafejnīcā Īrijā, viņu pārsteidza laipnā un cilvēciskā attieksme pret viņu, ko viņa nebija sajutusi Latvijā. Viņa iemīlējusi Īriju un tās iedzīvotājus, nodibinājusi tur ģimeni un jau gaida otro atvasīti, vienlaikus uzturot un kopjot latviešu identitāti un kultūru.

Remigrēšana ir aktuāls temats ne tikai Īrijas latviešiem. Ilona Korņilova-Ždanovska, kas dzīvo Korbijā (Corby) Anglijā un māca latviešu skoliņā Dzintari, minēja, ka viņu ļoti velk atpakaļ uz dzimteni, dzīvoklis tur jau noskatīts, bet vīrs nezina, vai viņš varētu samierināties ar zemāku algu nekā Anglijā.

Kopumā, es jutu, ka tie cilvēki, kas ir izvēlējušies dzīvi Īrijā, galvenokārt ir tur, jo viņiem tur ir labi, ir darbs (daudzas mazas rūpnīcas, farmaceitiskas utt.) un paši īri pieņem ekonomiskos imigrantus samērā labvēlīgi. Jutu arī, ka latvieši paši tur jūtas ērti un aktīvi, un sirsnīgi veido savu latviešu diasporu, kurā iekļauta baznīca, tautas dejošana, latviešu skoliņas, nometnes, kori, prese, ceļojošā bibliotēka. Īrijas latviešu diaspora ir spēcīgs jaunais vilnis, kas atšķiras no vecās trimdas (Piem., Trimdas latvieši ir paspējuši privatizēt savus sabiedriskos īpašumus – nometnes, latviešu namus, Daugavas Vanagu namus, baznīcas, bet Īrijas latvieši ir spiesti meklēt īrējamas telpas, nometņu vietas, baznīcas.), bet no kuras mēs varam daudz ko iemācīties, jo mērķis – saglabāt un celt mūsu latviešu valodu un identitāti diasporā, – ir viens.

Pasākumu līdzfinansēja LR Ārlietu ministrija un LAAJ Kultūras Fonds.

Māra Priedkalne
Laikrakstam „Latvietis“