Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Kultūras dienas Melburnā

Intervija ar Valdu Jefimovu

Laikraksts Latvietis Nr. 116, 2010. g. 28. okt.
-


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
AL53KD

AL53KD

JefimovaValda

Valda Jefimova FOTO Gunārs Nāgels.

Austrālijas Latviešu 53. Kultūras dienu Brīvdabas svētku rīkotāja Valda Jefimova viesojās laikraksta „Latvietis“ redakcijā 26.oktobrī, kur viņu intervēja Ilze Nāgela.

Strauji tuvojas šī gada lielākie latviešu kultūras svētki Austrālijā – Kultūras dienas, kuras, kā zināms, notiks decembra beigās Melburnā. Laikrakstā Latvietis jau publicētas, kā arī skanējušas latviešu radio stundās gan 3ZZZ, gan SBS intervijas ar Austrālijas Latviešu 53. Kultūras dienu rīcības komitejas priekšsēdi Anitu Andersoni, ar jauniešu pārstāvi Kultūras dienās – Jānu Andersoni, ar KD Kopkora koncerta organizētāju un vadītāju Jolantu Lārmani, kā arī ar Tautas deju uzveduma vadītāju Kalvi Jaunalksni, KD Noslēguma Salsa balles rīkotāju Karinu Padomu un Atklāšanas rīkotāju Ivetu Samuli. Kultūras dienās būs jaunums; tas sauksies – Brīvdabas svētki, un tie notiks 27. decembrī Melburnas Latviešu namā. Īsumā par to jau ir stāstīts laikraksta Latvietis nr. 93. Bet tagad es labprāt uzdošu dažus jautājumus Brīvdabas svētku rīkotājai Valdai Jefimovai.

Ilze Nāgela: Esi sveicināta, Valda laikraksta Latvietis redakcijā! Lūdzu pastāsti mūsu lasītājiem vairāk par Brīvdabas svētkiem. Kas tad tajos notiks? Un kā Tev radās šāda ideja? Vai tas būs kaut kas līdzīgs Brīvdabas muzejā Latvijā rīkotajam gadatirgum, kas notiek katru gadu jūnija pirmās nedēļas nogalē vai savādāk?

Valda Jefimova: Esmu vienmēr domājusi, ka Kultūras dienām ir jābūt laikam, kad visu paaudžu plašākā latviskā ģimene var kopīgi priecāties un baudīt savu latviskumu. 53. Kultūras dienu pamats ir uzturēt latvisko gara dzīvi, stiprināt latvisko jušanu un domāšanu, iesaistot visas paaudzes. AL 48. Kultūras dienās Adelaidē bija tirdziņš, BBQ un bērnu teātris. Tad AL 51. Kultūras dienu modelis mazliet pārmainījās uz atsevišķiem bērnu priekšnesumiem. Kad es Latvijā biju Dziesmu svētkos, Brīvdabas muzejā un Vērmaņdārzā bija svētki, kuros bija daudz un dažādas aktivitātes visām paaudzēm. Bija tirdziņi, nodarbības bērniem, mūzika un latviešu ēdieni. Esmu arī dzirdējusi par gadatirgu Brīvdabas muzejā jūnijā, bet pati tur neesmu bijusi. Gribēju, lai arī mūsu bērniem ir izpriecas un lai viņiem nav jāiemācās kādu lugu vai milzīgus priekšnesumus, kurus tikai nāk skatīties vecāki un vecvecāki. Domāju, ka varētu organizēt kaut ko vairāk visām paaudzēm.

Balstoties uz to, ko pati esmu piedzīvojusi un redzējusi Latvijā, Kultūras dienu ietvaros gribēju noturēt svētkus, kur visi var kopā priecāties drīzāk, nekā atsevišķu bērnu – ģimenes rītu. Pēc ilgas domāšanas nonācām pie nosaukuma Brīvdabas svētki vai Letts celebrate! Letts nāk no vācu izcelsmes vārda Lettland (Latvija). Brīvdabas svētki ir tā diena, kad būs kaut kas ne tikai visām latviešu paaudzēm, bet arī tiem, kas nerunā latviski un kuriem ir kādas saistības ar mūsu kultūru, piemēram, viņi ir precējušies ar latvieti, pazīst kādu latvieti vai arī nav bijusi latviešos ilgu laiku. Tieši šie svētki ir tā diena, kad var atnākt un pavadīt laiku latviskā vidē.

I.N.: Tas ir ļoti jauki! Brīvdabas svētkos būs ļoti daudz un ļoti dažādas aktivitātes, un lai tās raiti un gludi norisinātos, Tev vajadzīgi palīgi. Lūdzu, pastāsti par viņiem! Un kādi katram no viņiem ir uzdevumi?

V.J.: Jā, tā ir. Man palīdz Anita Elberta un Karina Jaunalksne. Abas būs atbildīgas par bērnu nodarbībām. Karīna Vējiņa ir atbildīga par tirdziņu, bet Rita Kauliņa mums arī palīdz ar tirdziņu un tā reklamēšanu.

I.N.: Kur notiks Brīvdabas svētki? Ja Melburnas Latviešu namā, tad kādi bija tie iemesli tos rīkot tieši Latviešu namā?

V.J.: Jā, Brīvdabas svētki notiks Latviešu namā. Dzīvojam mainīgos laikos. Sākuma gados visi priecājās Latviešu namos, bet tad Kultūras dienas kļuva plašākas un greznākas, mēs gājām tālāk. Mūsu sabiedrība ir palikusi mazāka, un laiks nākt atpakaļ uz mūsu Latviešu namiem. Nams ir Melburnas latviešu centrs, un būs Kultūras dienu centrs. Te darbosies tirdziņi, āra kafejnīca, nakts klubs, sarīkojumi. Mēs visi ceram, ka Nams Kultūras dienās būs tā vieta, kur cilvēki gribēs sēdēt, nākt un satikt savus draugus, kurā katrā laikā.

I.N.: Tā tam vajadzētu būt. Vai Brīvdabas svētki paredzēti visiem vecumiem? Tu pieminēji bērnus, bet kā vecvecākiem, piemēram?

V.J.: Bērniem būs mākslas un sporta nodarbības; ir arī iecerēts pasaku laiks, ko vadīs Ilze Švarca. Jaunieši un visi citi noteikti gribēs iegūt vienu vai vairākus pagaidu tetovējumus – latviešu rakstus. Visi varēs baudīt garšīgos ēdienus āra kafejnīcā un namā, klausīties mūziku un tikties ar saviem draugiem. Svētki būs iespēja rādīt saviem citu tautību draugiem un partneriem, ko mēs darām Latviešu namā un iepazīstināt viņus ar latviešu kultūru.

I.N.: Droši vien Brīvdabas svētku norisē publikai būs kādi pārsteigumi, par kuriem varbūt Tu pagaidām neizpaud. Bet varbūt ir tādi, par kuriem Tu vēlētos jau tagad kaut ko minēt?

V.J.: Jā, visām paaudzēm būs daudz ko darīt un varēs daudz ko redzēt un baudīt. Būs nodarbības, kurās bērni varēs uztaisīt ļoti interesantu rokas sprādzi. Bērni arī varēs uztaisīt ziepes no dabiskiem produktiem...

I.N.: Paši vārīs ziepes?

V.J.: Jā, jā! Paši vārīs ziepes. Būs grāmatu zīmes, latvju rakstu nodarbības un sporta nodarbības. Tirdziņš būs visām paaudzēm. Bērni tur varēs nopirkt zīmogus. Varēs arī iegādāties Kultūras dienu suvenīrus un latviešu izcelsmes mākslinieku darbus, kā arī dažādas mantas, kurām ir saistība ar latviešu kultūru, piemēram, rotas lietas, kalendārus, keramiku, bildes, apsveikumu kartiņas. Varēs nogaršot paštaisītus kulinārijas gardumus. Gan Latviešu nama kafejnīcā, gan arī Kultūras dienu āra kafejnīcā nama pagalmā šajā dienā pārdos latviešu ēdienus: kāpostus, desiņas, pīrāgus, zirņus un smalkmaizītes. Varēs sēdēt āra kafejnīcā un klausīties latviešu mūziku, ko izpildīs mūsu pašu Melburnas muzikanti. Un lielākais pārsteigums būs pagaidu tetovēšana. Bērni, jaunieši un vecvecāki varēs uzlikt uz rokas vai citur latvju rakstu tetovējumu. Nav jābaidās, ka tas apniks, jo to varēs pēc dažām dienām nomazgāt.

I.N.: Tas izklausās vilinoši. Un tagad viens praktiskas dabas jautājums. Cik maksās piedalīšanās šais svētkos?

V.J.: Tiem, kas vēlas piedalīties tirdziņā un pārdot preces, maksa būs $20. Ja būs interese, tad mums ir tā iespēja arī turpināt pārdot preces visu Kultūras dienu laiku, bet tad maksa būs $100. Ja vēlaties saņemt vairāk informāciju par piedalīšanas tirdziņā kā pārdevējam, tad lūdzu steidzīgi sazinieties ar Karīnu Vējiņu. Bērniem maksa būs $15, bet tajos ieskaitītas visas nodarbības, piemēram, ziepju vārīšana, sejas krāsošana, lakatu krāsošana, un katrs bērns varēs saņemt bez maksas vienu somu, zīmogu, tetovējumu un dzērienu un vēl daudz citu. Citi varēs par brīvu baudīt tirdziņu, bet noteikti būs jāmaksā par iepirkumiem.

Mūzika, kultūra un viesmīlība, kas būs Latviešu namā, arī būs par brīvu!

I.N.: Un tagad jautājums, ko es uzdodu visiem jau līdz šim intervētajiem Kultūras dienu rīkotājiem – tāds personisks jautājums. Tu esi dzimusi un augusi Austrālijā, un kā lielākai daļai latviešu bērniem, arī Tev dzīve jau no bērnu dienām ir bijusi saistīta ar būšanu latviešu sabiedrībā: sestdienas skolas, bērnu un jauniešu pulciņi, vasaras saieti un, protams, Austrālijas Latviešu kultūras dienas. Kādas ir Tavas pašas, pašas pirmās atmiņas par Austrālijas Latviešu kultūras dienām?

V.J: Man bija jāprasa mammai, un viņa teica, ka tās ir bijušas 1965. gada 15. Kultūras dienas Melburnā. Atceros, ka mēs braucām uz Melburnu no Ballaratas, kur dzīvojām, un palikām pie manas tantes – Komisāra kundzes. Viņai māja bija pilna ar jauniešiem no Sidnejas un Adelaides. Es gribēju iet kopā ar viņiem uz pasākumiem, bet biju par mazu. Dzirdēju, ka viņi nāca mājās agri no rīta, un daudzas reizes tur notika arī viesības, bet man ar māsu Ingrīdu bija jāpaliek mūsu istabā. Domāju, ka tad, kad izaugšu liela, varēšu tā priecāties, un ka būs jauki satikt jaunus draugus no citām pilsētām un palikt vēl augšā!!!

Nākamā konkrētā atmiņa ir laiks, kad spēlēju koklētāju grupā Melburnas brīvdabas estrādē – Mūzikas bļodā (Sydney Myer music bowl) tautas deju sarīkojumā. Tur bija tik daudz cilvēku publikā! Tad arī, kad dejoju ar Ritenīti Melburnas Arts Centrā, Pertā un Adelaidē. Bet man vislabākās atmiņas ir no 45. Kultūras dienām 1996. gadā. Tajās es saviesīgā vakarā Adelaides Latviešu namā satiku savu vīru Robertu un 18 dienas vēlāk saderinājos!

I.N.: Tas ir skaisti!

V.J.: O, jā! Tagad manas meitas piedalīsies, dziedās un spēlēs šajās Kultūras dienās un saviesīgos vakaros tiksies ar jauniem draugiem no citam pilsētām, bet – viņas gan vēl ir par daudz jaunas, lai precētos!!!

I.N.: Tās gan ir ārkārtīgi skaistas atmiņas. Ko Tu vēlētos vēl piebilst bez manis jautātā?

V.J.: Es vēl gribētu teikt, ka Kultūras dienas šogad būs citādākas, bet pamats vēl tur būs iepriekšējais. Nāciet, priecājieties un redzēsit, kā viss norisināsies Melburnas Latviešu namā un citur! Būs daudz kas, pie kā mēs esam pieraduši, bet būs arī daudz kas jauns, ko redzēt un darīt, it sevišķi Brīvdabas svētkos 27. decembrī Latviešu namā.

I.N.: Tiešām, Brīvdabas svētki izklausās būs interesanti! Sirsnīgs paldies Tev, ka Tu atnāci, paldies par interviju! Lai Tev daudz čaklu palīgu, un lai mums visiem izdodas krāšņi, jautri un lustīgi Brīvdabas svētki Kultūras dienās! ∎



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com