Dziesmu svētku brīnums Baltimorā (3)

Palielināt / Enlarge

Juris Ķeniņš ar tautas deju ansambli no Rīgas „Rīdze“. FOTO Ieva Rudzīte.

Noslēgums. Sākums LL472, LL473.

Dziesmu un deju svētku sestdienas vakarā ļaudis steidzās no Royal Farm Arena pēc tautas deju lieluzveduma atpakaļ uz viesnīcām. Dažiem bija paredzēts izpārdotais Spirit of Baltimore kuģīšu izbraukums pa Baltmoras ostu ar elegantām vakariņām un mūziku no iemīļotās postfolkloras grupas Iļģi, citi steidzās ar cerību ceļā atrast kaut ko ēdamu pirms viesu kora Sōla koncerta. Grūta izvēle, un, kā vienmēr dziesmu svētkos, nevar tikt uz visu.

Mūsu izvēlē bija koris; izcils koris, garu sarakstu starptautisku balvu laureātu koris Sōla, un ieradāmies jau pilnā Christ Lutheran Church dievnamā dažas minūtes pirms paredzētā koncerta. Secinājām, ka tie, kuri bija pirms mums, lai ieņemtu labākās vietas, nebija atraduši ēdamo un baudīs koncertu badā. Jo svētdienas vakarā Baltimoras restorāni slēgs durvis agri; zinājām, ka Subway būs pārpildīts pēc koncerta.

Sōla (pilnais nosaukums Latvijas Kultūras akadēmijas jauktais koris Sōla) ieradās Baltimorā ar 38 izpildītājiem, to starpā mākslinieciskais vadītājs Kaspars Ādamsons un diriģenti Jānis Pēlmanis un Jēkabs Jančevskis. Maestro Jančevskis ir arī pieredzējis komponists un svētkiem piedāvāja divus skaņdarbus, ieskaitot šim koncertam dziesmu ar latviešu tautas dziesmu motīviem Atsalums.

Pirmā koncerta daļā bija veltīta oriģināldziesmām. Koris pārģērbās stilizētos tautas tērpos otram koncerta posmam, kas veltīts latviešu tautas dziesmu apdarēm. Burvīgais koris bija īpaši varens skanīgajā katedrālē ar perfektu ansambli, niansētām frāzēm un debešķīgu skaņu.

Repertuāra izvēle bija no iemīļotiem skaņdarbiem (Sapņu tālumā, Vasaras vakars) līdz pazīstamiem un mazāk pazīstamiem mūsdienu komponistiem – Ēriks Ešenvalds, Arturs Maskats un Pēteris Vasks. Koncerts izcils, bet būtu gribējis lielāku skaitu latviešu repertuāru hitus, un kaut bija pārstāvēti komponisti Guntars Gedulis, Imants Ramiņš un Bruno Skulte, būtu cerējis uz vēl dažiem no Ziemeļamerikas daiļdarbiem Sōlas lieliskā sniegumā. Apmierinātie klausītāji ilgi sumināja kori un diriģentus, saprotot, ka viņi bija piedzīvojuši kaut ko fantastisku.

Kopkorim bija jau divi mēģinājumi Renaissance viesnīcā, un pirmdienas rītā labi sagatavojies koris bija pulcējies Baltimoras elegantajā simfoniskā aulā Joseph Meyerhoff Symphony Hall uz ģenerālmēģinājumu. Mākslinieciski nebija vairāk ko iegūt: mēģinājuma nolūks bija dot katram diriģentam iespēju tikai vienu reizi izdziedāt piešķirtās dziesmas; dziesmām, kurām bija paredzētas orķestra vai kokļu ansambļa pavadījumi, nedaudz vairāk laika.

Orķestris bija samēģinājis atsevišķi, un šis process gāja gludi, 20 instrumentālistu orķestrim piebiedrojoties diviem vietējiem sitamo instrumentu izpildītājiem ar varenu bungu komplektu, amerikāņu bundziniekiem arī spēlējot tradicionālos latviešu instrumentus: trejdeksni un vella kāju.

Korim arī bija palīgspēki: Baltimorā bija ieradušies Garezera Vasaras vidusskolas audzēkņi, kuri dziedāšanas skolotāja profesora Paula Berkolda rokās bija labi sagatavojušies, mūzikas nozares vadītājai Krisītei Skarei arī piedaloties šajā apmācībā. Bija arī bērnu koris dažās dziesmās ar solo lomu Imanta Mežaraupa Dod, Dieviņi, kalnā kāpt apdarē. Koklētāju ansamblis ar desmit izpildītājiem atvietoja orķestri trīs dziesmās Lauras Padegas Zamuras vadībā.

No manas vietas orķestrī koris bija saliedēts un skanīgs; visas 27 dziesmas labi izpildītās, 9 spējīgu virsdiriģentu rokās, koristiem atsaucīgi reaģējot uz diriģentu norādījumiem. Tomēr, no tām gribētu izcelt dažas: Anitas Kuprisas Pērkonītis ducināja, ar autori pie pults, pielietojot visu, kas bungām bija ko piedāvāt, ar elektronisku ievadu; Valta Pūces Ik rudeni valodiņa, arī Anitas Kuprisas vadībā, ar fantastiskām saucējām, kantāte – Tēvijai, diriģents Kaspars Ādamsons un soliste Laila Saliņa un Ērika Ešenvalda – Šķind zemīte, koncertu skanīgi noslēdzot; mūzikas nozares čaklā vadītāja Krisīte Skare.

Palika tikai viens pienākums – pārņemt vēsturisko dziesmu svētku karogu, XV Latviešu Dziesmu un Deju Svētku Kanādā vārdā (2019. g. no 4. līdz 7. jūlijam; www.latviansongfest.com); aiz manis maza komanda kopkoristu, pārstāvot Kanādas dziedātājus un dejotājus, diriģentus un instrumentālistus, un rīkotājus.

Vakarā vēl Svētku balle, kurā spēlēja Kanādas iemīļotie Penzionāri, bet tajā vairāk atvadījos no draugiem – uz tikšanos nākošos dziesmu un deju svētkos vai Latvijā, vai Kanādā.

Kopsavilkumā varu tikai skaļi teikt Bravo! Izcili svētki gan mākslinieciski, gan gaisotnē. Ļaudis daudz, sarīkojumi bieži pārpildīti, vienmēr labi organizēti un izpildīti. Telpas bija mājīgas un piemērotas sarīkojumiem. Protams, netiku uz visiem sarīkojumiem; – dziesmu svētku normālais variants, bet tā ir neizbēgama problēma. Dedzīgākie dalībnieki un svētku viesi arī bieži iztiek bez ēšanas, bet, ja ir izvēlē starp koncertzāli un restorānu, vienmēr iešu uz koncertu. Apsveicu svētku vareno rīcības komiteju, priekšsēdes Marisas Gudrās vadībā, un 270 brīvprātīgus darbiniekus, kuri izveda šos brīnišķīgos svētkus līdz galam. Visu skatītāju un dalībnieku vārdā – paldies! Tikai ceru, ka nebūs jāgaida atkal 40 gadus līdz nākošiem dziesmu un deju svētkiem austrumu krastā: ir skaidrs, ka tie ir vēlami un sagaidīti!

Juris Ķeniņš
Laikrakstam „Latvietis“

Pirmpublicējums laikrakstā „Latvija Amerikā“