Okupācijas muzeja pilnsapulce

Palielināt / Enlarge

Sapulces dalībnieki. FOTO Latvijas Okupācijas muzejs.

Tā ir parastā gada vidus sapulce, kas vienmēr notiek vienā no jūlija priekšpēdējām sestdienām, kas šoreiz ir 22. Esmu ievērojusi, ka pāris gadu laikrakstos nekas par tām nav rakstīts, tādēļ izdomāju, ka aizbraukšu un uzrakstīšu, kas tur pašlaik svarīgs notiek.

Baumas ir dzirdētas, ka būvatļauja tiešām ir dabūta, un man interesē, kas notiks tālāk. Cik zinu, dažu Latvijas arhitektu pretestība tam pastāv vēl arvien. Sanāksmē satieku daudzus pazīstamus gan Latvijā iepazītus, gan savā muzeja darbības laikā. Ir patīkami satikt tik daudz iepazītus cilvēkus un apjautāties, kā visiem iet. Kopš tie visi ir daudz jaunāki par mani, vairumam iet labi. Sanāksmi paredzēts sākt desmitos, bet Muzeja Biedrības priekšsēdis Valters Nollendorfs to atklāj ar nepilnu akadēmisko ceturksni desmit minūtes pēc desmitiem. Saprotams, ka vispirms jānokārto sapulces formālā daļa ar amatpersonu ievēlēšanu, un tikai tad var sākt ar ziņojumiem. Tās tiek ievēlētas ar lielu vienprātību par sapulces vadītājiem Ojārs Celle un Ilmārs Mežs un balsu skaitītāja ir bijusī direktore Gundega Michele.

Valters tad var sākt ziņojumu, un tas tiek sākts ar labo ziņu, ka nu Muzeja Nākotnes Nama būvei ir saņemta būvatļauja, līdz ar to viņš arī iepazīstina sapulci ar atļaujas piešķīrēju Elitu Turku, kas ir ministrijas VARAM (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības Ministrijas) Valsts sekretāra vietniece administratīvajos jautājumos. Viņa īsos vārdos pastāsta, ka process bijis diezgan grūts, tomēr beigās Ministrijā ir panākta būvatļaujas izsniegšana, un pateicas Muzeja biedrības cilvēkiem par labu sadarbību un novēl sekmes darbu paveikt.

Valters sava ziņojuma turpinājumā pastāsta, ka muzeja darbinieki ir labi nostrādājuši un ka daudz no Nākotnes Nama izstādes darbiem ir paveikti, un darbs turpinās pilnā sparā, lai gan būvei vēl jānokārto dažādi sīkumi, bet jūlija beigās projekts būs gatavs.

Viņš savā ziņojumā ietver arī vēsti, ka Zedelgemas pilsētas ierosinājumā tur latviešu Otrā Pasaules kara gūstekņu piemiņai tiks celts Piemineklis brīvībai. Tajā paredz ieguldīt 100 tūkstošus eiro, pie kam 50 tūkst. eiro ziedos pilsēta un otri 50 tūkst. eiro būs jāsedz muzejam. Tos viņš cer iegūt no ziedojumiem. Ziņojuma beigās Valters vēl apliecina, ka iepriekšējā sapulcē valdei uzdotie darbi visi ir paveikti.

Nominācijas komisija ziņo, ka ir piesaistījusi vienu jaunu biedru, ko vēlāk arī vienbalsīgi uzņem.

Muzeja direktors Dr. Gunārs Nāgels ir sagatavojis ziņojumu vairāk nekā lappusi garu, un galvenās ziņas tajā ir, ka Muzejs ir atjaunojis akreditāciju, ka Muzejs ir strādājis ne tikai Raina bulvāra mītnē, bet vēl arvien arī Stūra mājā, un abās notiek aktīvs darbs. Tur lasu, ka VARAM ir apstiprinājis, ka pārbūves darbs tiks paveikts līdz 2018. gada 1. oktobrim, un ka Valsts Nekustamie īpašumi paredz Stūra mājas remontu paveikt 2018. gada pēdējos mēnešos, un izstādi tur slēgs tā gada 30. septembrī. Vēl viņš ziņo, ka ASV muzeja atbalsta grupa ir saņēmusi lielu ziedojumu, lai Muzejs veiktu valodnieces Valērijas Bērziņas-Baltiņas piemiņas projektu, kura mērķis ir pētīt un atspoguļot okupācijas sekas latviešu valodā. Projektu vada Gundega Michele un valodas pētniece projektā ir Dr. philol. Vineta Poriņa.

Tad redzu, ka ir ieradies Revīzijas komitejas priekšsēdis Egīls Piķelis, kurš savā ziņojumā uzsver, ka Muzeja un Biedrības darbību vienmēr revidē Valsts apstiprināti revidenti, un viņš neredz savai komitejai iemesla. Pēc pavisam īsām pārrunām sapulce vienojas to likvidēt.

Tad sapulce nolemj iet pusdienās, un es gribu braukt mājās, jo zinu, ka man līdz vēlai pēcpusdienai nebūs pa spēkam, bet senie draugi mani pierunā kopā ar viņiem arī paēst, jo sapulces pēdējo daļu es tikpat labi varot aprakstīt no darbinieku ziņojumiem, kas ir man līdzi iedotajā mapē.

Tā arī izdaru; paēdu, tad izsaucu taksi un braucu mājās, jo pēc pēdējās ziemas slimošanas nevaru vairs tik garas sapulces pierakstīt. Tāpēc tālāk rakstu galveno no ziņojumiem tur.

Muzeja krājumu glabātājas Taigas Koknēvičas ziņojums stāsta, ka krājumi arvien tiek papildināti ar jauniem. Svarīga pieredzei un izglītojošs ir bijis darbinieku brauciens uz Tartu, kur apmeklēts Igaunijas VDK muzejs un ekspozīcija Igaunijas Nacionālā Vēstures muzejā. Tikpat vērtīga bijusi pieredze braucienā uz Briseli, lai apskatītu Eiropas Vēstures nama ekspozīciju.

Audiovizuālo materiālu krātuves pārzinātājas Leldes Neimanes ziņojumā ir aprakstīti darbi pie video liecībām, kur pēdējā pusgada laikā ierakstītas jaunas 15 personu liecības. Nofilmētas arī 14 video reportāžas.

Ekspozīcijas nodaļas atskaites devis tās vadītājs K. Dambītis. Nodaļa koncentrējusies uz iesākto darbu pabeigšanu. Marta sākumā ar Izglītības nodaļas atbalstu tika pabeigta izstāde Desmitgades portrets, tajā iekļaujot divus audiovizuālus objektus. Viņš ir uzņēmies pārņemt muzeja mainīgo izstāžu organizēšanu un pagaidu ekspozīcijas uzturēšanu.

Izglītības nodaļa vēl arvien sadarbojas ar skolām un organizē seminārus skolotājiem. Ir sagatavota un apstiprināta jauna skolotāju profesionālās pilnveides programma Dzīve LPSR. Tuvojoties Latvijas simtgadei, īstenots skolēnu pētniecisko darbu konkurss Cilvēki – Latvijas novadu dārgumi, kura mērķis ir plašāku sabiedrību iepazīstināt ar mazāk zināmiem vietējiem cilvēkiem, kas novada labā veikuši izcilus darbus. Veikti arī citi izglītojoši darbi, pie kam nodaļu tagad vada Ingūna Role.

Publiskās vēstures nodaļu vada vēsturnieks Dr. Uldis Neiburgs ir Mansarda izdevniecībā tikko publicējis viņa zinātnisko monogrāfiju Draudu un cerību lokā. Latvijas pretošanās kustība un Rietumu sabiedrotie (1941-1945)“. Viņš ir arī uzrakstījis priekšvārdu un sastādījis Lauku Avīzes izdoto Ludviga Sējas grāmatas Es pazīstu vairs tikai sevi. Tā pamatota uz L. Sējas dienasgrāmatas ierakstiem, kas radušies laikā, ko viņš pavadījis krievu un vācu soda nometnēs. Uldis Neiburgs publicējis arī 4 populārzinātniskas publikācijas masu medijos par aktuāliem Latvijas okupācijas vēstures jautājumiem un sniedzis 35 intervijas masu medijos par Latvijas okupācijas jautājumiem. Viņš ir saņēmis Latvijas Republikas Kultūras ministrijas pateicības rakstu par 25 gadiem muzeju darbā.

Lai gan ziedojumiem pēdējos gados ir bijusi tendence samazināties, tomēr, salīdzinājumā ar ziedojumiem 2015. gadā, tie ir ievērojami pieauguši. Salīdzinot ar 52 740 EUR 2015. gada pirmajā pusgadā, tai pašā laikā 2016. gadā tas bija 111 722 EUR. Par to jāpateicas OMFA darbiniecēm Ilzei Resnei, Dagnijai Staško un Inārai Graudiņai.

Par Muzeja apkārtrakstu rūpējas Līga Strazda, un tikko ir iznācis apkārtraksta 43. numurs. Par Stūra mājas projektu atbildīgā persona ir Aija Abene, un viņas ziņojumā lasu, ka pirmajā pusgadā to apmeklējuši 1615 skolēni, un gidi novadījuši 901 ekskursiju.

Sapulcē dabūju arī Okupācijas muzeja pēdējo apkārtrakstu un tur izlasīju, ka kopš pēdējā apkārtraksta iznākšanas ziedojumi tiešām nav apsīkuši, un tur ir saraksts ar individuāliem ziedotājiem, kas ir vairāk kā 3 lpp. garumā. Priecājos līdz ar Muzeja darbiniekiem un atbalstītājiem, ka Nākotnes Nama darbs beidzot sāks kustēties uz priekšu.

Astrīda
Laikrakstam „Latvietis“