Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Pirms trim gadiem nopelnītā iespēja

Starptautiskas amatierkoru sacensības Rīgā

Laikraksts Latvietis Nr. 469, 2017. g. 28. jūlijā
Aina Gailīte -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Atklāšana Latvijas Nacionālās bibliotēkas „Ziedoņa zālē“. FOTO Aina Gailīte.

Izdresēti kā zaldātiņi. FOTO Aina Gailīte.

Brīvības un Elizabetes ielas krustojumā. FOTO Aina Gailīte.

Apbalvošana. FOTO Aina Gailīte.

„Arēnā Rīga“. FOTO Aina Gailīte.

Gājiens. FOTO Aina Gailīte.

Rīgas Domā. FOTO Aina Gailīte.

Brīvības piemineklis. FOTO Aina Gailīte.

Bastejkalnā. FOTO Aina Gailīte.

Pasaules koru olimpiādes teicamā organizēšana 2014. gadā, deva iespēju Rīgā rīkot 3. Eiropas koru olimpiādi un Nāciju Grand Prix Rīga 2017, apliecinot Latvijas augsta līmeņa koru kultūru – viss notika no 16. līdz 23. jūlijam. Katru dienu dažādās Rīgas vietās notika konkursi, parku koncerti, lielkoncerti arī citās Latvijas pilsētās.

Pirmoreiz pieredzējusī Eirovīzija pieteica Eirovīzijas gada kora konkursu. Tas notika 22. jūlija vakarā Arēnā Rīga ar deviņiem konkursantiem no Austrijas, Beļģijas, Dānijas, Igaunijas, Latvijas, Slovēnijas, Ungārijas, Vācijas un Lielbritānijas (Velsas). Uzvarētāja godu žūrija piešķīra Slovēnijas meiteņu korim Carmen Manet; diriģents – Primožs Kerštaņs (Primož Kerštanj). Arī žūrijai: Džons Raters (John Rutter) – Lielbritānija; Elīna Garanča – Latvija un Nikolass Finks (Nicolas Fink) – Šveice, tas bija izaicinājums, par ko tika runāts minētā konkursa preses konferencē 20. jūlijā. Tajā piedalījās: Eva Johansone un Eriks Vitekers (Eric Whitacre) – Eirovīzijas gada koris 2017 tiešraides vadītāji; Diāna Čivle – Eirovīzijas gada koris pasākuma atbildīgā producente un Ieva Rozentāle – TV raidījuma atbildīgā producente; Ginters Tīčs (Günter Titsch) Interkultur prezidents, Juns Ūle Sanns – Eirovīzijas pasākumu atbildīgais pārstāvis un Elīna Garanča – žūrijas pārstāve. 12 valstis pārraidīja TV minēto konkursu, kas rīkotājiem prasīja perfektas zināšanas un tehniskās iespējas. Gaidīsim nākamo konkursu Gēteborgā 2019. gadā.

Grand Prix Rīga 2017 un 3. Eiropas koru olimpiādes atklāšana notika 16. jūlija vakarā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, ar dalībvalstu karogu parādi un uzrunām ārpusē pie ēkas. To bija iespējams vērot ikvienam, bet pasākums ēkā bija domāts tikai dalībniekiem. Koristus sveica Valsts prezidents Raimonds Vējonis un Rīgas domes pārstāvis Juris Radzēvičs, bet Interkultur prezidents pēc apsveikuma vārdiem paziņoja par koru olimpiādes atklāšanu.

Bibliotēkas ātrijā kuplā skaitā pulcējās dalībnieki, bet deviņu valstu kori – Lielbritānijas, Šveices, Ķīnas, Krievijas, Dānijas, Dienvidāfrikas un Latvijas, augšējos stāvos dziedāja savu valstu tautas dziesmas. Pāri visam ātrijam vairākos lokos līdz pašiem mākoņiem acis priecēja milzīga Lielvārdes josta. Šis noformējums bija ārkārtīgi iespaidīgs.

Tālāk visu nedēļu sekoja spraigs konkursu darbs dažādās Rīgas vietās. Vienlaicīgi notika arī parku koncerti, bet vakaros lielkoncerti vai apbalvošanas ceremonijas. Nebija tik vienkārši saplānot laiku, lai redzētu konkrētus korus vai koncertus; darba specifika tāda, ka ne visu var iepriekš izziņot, jo viss atkarīgs no konkursu rezultātiem. Es centos un, tiešām, redzēju daudz. Piemēram, pirmo reizi dzīvajā redzēju mūsu jauno dziedātāju Aminatu bērnu un jauniešu koru lielkoncertā Tiltiem pāri – Arēnā Rīga ar ļoti daudzveidīgu programmu.

Nedēļas vidū, 19. jūlija vakarā notika pirmā apbalvošanas ceremonija. Šoreiz es zināju, kas mani tur sagaida, bet tie žurnālisti, kas bija ieradušies pirmo reizi, no pārsteiguma pat nerunāja. Ne visi kori saņēma medaļas un balvas, pietika arī ar diplomiem un klātbūtni. Šoreiz skatuve bija izbūvēta tā, ka izsauktie kori ceļā bija spiesti zaudēt ātrumu, jo bija jāiet pa garu līkumotu mēli. Manuprāt, iepriekšējo reizi skriešana (noteikti skriešana, jo par iešanu neviens pat nedomā) pa platu eju bija pieņemamāka, bet tā jau ir: skaistums prasa upurus. Šajā vakarā ļoti daudz augstu vietu saņēma latviešu kori; es gan nebiju uz viņu konkursiem.

Nāciju Grand Prix Rīga 2017 čempiona titulu saņēma Dienvidāfrikas konkursanti – Pretorijas Universitātes koris Camerata, diriģents Maikls Barrets (Michael Barret); manuprāt, ļoti atšķirīgs no mūsējiem. Šādu titulu saņēma arī divi Latvijas kori: sieviešu koris Balta un jauktais koris Ventspils.

3. Eiropas koru olimpiādes čempionu titulu saņēma arī jauktais koris Laiks un studija Gaismiņa. Šajā vakarā četras reizes tika dziedāta Latvijas himna, daudzi bija līdz asarām.

Nevar tak būt kordziedāšana bez dalībnieku gājiena, tas notika ceturtdien, 20. jūlija, pēcpusdienā; saulīte pa zemes virsu ripoja. Pulcēšanās Pils laukumā ar karogiem un valstu nosaukumiem. Diemžēl Austrālijas karoga nebija, jo šogad nebija neviena kora; valsti pārstāvēja tikai David Slater žūrijā. Es gan gāju gājienā aiz Austrijas ar savu Austrālijas karodziņu un labi redzēju publikas emocijas gar ielas malām, par dalībniekiem nerunājot, tiem bija tāds nerimstošs temperaments. Visi gājiena dalībnieki ielocījās laukumā pie Brīvības pieminekļa. Atmosfēra citādāka nekā Dziesmusvētku gājienā. Dažas uzrunas ar apsveikumiem, un visi kopā nodziedāja Pūt, vējiņi. Diriģenta Romāna Vanaga emocijas, skatoties uz Brīvības pieminekli, bija sakāpinātas līdz robežai.

Rīgas Domā notika 450 dziedātāju pasaules festivāla kora kopdziedāšanas koncerts: Haidna oratorijas Pasaules radīšana uzvedums ar Latvijas Nacionālā simfonisko orķestri un trim solistiem: Ivonna Sobotka (Iwona Sobotka) – soprāns; Ilkers Ardžajireks (Ilker Arcayürek) – tenors un Saimons Robinsons (Saimon Robinson) – bass; diriģents – Nikolass Finks (Nicolas Fink). Šeit preses fotokameru iespējas bija ļoti ierobežotas – tur nedrīkst, to nedrīkst. Mazliet gan nebija labi ar nepiemērotajiem solistiņiem; dažiem skatītājiem līdzi ratiņos bija mazuļi, kuri no sākuma tikai pagražojās, bet reizēm galīgi nepiemērotā brīdī uzsāka savu dziesmu. Neizmantoju preses iespēju palikt un noklausīties koncertu. Devos uz Bastejkalnu.

Dziesmu un Deju svētku ieskaņas koncertam Bastejkalnā abpus kanālam pulcējās dziedātāji un skatītāji. Devos pie skatītāju barjeras ieņemt vietu, jo pāri kanālam viss labi redzams. Skatītājiem bija jāstāv aiz barjerām, tiesa, galīgi jaunām. Vienā posmā gan bija noliktas pāris rindas sēdvietu; nezinu gan, kam tās bija paredzētas. Kanāla vidū bija noenkuroti trīs plosti/ugunskuri.

Par cik biju ieradusies ļoti laicīgi, redzēju kā trīs vīri laivā (Viens tikpat bailīgs uz ūdens kā es!) sagatavoja ugunskurus, kurus vēlāk, koncerta laikā, no laivas ar lāpām iededzināja. Tas bija interesanti; ar vīriem nekas neatgadījās, visi sausi izkāpa krastā, bet kāds bija ļoti neapmierināts ar šādu trādirīdi – tas bija kanāla bebrs. Pie aizdegtā ugunskura viņš ar asti uzsita pamatīgas šļakatas un peldot prom vēl vairākās vietās. Es no pārsteiguma pat aizmirsu par kameru.

Skatītāju bija daudz; kas sēdēja zālē, kas drūzmējās pie barjerām. Man blakus stāvēja ģimene no Austrijas (tūristi) un viens vācu kungs. Viņi sīki apsprieda koru pasākumus, Latvijas skatāmākās vietas, tai skaitā Jūrmalu un Ķemeru Lielo tīreli. Apsprieda koncerta programmu, uzteica Latviju par augsto koru kultūru. Vācietis pieminēja latviešu pirmo rokoperu, bet nosaukumu aizmirsa vai nevarēja izrunāt, tad nu es pateicu priekšā. Turpmāk jau man vajadzēja atbildēt uz dažādiem jautājumiem. Aiz mums stāvēja vairākas latviešu omas un visu laiku pukstēja, ka grūti stāvēt, gribētu atspiesties pret barjeru, gribēja, lai mēs saraujamies...

Nejauši pametu skatu uz Brīvības pieminekli, un man aizrāvās elpa. Pieminekļa augšējā daļa saulrieta gaismā bija spilgti dzeltena. Es, protams, pametu savu stāvvietu, un divas omas ar elkoņiem izbrīvēja sev vietu. Sabildēju zeltīto pieminekli un aizgāju uz kanāla otru krastu, kur bija cītīgi jānopūlas, lai tiktu līdz barjeras vārtiņiem. Tālāk jau sabildēju koristus un diriģentus. Tumšs, un visur prožektori. Atmosfēra kā Dziesmusvētkos – diriģentu vidū noteikti. Ziedi, aplausi, bučošanās. Pēc brīža jau visi atradās Brīvības pieminekļa laukumā.

Divās pēdējās dienās konkursi – Lielajā Ģildē, Latvijas Universitātes Lielajā aulā, Rīgas Kongresu namā, Sv. Pētera baznīcā; meistarklases – Mūzikas akadēmijā; draudzības koncerti parkos.

Apbalvošanas ceremonija un pašā vakarā 23. jūlijā noslēguma koncerts Arēnā Rīga. Tā atkal šis dziedošais pasākums ir atstājis paliekošas pēdas Latvijā un 150 koru dalībniekiem – kopskaitā 10 000 no 39 nācijām.

Paldies visiem par ieguldīto darbu un skanīgo rezultātu! Kura olimpiāde būs atkal Rīgā?

Aina Gailīte
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com