Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


14. jūnijā Aizvesto piemiņas atcere Kanberā

Vai 14. jūnijā Aizvesto piemiņas atcerei būtu laiks iegulties vēstures plauktos?

Laikraksts Latvietis Nr. 464, 2017. g. 23. jūnijā
Skaidrīte Dariusa -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

No kreisās: Kanberas Lietuviešu biedrības priekšniece Zidre (Zydre) Pember, igauņu biedrības priekšniece Rēta Bergmane (Reet Bergman), igauņu vēstniecības Kanberā vēstnieka vietnieks Aivars Carskis (Aivar Tsarski) un Kanberas Latviešu biedrības priekšnieks Juris Jakovics. FOTO Imants Skrīveris.

Šī gada 10. jūnijā, Kanberā, poļu kluba White Eagle telpās notika Kanberas Baltiešu kopīgi rīkotā 14. jūnijā Aizvesto piemiņas atcere.

Atceri ievadīja Igauņu vēstniecības Kanberā, vēstnieka vietnieks (Charge' d'Affairs) Aivars Carskis (Aivar Tsarski). Savā uzrunā viņš pieminēja šī 14. jūnija nakts upurus, kas skāra visas trīs baltiešu tautas, un šī laika notikumos, viņa vecvecāku ģimeni.

Piemiņas runu teica Kanberas Latviešu biedrības priekšnieks un LAAJ vicepriekšsēdis Kanberā Juris Jakovics. Savu runu viņš uzsāka ar jaunāko paaudžu aprindās izskanējušo domu, ka pēc 76 gadiem, varbūt ir pienācis laiks šim vēsturiskam notikumam iegulties vēstures plauktos. Jakovica atbilde – 14. jūnija deportācijas ir samērā skaitliski mazākas, bet tikpat traģiskas, kā ik katram zināmais Holokausts. Divu režīmu – Staļina un Hitlera – rezultātā cieta tautas un cieta cilvēki. Zinot par un pazīstot šos Ļaunumus, cilvēce var novērst atkārtošanos.

Runas turpinājumā Jakovics minēja daudzās tautas, kas cieta no šiem diviem tā laika režīmiem. Viņš pieminēja ukraiņus, poļus, čečenus un citas tautas, kā arī šo režīmu pašu tautas, kuru cilvēki tika tāpat neģēlīgi mocīti savā zemē. Jakovics citēja izvilkumus no publikācijas Via Dolorosa, kurā Marina Kosteņecka, krievu izcelsmes latviete, stāsta par satikšanos ar vienu vecu latviešu māmuļu, kas viņai dāvina viņas pašas adītās vilnas zeķītes: „...Šī vecā māmuļa man teica... arī es biju Gulagā, tanī pat nometnē, kur Jūsu tēvs, Vorkutā. Lai šīs zeķes silda Jūsu kājas manā dzimtenē...“

Šie režīmi izraisīja arī ģimeņu traģēdijas. Jakovics citēja rakstu Leģionārs Jānis Sīlis (autore Skaidrīte Dariusa). Stāsts ir par diviem brāļiem – Jāni, kuram paredzētās kāzas Līgo dienā izjauc viņa līgavas aizvešana 14. jūnija deportācijās uz Sibīriju, un Jāņa brīvprātīgā pieteikšanās vāciešiem, ienākot Latvijā, vācu armijā; un brāli Robertu, kurš saņemot iesaukumu vācu armijā, aiziet slēpties mežā. Bija 1943. gada vasara, un Jānim pēc trīs nedēļu atvaļinājuma mājās bija jādodas atpakaļ uz fronti. Brāļi satikās meža malā teikt ardievas. Viņu saruna beidzas ar kautiņu.

„Vai Tu nesaproti, ka es cīnos pret Ļaunumu, kas iznīcina mūsu tautu un zemi?“ kliedza Jānis.

„Vai Tu neredzi, ka tas Otrs ir tāds pats,“ atbild Roberts.

No mājas izskrējusi māte vaidēja – brāļi, brāļi. Un tad – divi vīri, divi karā un dzīvē rūdīti vīri, apkampās un raudāja. Jānis aizbrauca uz fronti, Roberts iegāja atpakaļ mežā. Tā bija pēdējā reizē, kad brāļi redzējās.

Un šodien, saka Jakovics, nekas daudz nav mainījies Lielās Pasaules politiskajos satraukumos, tikai citas diktatūras un plašākā pasaules ģeogrāfijā. Savu runu viņš pabeidza ar optimistisku domu – projektu par Pasaules Miera zvanu.

Jakovics ir The Rotary Club of Canberra Burley Griffin priekšnieks, un šī kluba iecerētais projekts ir Bērlija Grifina (Burley Griffin) ezermalā uzbūvēt paviljonu, kurā ievietotu Pasaules Miera zvanu, ar kura skaņām atskanētu miers un saticība cilvēku un tautu attieksmēs.

Pēc visu triju baltiešu tautu himnām sekoja muzikāls priekšnesums. Kanberas Mūzikas skolas audzēkņi – The Dynamic Trio atskaņoja Šūberta un citu klasiķu darbus.

Noslēgumā visi pakavējās pie glāzes vīna un kafijas. Bija ļoti kupls apmeklētāju skaits. Viņu vidū bija poļu un ukraiņu pārstāvji, kā arī austrāliešu sabiedrības prominentas personas.

Skaidrīte Dariusa
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com