Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


4. maijs – Balto Galdautu diena

Pie Skaidrītes Caunes Melburnā!!

Laikraksts Latvietis Nr. 459, 2017. g. 14. maijā
Laima Lindiņa -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Balto Galdauto svētki. FOTO Dainis Markovskis.

Balto Galdauto svētki. FOTO Dainis Markovskis.

Balto Galdauto svētki. FOTO Dainis Markovskis.

Skaidrīte, kā jau visi melburnieši zina, ir slavena un izsmalcināta saimniece. Viņas pīrāgi, kliņģeri, viesību galdi ir pazīstami un cienīti plašā sabiedrībā.

Kādu dienu Skaidrīte ieradās pie manis, jo viņai ir galva ir pilna ir idejām. Viņa esot lasījusi avīzē, ka jāsāk Latvijas simtgadi svinēt, sākot ar 4. maiju. Un viņa ir ar mieru to sarīkot savās mājās, jo nav dzirdēts, ka kāda no organizācijām Melburnā to atzīmētu.

Tā nu pēc pārrunām viņa devās mājās salūgt savus personīgos draugus un paziņas uz šīm svinībām.

Kad ierādāmies pie Skaidrītes 4. maijā skaitā –18 viesi, galdi jau bija balti klāti ar bagātīgām uzkodām.

Pirms sēdāmies pie galdiem vienā citā istabā, kur servēja šampānieti vai kā tas tagad jāsauc par dzirkstošo vīnu. Uz galda jau bija kliņģeris ar svecītēm; kliņģeri tikai maltītes beigās varējām baudīt. Mācītājs Dainis, kurš tika lūgts kā personīgs draugs, teica īsu uzrunu, novēlēja Dieva palīgu Latvijai un uzaicināja nodziedāt Valsts himnu.

Tad otrā istabā sēdamies pie baltajiem galdiem, kur Skaidrīte mūs patīkami pārsteidza, katram servējot mazās bļodiņās rudmiešu sēņu sacepumu. Tad baudījām pīrāgus, garšīgās maizītes un piedzērām neizsīkstošo šampānieti – glāzēs. Runas raisījās, visi jutāmies pacilāti, satraukti un, kad dziedājām dziesmu Daugav' abas malas, likās, ka mājai varēja jumts nocelties, – cik aizrautīgi un sirsnīgi skaļi dziedājām.

Man bija uzdots kaut ko piemērotu pateikt šim sarīkojumam. Biju izvēlējusies sāpīgu tematu: kāpēc mēs esam tik maza tauta, un tā pati pa pasauli izkliedēta, un kā arvien vēl dilstam?!

Paši esam vainīgi, ka daudzi ir atstājuši brīvprātīgi dzimteni. Jau sākot ar 1905. gadu, kad izceļoja liels skaits latviešu baptistu uz Brazīliju.

Tāpat pirms 1. Pasaules kara simtiem latviešu pārcēlās uz carisko Krieviju, kur pie Volgas nodibināja koloniju. Viņiem tur dzīve bija laba, un viņu organizējās (kā jau latvieši), izveidoja skolas, draudzes, korus, teātrus. Diemžēl, Staļinam nākot pie varas, viņu kolonija tika iznīcināta.

Nevaru visu šeit uzskaitīt, bet bija arī tā saucamie puskoka lēcēji, kuri, kad Fuerer aicināja, devās uz Fāterlandi, piemēram, kā manas pamatskolas skolotāji, kuri saucās: Frau Krūming, Herr Bērzing, Freulein Kalning ...u.c.

Un tad nāca likteņa triecieni – kari, okupācijas, izsūtījumi, bēgļi, karā kritušie, kas izraisīja latviešu tautas skaita lielāko zaudējumu. Jāpiemin arī patreizējais lielais exits uz Eiropu.

Jābrīnās, ka Latvijā ir vēl palikuši cilvēki, kuri grib un var svinēt simtgadi. Tie ir tie, kuriem ir saknes, – internacionāli – Roots. Bez saknēm nekas nedzīvo, nepastāv, neattīstās un nav tradīcijas, kas uztur mūs būt latviešiem. Mēs dilstam!!!

Labi tomēr, ka pasaulē izkliedētie, mēs, turamies kopā. Palīdzēsim un atbalstīsim viņus Latvijā svinēt šo lielo Jubileju!

Noslēgumā mums visiem jāpateicas Skaidrītei par lielo uzņēmību, viesmīlību un sirsnību izvest savu ideju līdz galam sekmīgi. Lai Dievs viņai dod spēku, veselību un izturību! Paldies, mīļā Skaidrīt!!!

Laima Lindiņa (95)
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com