Arvien modri!

Palielināt / Enlarge

Latviešu skautu un gaidu vadītāji tiekās Ņudžersijā un Ņujorkā.

Palielināt / Enlarge

Ņujorkas Latviešu evaņģēliski luteriskās draudzes Jonkeru baznīcā.

Palielināt / Enlarge

Grāmatas pasniegšana. No kreisās: vad. Ints Rupners, vad. Jānis Šķinķi, vad. Alvis Eikstrēms.

Palielināt / Enlarge

Desmit sveces uz jubilejas kliņģera.

Palielināt / Enlarge

Latviešu skautu kustības priekšnieks vad. Arnis Vējiņš.

Palielināt / Enlarge

Latviešu gaidu kustības priekšniece vad. Anita Vējiņa.

Aprīļa priekšpēdējā nogalē skautu un gaidu vadītāji sanāca Ņujorkas apkaimē uz Latviešu skautu kustības un Latviešu gaidu kustības vadītāju konferenci, kuru rīkotāji bija vad. Pēteris un Nora Aivari. Latviešu skautu un gaidu kustību priekšnieki vad. Arnis Vējiņš un vad. Anita Vējiņa mēroja tālo ceļu no Austrālijas, lai kopīgi ar Kanādas un ASV vadītājiem pārrunātu kustību darbību pēdējos divos gados, kā arī skatīties nākotnē.

Lai veicinātu kopības sajūtu, konference pieņēma jaunu mudi – Labu domāt, labu darīt! Mērķis ir mudi izmantot, lai pulcinātu vadāmos kopīgā garā, it sevišķi šogad, svinot Latviešu skautisma 100 gadus. Sakarā ar skautisma simtgadi ir arī vairāki lieli notikumi. No Latvijas Skautu un gaidu centrālās organizācijas (LSGCO) konferencē bija ieradies vad. Nīls Klints, lai vadītājus sīkāk informētu par LSGCO rīkoto latviešu skautisma simtgades jubilejas nometni Simtgades Ugunskurs.

Nometne ieplānota 2017. gadā no 6. līdz 12. augustam Latvijas Valsts Mežu īpašumā Ezerniekos, apmēram 20 km uz austrumiem no Madonas. Pēc nometnes svinīgas atklāšanas ir paredzēts lāpu gājiens uz Pulkv. O. Kalpaka pieminekli. Katras dienas nodarbības būs veltītas skautisma simtgades posmiem; pirmā dienā nodarbības par skautisma ienākšanu Latvijā, tad nākošā dienā brīvvalsts darbība, tad padomju okupācija, bēgļu gaitas, pasaules tāles un atkal brīvā Latvijā. Viesi ir lūgti ierasties piektdien, 11. augustā uz ciemošanos un pēdējo lielo ugunskuru. Uz šo nometni ir pieteikušies 13 dalībnieki no ASV, 15 no Austrālijas, 5 no Kanādas un 2 no Francijas, kā arī skauti un gaidas no Igaunijas, Lietuvas, Ukrainas un pat Japānas; kopskaits rēķināts pārsniegt 500 dalībnieku.

Vadītājus arī mudināja palīdzēt ar dāvanu Latvijas simtgadei, Stāstu segas kvadrātiņu, kuru vada Latvieši pasaulē – muzejs un pētniecības centrs. Aicinājums ir visiem ārzemēs dzīvojošiem latviešiem izveidot un nosūtīt Latvijas Nacionālai bibliotēkai Latvieši pasaulē līdz augusta beigām. Jautājumus lūdzu rakstīt uz e-pastu: stastu.sega2018@gmail.com.

Vēl tika pieņemts lēmums piedalīties kopīgi ar Latvijas skautiem un gaidām 100 labi darbiņi projektā. LSkK un LGK veiks labus darbiņus savās vietējās latviešu sabiedrībās, un tie tiks pieskaitīti LSGCO veiktiem darbiņiem kā dāvana Latvijai.

Garezera Vasaras Vidusskolas skolniekiem būs vēlreiz iespēja pieteikties Skautu un Gaidu muzeja stipendijai. Pieteikšanās informāciju būs tuvā nākotnē izsūtīta vienībām.

Konference pieņēma lēmumu atkal palīdzēt izplatīt Mieru gaismu no Betlēmes. Tad pārrunāja 12. Lielo Nometnes rīkošanu, kura ir paredzēta 2019. gadā. Konference apstiprināja vad. Arni Korolkēvicu no Rīgas (72.) skautu vienības Toronto un vad. Marutu Auģi no Sauleskalna (7.) gaidu vienības Bostonā kā nometnes rīkotājus.

Konferencē arī pieminēja skautu un gaidu vadītājus un labvēļus, kuri pēdējo divu gadu laikā aizgājuši mūžībā. To starpā bijušā Latviešu gaidu priekšniece un Gaujas (6.) gaidu vienības priekšniece vad. Baiba Dumpe, vairaku gaidu dziesmu autore vad. Velta Loze-Galēna, Gaujas (14.) gaidu vienības ilggadīga vadītāja Ilze Kalniņa, Rīgas (72.) skautu vienības Toronto vadītājs vad. Laimons Goba, bijušā Austrālijas jendas priekšniece vad. Elfrīda Rimšane un labvēlis – Alberts Legzdiņš. Visus aizgājējus konference pieminēja ar klusuma brīdi; pieminot Albertu Legzdiņu, nodziedāja 5. Lielās Nometnes Draudzības lokā dziesmu, kuru viņš komponēja:

Latvju skautus, latvju gaidas,
Draudzības loks šeit kopā tur,
Dziedot vecās, mīļās dziesmas,
Ugunskurus tie vēl kur.
Katra dzirkstele ir sveiciens,
Kas šai naktī gaisā skrien,
Jo uz Latviju tā steidzās
Septiņjūdžu zābakiem.

Bija rosīga un darbīga konference, tomēr svinīgākie brīži notika svētdien Ņujorkas Latviešu evaņģēliski luteriskās draudzes Jonkeru baznīcā. Skautu un gaidu vadītāji piedalījās Latviešu Skautisma 100 gadu atceres svētku dievkalpojumā, kur kalpoja mācītājs Juris Saivars. Pirms dievkalopjuma tika ienesti visu trīs jendu karogi – ASV karogu ienesa jendas prieksnieks vad. Uldis Sīipols, Austrālijas vad. Arnis Vējiņš, Kanādas jendas priekšniece vad. Daina Kalniņa, Latvijas karogu vad. Nils Klints un skautu vienības karogu vad. Reinis Sīpols.

Pirmo dziesmu dziedājām LSCO vadītāja un mācītāja Richarda Zariņa sarakstīto Mums krūtīs kvēlo liesma spoža (meld. To mīlestības spēku sveicu). Mācītājs sprediķī minēja pirmo skautu grāmatu – Radjarda Kiplinga Džungļu grāmatu, kuru Bēden-Pauels jau no skautisma pirmās dienas lietoja kā pamatus, veidojot skautu kustību. Arī tika nodoti sveicieni no LELBĀL arhibīskapes Laumas Zušēvicas, kā arī no prāvesta Oļģerta Sniedzes. Ērģelnieks Edgars Zālīte draudzi pavadīja ar iespaidīgu piespēli, un, dievkalpojumu nobeidzot, klausītājus uzrunāja Lsp vad. A. Vējiņš, kas īsos vilcienos pastāstīja skautisma 100 gadu vēsturi.

Apsveikumu ierindu vadīja vad. Ints Rupners. Sekoja apsveikumi: Lgp vad. Anita Vējiņa, LSGCO pārstāvis vad. N. Klints, LR vēstnieks ANO Jānis Mažeiks, ALA pārstāve Dace Spanier, Ņujorkas Latviešu evaņģēliski luteriskā draudzes priekšsēde Baiba Kļaviņa, no Daugavas Vanagu apvienības Ņujorkā Imants Kalniņš un Ņujorkas draudzes palīdzības fonda pārstāve Dagnija Lapiņa. Karogu sardze iznesa karogus no dievnama, un viesi visi kopīgi devās uz lejas zāli, kur notika grāmatas atvēršana un pusdienas.

Vad. Jānis Šķinķis iepazīstināja klātesošos par grāmatas tapšanu:

Pirms pieciem gadiem, 2012. gada 23./24. martā, konferencē Bostonā ASV pārrunāja latviešu skautisma 100 gadu darbības atzīmēšanu 2017. gadā, nolēma sastādīt un izdot fotogrāfiju grāmatu, kā paliekošu vēstures dokumentu. Šo darbu vadīt uzņēmās vad. Jānis Šķinķis un viņam pievienojās skautu vadītāji Ints Rupners un Alvis Eikstrēms, un gaidu vadītāja Maija Šķinķe kura veica visus ierakstus datorā un ievietoja attiecīgās fotogrāfijas dokumentā.

Rezultāts – Ziemciešu cilts: Latviešu skautisma 100 gadi, 1917-2017. Tajā parādās pazīstamas sejas, un tur atrodas neskaitāmas atmiņas no nodarbībām, nometnēm, vadītāju sagatavošanas kursiem un solījumiem no visas pasaules.

Tad uz ekrāna parādījās pārsteigums: Latvijas Valsts prezidents Vējonis sniedza sveicienus skautisma simtgadē. Svinīgais brīdis bija iemūžināts pirms mēneša Rīgas Latviešu biedrībā, uzrunājot skautisma simtgades Latvijā svinīgā sarīkojuma viesus. Valsts prezidents aicināja skautus un gaidas arī turpmāk būt par tēvzemes mīlestības, patriotisma un garīga spēka vēstnešiem. Uz ekrāna parādījās arī īss pārskats ar fotogrāfijām kuras būs redzamas grāmatā par skautisma 100 gadu darbību, kuru sekmīgi novadīja vad. Ints Rupners un vad. Inta Šķinķe.

Grāmatas kolēģija tad pasniedza grāmatu viesiem un visiem, kas bija ziedojuši savas fotogrāfijas ievietošanai grāmatai. Grāmatā kopsummā ir 3000 fotogrāfijas!

Pēc grāmatas atklāšanas sekoja garšīgas pusdienas, kuras sagatavoja Vineta Zālīte un vad. Mārtiņs Zālīte ar palīgiem, kā arī ciemošanās, un kur nu būtu svinības bez kliņģera!

Kliņģeri bija cepusi vad. Nora Aivara un grāmatas atklāšanas sarīkojumu izkārtoja vad. Maija un Jānis Šķinķi.

Grāmatu tagad varēs iegādāties Latviešu skautu kustības apgādes nozarē pie vad. Pētera Aivara par ziedojumu sākot ar $25,00 plus $10,00 par pasta izdevumiem. Vad. P. Aivara adrese: 69 Lakeshore Drive, Oakland, NJ 07436; e-pasts aivarspn@gmail.com. Čeki rakstāmi uz Latvian Scouts Association, Inc.

Vadītāju konference un skautisma vēstures grāmatas atklāšana bija ne tikai vienreizēja iespēja gūt iedvesmu un izmainīt idejas nākamiem darbības gadiem (un tā arī nepieciešama skautu un gaidu turpmākajai darbībai), bet arī reize mums svinēt, cik daudz esam panākuši latviešu jaunatnes labā pēdējos simt gados.

vad. Liene Kukaine
Laikrakstam „Latvietis“