Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


„Atskatīties, pasmaidīt...“

Ulda Siliņa jaunā grāmata

Laikraksts Latvietis Nr. 457, 2017. g. 2. maijā
Ivars Mirovics -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
Silins

Grāmatas „Atskatīties, pasmaidīt...“ vāks.

„Atskatīties, pasmaidīt...“ ir Ulda Siliņa jaunā grāmata, ko izdevis apgāds Zvaigzne, Rīgā. Tā ir pieejama tradicionālā papīra ietērpā, ko var iegādāties Rīgas grāmatnīcā Sidnejā, kā arī virtuālā variantā, pieslēdzoties internetam.

Grāmatu var iedalīt divos laika posmos – pirmais posms apraksta Siliņa dzimtas pieejamo dokumentēto informāciju, un no paaudzes uz paaudzi pārnestās sadzīves skices, aptverot 19. gs. un 20. gs. sākumu atmodas laikmetā, tā radot dzīves pamatu un jēgu grāmatas otram posmam, kur autors kavējās savās bērnu dienu atmiņās 20. gs.

Pirmais posms dod lasītājam iespēju labāk saprast, kā latviešu tauta ir dzīvojusi atmodas laikmetā.

Tā papildina to, ko mums ir atstājis Blaumanis savās lugās; bez tām šodien mēs nezinātu, kāda bija latviešu zemnieku dzīve. Vēstures grāmatas to laikmetu apskata lielos vilcienos no nacionālpolitiskā viedokļa; romāni ir vairāk bāzēti uz literāro stilu un autora fantāziju. Tikai Blaumanis ir mums parādījis sadzīves detaļas, kā latviešu zemnieks ir dzīvojis: ko tas ir domājis, ko darījis, kā viņš/viņa sarunājušies, strīdējušies, mīlējuši viens otru, savu zemi, kokus, pļavas, savas mājas. Siliņu dzimtas skices ir cienīgas papildināt Blaumaņa sadzīves aprakstus. Katras pārmaiņas, kas dzīvē un dabā izraisās, ir sekas virknei neskaitāmu notikumu, kā to pauž haosa teorija; tas vēsturniekiem un politologiem paslīd garām.

Otrā grāmatas daļa ir par latviešu tautas 20. gs. vidus posmu. Šajā grāmatas daļā autors pēc 70 gadiem atceras savas bērnības un jaunības 20. gs. vidus posma traģisko periodu, latviešu tautai piedzīvojot nežēlīgu karu, komunisma un nacisma ievestos šausmīgos sociālos terorus un dzīvību nepārtraukti apdraudēto bēgļu ceļu. Vēsturē nebūs daudz tādu šausmu brīžu virknējumu, ko bērni būtu pieredzējuši. Pārdzīvojot šos daudzos traģiskos notikumus, autora atmiņās varam vēstures gaitā saskatīt latviešu tautas pašapziņu, kas mums, vismaz trimdā, lika palikt latviešiem vairāk nekā 70 gadu: mīlēt savu tautu, valodu, zemi un kopt mūsu tautas tradīcijas. Nākošās paaudzes pēc 100 gadiem varēs lasīt Ulda Siliņa grāmatu un labāk saprast, kā latvieši pārcieta šausmīgo 20. gs. vidus periodu: kā viņi dzīvoja, sadzīvoja ar citiem, ko viņi darīja, domāja, ka bēdājās un priecājās un cik viņiem bija tuva latviešu valoda un latviešu tautas pašapziņa.

Būtu interesanti lasīt kāda cita rakstnieka vai rakstnieces pēc 70 gadiem uzrakstītas bērnības dienu atmiņas, kuri izgājuši cauri latviešu tautas traģiskam 20. gs. periodam, bet palikuši, uzauguši un dzīvojuši Latvijā zem padomju varas. Kā izpaustos viņu latviešu tautas pašapziņa šodien?

Atgriežoties pie literārā satura, Ulda Siliņa grāmata ir darbs, ko katrs lasītājs var uzņemt ar patiku. Te parādās rakstnieka spējas redzēt dzīves daudzos, nepārtraukti mainīgos dzīves aspektus un tos uzrakstīt saistošā valodā – pat saskatīt, laikam paejot, paradoksālu humoru skumjās, traģiskās sadzīves situācijās. Autora apraksti par tā laika Latvijas laukiem ir dzīvi un raibi, ietērpti pareizās krāsās. Ar prieku var lasīt aprakstus, piemēram, par suņiem – katrā mājā Latvijas laukos taču bija suns. Šīs suņu skices ir angļu rakstnieka Džeka Londona (kurš daudz rakstījis par suņiem un vilkiem) klasē.

Nobeigumā var droši teikt, ka katrs, kas bijis bērns vai jaunietis, ar lielu interesi izlasīs grāmatu un vienlaicīgi atsauks atmiņā paša raibās tā laika atmiņas. Un katrs šodienas bērns laika ceļojumā droši aizlidos atpakaļ uz aprakstītām vietām.

Viena grāmata plauktā vairāk!

Ivars Mirovics
Melburnā, 23.04.2017.
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com