Dziedinoša barība

Es eju pa celiņu uz savu parasto atpūtas vietu – soliņu zem krūma un aiz priekiem šad tad palecos un iesvilpjos. Nedomājiet, ka tas ir tik vienkārši izdarāms; es ikdienā staigāju, stumdams sev pa priekšu tādus kā ratiņus, ko sauc par walker. Ja gribētu lēkāt, tad būtu jāuzmanās, ka ratiņi neaizslīd par ātri uz priekšu, kad tu esi augšā, jo tad tu vari smagi nokrist zemē. Bet kad prieks ir liels, tad jau par tādām lietām nepiedomā. Droši vien ziņkārīgiem cilvēkiem prasās zināt, kas tad man par lieliem priekiem? Lieta ir vienkārša; pēc vienas gudras grāmatas – Food Remedies izlasīšanas, es apķēros, ka es esmu vesels kā rutks, un tās sāpītes un sāpes, kas bieži apciemo, ir vienkārši veca cilvēka iedomas.

Man ir jābūt veselam, jo es tak esmu gadiem un gadiem katru dienu ņēmis iekšā dziedinošu barību, un tas tak nevar palikt bez rezultātiem. Par dziedinošu barību es nesaucu tās ārsta izrakstītās tabletes un bumbiņas, kas man katru dienu jārij iekšā, bet vienkāršas ikdienas barības vielas, kam ir medicīnisks spēks. Tā piemēram, auzu pārslas. Nemaz nevaru saskaitīt, cik gadus es katru rītu esmu kleķējis iekšā auzu pārslu putru. Un tā gudrā grāmata skaidri pasaka, ka auzu pārslas pazemina holesterīna un asins cukuru un arī samazina risku dabūt vēzi vai sirds slimības. Ko jūs par to sakāt ? Vai te nav iemesls priecāties?

Tomāti. Kad pašam bija dārziņš, tad ēdu tomātus kā ābolus. Tagad jāiztiek ar pāris šķēlītēm vakaros uz maizes; var jau ņemt vairāk, bet tā neveikli; nepaliek citiem.

Bet kaut tikai šķēlīte, tomāts paliek tomāts; vai ne? Un tomāti samazina risku uz vēzi un sirds slimībām un uztur vecus cilvēkus darbīgus (active). Nav brīnums, ka te viena tante skraida apkārt bez apstājas arī pa citu cilvēku istabām; tai vajadzētu noliegt tomātu ēšanu.

Banāni, ko mēs te dabūjām vai katru otro dienu, samazina šanci dabūt triekas lēkmi, pazemina augstu asinsspiedienu, aizkavē māgas jēlumus un paātrina atkopšanos no caurejas. Žēl, ka šinī gudrā grāmatā nav pateikts, vai labāk iedarbojās dzelteni banāni, vai tādi, kas viscauri nobārstīti ar vasaras raibumiem. Mums tie raibie ir daudz biežāk nekā dzeltenie, tādēļ dikti interesē, vai tik tie nav tie, kas to caureju iedod? Jāpiemin arī āboli. Tie pamazinot risku uz sirds slimībām, kontrolējot diabētu un neļaujot vēderam sacietēt. Nav minēta mūsu problēma, ka tie, ko mēs dabūjam, lauž zobus ārā (tiem, kam vēl tādi ir; pārējie tikai sūkā, tiem neskādē).

Melones samazinot risku uz vēzi un sirds slimībām un palīdzot turēt asinsspiedienu zemē. Nav nemaz pieminēts, cik tās ir atspirdzinošas un garšīgas; ēdam, priecīgi smaidīdami; varēja tikai būt biežāk. Kantelope – par to mums faktiski ne silts, ne auksts, jo tās mazās ceturtdaļu no šķēlītes, ko mēs dabūjam, nekāda ziņā nevarēs iespaidot mūsu veselību ne uz vienu, ne otru pusi. Arī kartupeļi dara svētīgu darbu – pretojās vēzim, kontrolē asins spiedienu un cukurslimību. Vēl jau daudz kas cits tur ir iekšā, bet nevar jau atkārtot visu grāmatu.

Pieminēšu tikai vēl divas svarīgas lietas. Pirmkārt, grāmatā aprakstīts, cik veselīgas un abas ir ogas – visādas ogas. Tās novēršot kataraktus (?), atvairot vēzi, neļaujot vēderam sacietēt un samazinot risku uz iekaisumiem. Man tīri labi garšo ogas, bet tā kā netieku uz veikalu, tad, protams, netieku pie ogām. Par laimi atcerējos, ka man taču ir jau pārstrādātas upeņu ogas. Tūlīt izvilku blašķi Black currant vodka un ierāvu tādu mērenu šļuku. Ticiet vai nē, uzreiz palika labāk. Pēc trešās šļukas sāku dziedāt – skaista ir jaunība...

Otrkārt, vīns, mēreni lietots, palīdz novērst sirds slimības un triekas lēkmi, kontrolē baktērijas zarnās, samazina holesterīnu un pretojās artēriju sacietēšanai. Nu, ko katrs sauc par mērenu, to atstāsim katra paša ziņā, bet katrs taču pats sapratīs, ka nevar riskēt ieņemt par maz un dabūt kataraktus vai zarnu baktērijas. Tad nu protaties nodrošināt savu veselību, tikai neiestrebjiet par daudz, tad var dabūt caureju un tad atkal jāēd banāni. Var apnikt, ticiet man.

Jancis
Laikrakstam „Latvietis“