Latviešu Centra Minsterē pilnsapulce

Palielināt / Enlarge

Pilnsapulces dalībnieki. FOTO Viktors Kangeris.

Latviešu Centra Minsterē (LCM) pilnsapulce, 2017. gada 28. janvārī, šogad tiešām bija pilnsapulce, jo bija ieradies 31 no LCM apmēram 90 biedriem. Lielā līdzdalība izskaidrojama ar to, ka LCM aizvien vairāk lietas notiek. Jo vairāk notiek, jo vairāk gribas aizstāvēt arī savas intereses.

Valdes ziņojumi atspoguļoja nodarbības; sarīkojumu saraksts garš, tāpat ikdienas latviešu darbība daudzplākšņaina – no tradicionālās skoliņas un bērnudārza vai korīša, līdz trim tautas deju grupām (mazie, vidējie un lielie!) un pat līnijdejām!

Šogad notika LCM vēlēšanas; tās Latviešu centram paredzētas ik pa diviem gadiem. Ievēlēja jaunu priekšnieci – inženieri Madaru Rācenāju, kas LCM pietuvojusies vispirms, dziedot korī, kas piedalījās 2013. gada dziesmu svētkos, un vēlāk kā aktīva tautas deju dejotāja. Tāpat vice-priekšsēde Simona Freiberga, LCM vēlas redzēt aktīvu un radošu. Kasieris Krišjānis Rācenājs atkārtoti ievēlēts šai amatā. Viņš sapulcei parādīja foto no visādiem būvdarbiem, ko lielāko tiesu pats veicis un norādīja ēkas un teritorijas problēmvietas, kur vēl būs jāpiestrādā un kas prasīs līdzekļus. Māja nu jau 30 gadus veca, šis tas nodilis, labojams, modernizējams. Vēl valdes sastāvā ir Lauma Leišovniks (tagad pārņem MiLaDeKo dejotājus), Kārlis Krūmiņš (sporta sarīkojumu speciālists), Valda Dundare (vada skoliņu un līnijdejas), Voldemārs Valdmanis (kora entuziasts), Ketija Tālberga un Dārta Sila (Savā veidā abas pārstāv vecos laikus – Ketija kā bijušās Minsteres Latviešu ģimnāzijas absolvente un Dārta kā LCM produkts!). Revīzijas komisijā atkārtoti ievēlēja Laumu Zvidriņu, kas jau gadiem veiksmīgi paanalizē ko un kā LCM dara, Ovenu Šneideru, kas ņemas ar bibliotēku un noteikti ir LCM mēbele, un no jauna klāt nāks Dina Krastiņa, kas aktīva draudzē un lasīšanas projektā bērnu žūrija, bet regulāri vedot savu jauno paaudzi uz LCM redz un iesaistās ikdienas notiekošā, lai spētu (no)vērtēt LCM darbību.

Neiztrūka arī ziņojumi un pateicības bijušai priekšsēdei Inesei El Tawil, kura atkāpās gan no valdes, gan arī no MiLaDeKo vadīšanas (5 gadus). Viņas laikā LCM statuss iepretim visādām iestādēm un atskaitēm ar finanšu pārvaldi ripojis bez problēmām; nākamā valde varēs priecāties par labi sakārtotu LCM. MiLaDeKo dejotāji toties uzstājušies pa visu pasauli, visnesenāk vēl – Austrālijā.

Pateicība tika izteikta arī ilggadīgajai biroja darbiniecei Ingai Pētersonei, kura no 2016. gada novembra sākusi citu darbu. Vietā ir studente Ieva Ločmele. LCM darbinieki patreiz ir Zuze Krēsliņa-Sila – administratore; Ieva Ločmele – palīdze; Krišjānis Rācenājs – namzinis un Viktors Kangeris, dzīvo uz vietas ēkā kā namzinis.

Pēc vismaz 30 gadiem LCM valdē no LCM valdes aiziet Juris Trauciņš, kurš bija viens no LCM ēkas arhitektiem un idejas iznesējiem. Juris dzīvo tagad Jūrmalā, Latvijā, un projekti Vācijā nobeigti, izbraukāt kļūst aizvien mazāk nepieciešami. Juris vēl stipri domā līdzi LCM un nākotnē iesaka atpirkt sporta laukumu, kas ir aiz LCM ēkas, no Minsteres pilsētas. Laukumu LCM patreiz tikai nomā no pilsētas. Iespēja pirkt no pilsētas puses ir dota, tagad būtu konkrēti jānoskaidro cena un vai ir mums, šodienas sabiedrībai, paceļams šāds ilgtermiņa projekts. Kā jau zināms, pilsētas plānos redzami nākotnes būvprojekti – daudzstāvu dzīvokļu nami tieši aiz LCM robežā esošās dabas aizsardzībā nozīmētās ozolu koku rindas. Negribētos, ka kaimiņu būvētājiem iekārotos zemes pleķītis, ko tagad izmantojam par sporta laukumu...

Vēl interesantu domu ar tālāku skatījumu vai vīziju pacēla ELA priekšsēdis Kristaps Grasis, liekot visiem pafilozofēt un aizdomāties par to, vai būtu interese, pēc teiksim pieciem gadiem, redzēt diasporas latviešu bērniem internātskolu, līdzīgu kā reiz senos laikos bija Minsteres Latviešu ģimnāzija, LCM ēkā vai kur citur Eiropā!

Sapulces beigās pateicības krūzīte ar LCM auseklīti tika dāvināta iepriekšējai valdei un darbiniekiem. Uz krūzītes novēlējums: „Katram mums vēstījums kabatā, Kā putnam zem spārna ir paslēpts. Lai brīdī, kad ceļamies spārnos, Tas aizietu pasaulē.“

Pēc sapulces, pirms visi atkal cēlās spārnos un aizgāja pasaulē – ar vai bez vēstījumiem, varēja noskatīties Signes Baumanes filmu Akmeņi manās kabatās.

Zuze K Krēsliņa-Sila
Laikrakstam „Latvietis“