Prakses programma Latvijā

Amerikas Latviešu apvienība

Palielināt / Enlarge

ALA Kultūras nozares vadītāja Līga Ejupe un ALA priekšsēdis Pēteris Blumbergs. FOTO PBLA.

Palielināt / Enlarge

2016. gada oktobrī Rīgā notikušas tikšanās starp ALA vadību un prakses programmā iesaistīto Latvijas institūciju pārstāvjiem. FOTO PBLA.

Intervija ar Amerikas Latviešu apvienības Kultūras nozares vadītāju Līgu Ejupi

Ārpus Latvijas dzīvojošiem latviešu jauniešiem vecumā no 19 līdz 29 gadiem vēl ir atlikušas dažas nedēļas laika līdz 2017. gada 28. februārim pieteikties dalībai Amerikas Latviešu apvienības (ALA) izveidotajā vasaras prakses programmā, kas šovasar jau trešo gadu pēc kārtas pavērs iespējas ārpus Latvijas dzimušajiem un uzaugušajiem jauniešiem iegūt darba un dzīves pieredzi Latvijā.

ALA izveidotā vasaras prakses programma, kuru koordinē ALA Kultūras nozares vadītāja Līga Ejupe, trīs gadu laikā piesaistījusi lielu interesi gan Ziemeļamerikas un Austrālijas latviešu jauniešu vidū, gan Latvijā, kur arvien jaunas institūcijas piesakās kā potenciālās prakses vietas. To skaits šogad palielinājies līdz 20, un aptver gan kultūras un izglītības institūcijas, gan sabiedriskas organizācijas, gan tehnoloģiju uzņēmumus un organizācijas, kas veicina jauno tehnoloģiju attīstību un eksportu.

Kā to paskaidro ALA Kultūras nozares vadītāja, pagājušā gadā vairākas Latvijas institūcijas, uzzinot par programmu, pašas vērsušās pie ALA, lai piedāvātu prakses vietas. To vidū minama sabiedrība par atklātību Delna, kas Latvijā pārstāv starptautiskās pretkorupcijas organizāciju Transparency International, Amerikas Tirdzniecības palāta Latvijā, Latvijas Ārpolitikas institūts, uzņēmums GatewayBaltic, Latvijas Universitātes fonds un Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs.

„Ja prakses programma, ko uzsākām sadarbībā ar Latvijas Kultūras ministriju, iesākās tikai ar Latvijas kultūras iestāžu līdzdalību, tad tagad tai ir pievienojies bizness, jaunās tehnoloģijas un viss kas cits. Tagad jauniešiem šīs prakses programmas ietvaros paveras tiešām vienreizējas iespējas,“ paskaidro L. Ejupe. Viņa atgādina, ka prakses programmā var pieteikties ikviens interesents vecumā no 19 līdz 29 gadiem, bet ALA stipendijas var nodrošināt tikai jauniešiem no ASV. Jauniešiem no citām valstīm prakses programmas koordinatore iesaka interesēties pie vietējām latviešu organizācijām.

Šis ir trešais gads, kopš prakses programmas izveides ir Tavā vadībā. Kādas ir Tavas galvenās atziņas par šīs programmas norisi un atstāto iespaidu uz tās dalībniekiem?

L. Ejupe: Līdzdalība prakses programmā paplašina jauniešiem redzesloku, un jauniešu vairākums saredz, ka Latvija nav tikai vieta, kur apciemot radus, bet ka Latvija ir reāla vieta, kur strādāt, uzsākt biznesu un dzīvot. Programma arī palīdz viņiem iecementēt savu latvietību. Turklāt vairāki mentori prakses vietās ir teikuši, ka viņiem patīk, ka šie jaunieši nāk ar savu viedokli, kā darboties un sniedz citu skatupunktu. Līdz ar to praktikantu mentori arī savā veidā iegūst no šīs programmas!

Tās iestādes, kas ir piedalījušās šajā programmā visus trīs gadus, tādas kā Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Nacionālais arhīvs, Brīvdabas muzejs un savā veidā arī Nacionālais Mākslas muzejs, ir absolūti fani šai programmai. Viņi nekad kaut ko tādu nebija darījuši iepriekš, bet tagad ļoti gaida šos jauniešus. Caur šo programmu viņi savā veidā labāk saprot arī savu lomu. Kā piemēru vēlos minēt Nacionālo Kino centru, kas pats uz savu roku izlēma, ka viņi vēlas pieņemt praktikantus, kas palīdz ar biroja darbiem, bet vienlaikus ir izstrādājuši filmu ciklu, kas jānoskatās praksē iesaistītiem jauniešiem, lai viņi saprastu Latvijas kino vēsturi.

Savukārt Latvijas Nacionālā bibliotēkā praktikanti iet no nodaļas uz nodaļu un dabū iepazīties ar visu bibliotēkas darbību. Šogad programmai pievienojās arī uzņēmums Aerodium, kur strādā pirmā gada praktikante Astra Dāboliņa. Tagad viņa vēlas būt mentore un pieņemt praktikantus. Man liekas, ka tas ir forši.

No dalībnieku iesūtītajiem komentāriem, kas Tev visspilgtāk palicis prātā par Latvijā pieredzēto?

L. Ejupe: Ka šie jaunieši saprot savu latvietību. Ka viņi beidzot saprot, kāpēc tika sūtīti uz latviešu skolu un nometnēm. Šī programma ir kā glazūra kūkai vai kā ķirsis saldējumam. Šis ir tas punkts, kas viņus saliedē. Programmas laikā praktikantiem katru nedēļu ir jāsūta e-pasts, ko viņi dara. Es varu manīt, kā viņi mainās, sākot ar trešo nedēļu. Pašā sākumā viņi raksta, ka viņi ir tikko ieradušies, sākuši strādāt un iedzīvoties, bet ar trešo nedēļu viņi sāk justies patstāvīgi. Tad viņi ir vairāk iejutušies un vairāk piedalās lietās, sāk izpētīt vidi ārpus savas dzīvesvietas un darbavietas. Un es varu lasīt, kā viņiem valoda uzlabojas. Es varu lasīt viņu sajūsmu un vienlaikus vērot, kā viņi ar nožēlu skaita dienas, kad beigsies šī programma, un sāk saprast, ko tas viņiem dos.

Vai Tu esi dzirdējusi, vai tas ir šiem jauniešiem devis kādu nozīmīgu devumu profesionālā ziņā?

L. Ejupe: Vairākums no viņiem vēl ir studenti un līdz ar to vairākums vēl to nav varējuši tiešā veidā izmantot. Bet es zinu, ka Lāra Robežniece, kura pagājušogad bija praksē TechHub, pārcēlās uz Sanfrancisko strādāt tehnoloģiju uzņēmumā.

Kādu Tu saredzi prakses programmas nākotni?

L. Ejupe: Uz ko es cerēju no paša sākuma, bija, ka šī programma savā veidā būs līdzīga Sveika, Latvija! Ceļojumam; ka šis būtu viņu latviskās izglītības noslēgums. Bet vienlaikus es cerēju arī, ka no Latvijas puses varētu piedāvāt pēc dažādākas iespējas, lai šie jaunieši patiešām varētu atrast kaut ko savā profesijā, kas var noderēt nākotnē, bet vienlaikus iegūt savās skolās arī kredītpunktus. Daži jau to ir izdarījuši, bet tas ir bijis uz viņu pašu pleciem, to izkārtot ar savu skolu.

Ir dzirdēts, ka daudzi jaunieši gribētu piedalīties prakses programmā tieši 2018. gadā? Kāds būtu Tavs ieteikums jauniešiem, kas mēģina izšķirties, vai pieteikties šogad vai nākamgad?

L. Ejupe: Es zinu, kas ir piedāvāts šogad. Šogad ir piedāvātas fantastiskas iespējas. Es nezinu, kas būs piedāvāts 2018. gadā. To es uzzināšu tikai rudenī. Es to droši nezinu, bet varu iedomāties, ka 2018. gadā varētu būt grūtāk atrast dzīvesvietu, ka varētu būt dārgākas dzīvošanas izmaksas. Toties varētu būt interesanti, kas notiks Latvijā nākamgad, saistībā ar Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem. Bet es arī nevaru garantēt, ka tās iestādes varēs pieņemt jauniešus nākamgad.

Ja kāds vēlas atbalstīt šo programmu, kā Tu ieteiktu šai personai rīkoties?

L. Ejupe: Es ieteiktu atbalstīt šīs programmas norisi, ziedojot prakses programmas stipendiju fondam. Cilvēki ir to jau darījuši. Dabiski, mēs gribētu, ka šī būtu visas mūsu tautas programma – ALA koordinēta, bet ne tikai ALA atbalstīta, jo es uzskatu šo kā labumu mums visiem. Jo vairāk mums saites ir ar Latviju, jo ilgāk mēs varam uzturēt latviešu sabiedrību šeit, ja jaunieši zina, ka viņiem pēc vidusskolas beigšanas ir iespēja nokļūt Latvijā. Reāla iespēja dzīvot un strādāt, ne tikai piedalīties nometnēs.

Piemēram, Ilze Vizule no Mičiganas nebūtu devusies uz 2x2, ja nebūtu bijusi prakses programmā. Tur viņai pašai bija jānoformulē, ko nozīmē viņas piederība Latvijai. Ir viena lieta, skraidīt apkārt Jāņos un kliegt es esmu latvietis vai nedēļas nogalēs saukt I am Latvian, bet cita lieta ir aizstāvēt savu latvietību. Tev ir jāsaprot, kas tā Tava latvietība ir. Ir svarīgi, ja jauniešiem pašiem ir iespēja izdomāt un nonākt pie sava slēdziena, nevis vadīties tikai, ko viņu vecāki ir viņiem teikuši. Ir svarīgi, ja jaunieši paši to saprot un izjūt.

Ilze Garoza
Laikrakstam „Latvietis“