Māra Branča skatījums

Palielināt / Enlarge

Kristīne Graudule-Putniece. 11.-12. janvāra zīmējumi. FOTO Māris Brancis.

Palielināt / Enlarge

Kristīne Graudule-Putniece. Jūnija zīmējumi. FOTO Māris Brancis.

Jaunais gads Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā sākās ar neparastu notikumu – Kristīnes Graudules-Putnieces izstādi 366 zīmējumi – katrai dienai savs.

Te uzreiz lasītājs prasīs: Kas tur neparasts? Vai tā pirmā vai pēdējā izstāde, ko atklāj? Protams, šī ir viena no daudzām mākslinieku iznākšanām publikas priekšā.

Aun tomēr, ar ko tad izstāde ir neparasta un atzīmēšanas cienīga? Vispirms gan atzīšos, neesmu laikmetīgās mākslas cienītājs, kaut arī esmu mākslas zinātnieks, kam to gan vajadzētu vismaz saprast. Diemžēl šobrīd laikmetīgā māksla ir ārkārtīgi agresīva, tradīciju noliedzēja, visu, kas neatbilst tās postulātiem, pasludināt par nemodernu, tādēļ vismaz ignorējamu, ja ne aizmirstamu.

Taču Kristīnes Graudules-Putnieces izstāde pierāda, ka arī jaunatnes vidū var būt citādi uzskati. Jaunā māksliniece zīmē tik perfekti precīzi un apbrīnojami lietišķi, kas tomēr nenoslāpē poētismu un romantiku. Viņa zīmēšanas talants ir apbrīnojams, kas sabalsojas ar augstu jo augstu profesionālismu.

Viņa bija sen uzstādījusi uzdevumu – visa 2016. gada garumā ik dienu zīmēt, lai kas arī atgadītos viņas dzīvē. Kristīne Graudule-Putniece izstādes anotācijā raksta:

„Apņemties veselu gadu, ka katru dienu 2 – 3 stundas darīsi to, kas sagādā vislielāko prieku un gandarījumu. Ķert mirkļus, notvert pirmo uzziedējušo āboliņu. Apzināties katru dienu kā vērtību un novērtēt laiku. Motivācija – nokrist un uzzīmēt elpu aizraujošu Alpu kalnu skatu. Pie laivas piestiprināt sviesta beku un pa upi vizināt, lai vakarā pie ugunskura to varētu zīmēt. Veltīt darbus fantastiskiem cilvēkiem. Uzzīmēt un apēst pēdējo zemeni no dobes. 10 km virs zemes vērot Turcijas kalnus pa lidmašīnas logu un notvert mirkli. Riskēt un doties nezināmajā. Šrilankā – Pidurangala kalna virsotnē – 329. zīmējums. Katrs darbs ir unikāls, radīts tikai vienā konkrētajā dienā. Katrai dienai un darbam ir savs stāsts, piedzīvojums un mirklis.“

Šī mākslinieces apņemšanās ir apbrīnojama, pat apskaužama. Ne katrs jaunībā apzinās mirkļa vērtību, dzīvības neatkārtojamību. Viņa savos 29 gados to visu ir aptvērusi un ar savu izstādi kripatu pa kripatai pierādījusi.

Zīmējumi darināti dažādās tehnikās; ir zīmēts ar parasto zīmuli jeb grafītu, sangīnu, tušu, izmantots arī akvarelis. Katrs zīmējums ir pārdomāts. Te centrā ir kafijas pupiņa, te tikko pamodusies muša, te zaļojošs asns, te kruasāns vai poga. Latvijas goda dienās parādās gan Latvijas lentīte karoga krāsā, gan gredzens ar latviskām zīmēm un mūsu sarkanbaltsarkanā rotājumā. Redzamais ir ārkārtīgi aizkustinoši izstāstīts, bez jebkādas daudzvārdības, drīzāk atturīgi vēstošs, rimts, bet ar dziļu zemtekstu, tiesa, brīžiem mazliet humoristisks, ironisks, taču allaž dzīvi apliecinošs. Un vēl – zīmēts ir tā, ka sajūtam materialitāti, telpu, gaismēnu skreju.

Kristīni Grauduli-Putnieci pirmo reizi iepazinām pagājušā gada jūnijā Jelgavas Mākslas skolas pedagogu darbu izstādē, kas bija sarīkota skolas 30 gadu jubilejas sakarā. Toreiz jauno māksliniece eksponēja divus izcilus akta zīmējumus, kuri visus apmeklētājus sajūsmināja. Apbrīnoja tādēļ, ka tādu zīmējuma meistarību mūsdienās var reti kad sastapt.

Vēl piebildīšu, ka Kristīne Graudule-Putnieces ir absolvējusi Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Dekoratīvās tēlniecības nodaļu. (Vai tādēļ viņai tik lieliska formas izjūta?) Apmaiņas programmas Leonardo da Vinči ietvaros 2007. gadā papildinājusi zināšanas Čehijā, Brno (Střední škola umění a designu). 2012. gadā saņēmusi Borisa Bērziņa stipendiju. Izstādēs piedalās kopš 2008. gada. Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas apakšnozares maģistrantūru beidza 2014. gadā.

Izstāde skaidri pierāda, cik cerīga un lieliska ir mūsu jaunatne, ar gaišu skatu, tīrām domām un apgarotu dvēseli.

Māris Brancis
Laikrakstam „Latvietis“