Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Redakcijā

Mūri

Laikraksts Latvietis Nr. 445, 2017. g. 7. febr.
Gunārs Nāgels -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Sveicināti, lasītāji!

„Valsts, kura nepārvalda savas robežas nav valsts“. ASV prezidents Donalds Tramps šādi izteicās, citējot agrāko ASV prezidentu Ronaldu Reiganu. Un tāpēc bez brīdinājuma apturēja iebraukšanu ASV visiem pilsoņiem no septiņām, pārsvarā islāma, valstīm. Starp šīm aizliegtām valstīm nebija Saūda Arābija, kuras pilsoņi bija vairākums no tā sauktajiem 9/11 teroristiem.

Aizliegums rīkojuma veidā cieta neveiksmi, kad tiesneši to uz laiku apturēja. Bet tik sāksies grandiozs projekts, ko Tramps atkārtoti sludināja vēlēšanu kampaņas laikā – mūris uz Meksikas robežas.

Skaitļi ir patiešām vareni – ASV dzīvo ap 6 miljoni nelegālu imigrantu no Meksikas. Tas ir, apmēram, trīs Latvijas. Apmēram 2000 meksikāņu nelikumīgi šķērso ASV-Meksikas robežu katru dienu, bet no tiem, apmēram, pusi aiztur ASV robežsargi.

ASV-Meksikas robeža ir, apmēram, 3200 km gara, un tagad jau vairākos posmos ir mūri, ar kopīgo garuma ap 1000 km.

Mūri kā robežas aizsargāšana nav nekas jauns. Slavenākais mūris ir Ķīnas mūris, kurš īstenībā sastāv no daudziem posmiem ar kopējo garumu 21 196,18 km, kā 2012. gada 5. jūnijā oficiāli paziņoja Ķīnas Valsts kultūras mantojuma administrācija. Britu salās ir 118 km garais Adriāna valnis (Vallum Aelium), kuru lika celt Romas imperators Adriāns, lai pasargātos no skotiem.

Mums pašiem arī ir savs variants. Uz Latvijas-Krievijas robežas jau uzstādīts žogs 23 km garumā. Ir plānots to papildināt atsevišķos posmos, un tuvākajos gados tas būs 92 km kopīgā garumā. Interesanti, ka Latvijas-Krievijas robeža ir 276 km gara, bet 79 km ir dabiskie šķēršļi, kā purvi.

Mūslaiku mūris ir Izraēlas Rietumkrasta mūris, kas celts kā drošības valnis pret teroristiem, un kurš paredzēts būt 708 km garš. Apvienotās nācijas ir gan nosodījušas šo mūri, kas šķērso palestīniešu teritorijas.

Latviešiem vispazīstamākais mūsdienu mūris bija Dzelzs aizkars, kas sadalīja Eiropu divās daļās. Visredzamākās fiziskā mūra daļas bija Berlīnes centrā, un robežā starp Vācijas Federatīvo Republiku (Rietumvāciju) un Vācijas Demokrātisko Republiku (Austrumvācija). Šis tomēr nebija aizsargmūris, bet gan cietuma mūris, jo tās galvenais uzdevums bija aizkavēt cilvēkiem atstāt tautu cietumu – PSRS un tās satelītvalstis.

Mūris, valnis, žogs – visi traucējumi brīvai kustībai, un bieži nepilda savas funkcijas. Ko darīt?

GN
2017. gada 7. febr.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com