Kultūras dienas Melburnā

Melburnas latviešu rīkotās Kultūras dienas bija skaistas, un, vēl šodien, man ir skaists garīgais pacilājums, atceroties Kultūras dienās skatīto, klausīto un pieredzēto. Paldies abiem vadītājiem – Lārai Brennerei un Markusam Dragūnam un viņu palīgiem par šo svētku norisi un doto baudījumu apmeklētājiem.

Melburnā mūsu ģimene apmetās mazmeitas, nupat, tikai pāris dienas iepriekš, jaunajā, iepirktajā, dzīvoklī. Visapkārt vēl bija neatpakotas kastes, un vecākā paaudz gulēja gultās, bet jaunie uz grīdas. Mūsu vidū bija divi jauni puiši, dēvēšu viņus mīļvārdos – Budzīts un Dudzīts. Budzīts – jauns un smaidīgs puisis itin bieži attiecīgos gadījumos iesaucās – Škandāls!, un drīz vien mēs visi šo izsaucienu izlietojām. Dudzīts, savukārt, vakaros, dodamies uz KD nakts dzīvi, un rītos, ierodoties mājās, teica – Uz redzīti!

Tā mēs dzīvojām un baudījām KD, līdz pienāca beidzamais rīts, un lidojums atpakaļ mājās.

Prātā neienāca doma, ka mūsu tautas senos nostāstos minētie velnēni šajā rītā savos nedarbos mums sagādās trejus Škandālus.

Škandāls Nr. 1 – Kleita ir, meičas nav

Visi pakojam savu mantību, bet Budzīts, drūms sejā, sēž un rokā tur melnu kleitu. Viņa stāsts: „Vakar, pēc Kopkora koncerta devos uz Latviešu namu, uz Saviesīgo vakaru. Pēc tam mēs, jaunie, uz jūrmalu. Jutos tik labi – ielēcu viļņos peldēties. Iznācu no viļņiem slapjš kā žurka, bet smiltīs ieraudzīju melnu drēbes gabalu. Noslaucījos, bet tad pamanīju, ka tā ir jaunas meičas kleita. Ko nu? Skrēju pa jūrmalu, kleitu vicinādams un saukdams – „Kleita, kleita!“ Bet neviena neatsaucās. Tad uzvilku kleitu mugurā un atkal skrēju kā balerīna, saukdams – „Kleita, kleita!“ Neviena neatsaucās, bet apkārtesošie sāka tā aizdomīgi uz mani skatīties. Nu – škandāls: kleita ir, meičas nav.“

Škandāls Nr. 2 – Teroristu uzbrukums

Lai visi ar savām somām tiktu uz lidlauku, bija pasūtīts lielais taksītis. Mājas saimnieki jau iepriekšējā dienā bija aizbraukuši brīvdienās, un mūsu uzdevums bija noslēgt māju. Steidzīgi visi, it sevišķi vīrieši, nesa koferus un pārējo mantību ārā uz taksīti un projām uz lidlauku.

No taksīša izkāpjot, katrs vācām savus koferus un somas. Un tad – viens vientuļš koferis palika uz ietves; steigā bija līdz paņemts viens no mājastēva neizpakotiem koferiem. Līdz nevar ņemt, jo visiem jau ir izmantota atļautā lidojuma bagāža. Apsvērām iespējas.

Pirmā iespēja. Nolikt koferi lidlauka mantu noliktavā, bet, neder, jo var atstāt tikai uz diennakti.

Otra iespēja. Neesmu droša, Budzīts vai Dudzīts ieteica atstāt šo koferi pie kāda sola un piezvanīt kādam draugam, lai atbrauc un savāc. Ak, vai! Tad gan būtu dubultškandāls! Jau dažās minūtes lidlauks būtu slēgts un ierastos militārā policija, armija un speciālisti; preses un televīzijas darbinieki, kas vēstītu visai pasaulei par teroristu atstāto koferi. Ja to koferi uzspridzinātu tad jau būtu viss kārtībā, bet, ja attaisa un konstatē īpašniekus, tad mēs visi čokā.

Trešā iespēja – nogādāt koferi Starptautiskā lidlauka mantu noliktavā, kur to varēja atstāt uz ilgāku laiku. Tas arī tika izdarīts. Visi priecīgi ievilkām elpu un unisonā teicām – Škandāls!

Skandāliņš Nr. 3 – Mājā ir, iekšā netiek

Viss pārvarēts, un sēžam visi lidmašīnā. Pa logu skatu Austrālijas dabu: kalnu grēdas, mežus un laukus. Un tad esam mājās, un lidmašīnas apkalpe sāk mūs visus virzīt uz izejām. Kāpnes no lidmašīnas ir stāvas un diezgan augstas. Mans znots palīdz man šo kāpienu (tas ir diezgan pamatīgs vecākiem ļaudīm). Esam pusceļā uz lidlauka telpām, un znots konstatē, ka lidmašīnas krēsla tīklā ir atstājis savu mobilo telefonu (iPhone) un atslēgas. Bet, – atkal, gan tikai skandāliņš. Lidmašīnu aizsardzības likums: ja pasažieris ir atstājis lidmašīnu, to atpakaļ, iekšā vairs nelaiž. Laimīgā kārtā, lidmašīnā vēl bija viens no mūsu saimes, un caur atvērtajām lidmašīnas durvīm tika nokārtota atstāto mantu paņemšana.

Un tā, ar visiem trīs velnēnu nedarbiem, tikām galā.

Melburnas Kultūras dienas, līdzīgi daudzām aizvadītajām Austrālijas Kultūras dienām paliks atmiņā ar skaistajiem pārdzīvojumiem un raibajiem piedzīvojumiem.

Abi – Budzīts un Dudzīts saka: Uz redzīti nākamajās Kultūras dienās!

Ecāmamma
Laikrakstam „Latvietis“