Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Adelaides Latviešu biedrībā

Adelaidieši tiekas ar Kultūras ministri

Laikraksts Latvietis Nr. 441, 2016. g. 23. dec.
Dace Dārziņa -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
ALB

Adelaides Latviešu biedrību

No kreisās: LR kultūras ministre Dace Melbārde, ALB priekšsēde Ilze Radziņa. FOTO Rūdis Dancis.

Sarīkojums Adelaides Latviešu biedrības namā. FOTO Pēteris Strazds.

2016. gada 20. decembrī Adelaides Latviešu biedrība rīkoja Latvijas Republikas Kultūras ministres Daces Melbārdes tikšanos ar Adelaides latviešiem. Adelaides Latviešu biedrības telpās bija ieradušies apmēram 50 ieinteresētu klausītāju.

Pirms ministres ierašanās, zālē skanēja raitas un priecīgas sarunas par gaidāmiem Ziemassvētkiem, priekšā stāvošajām Kultūras dienām Melburnā un vispār par šo jauko un aizņemto pirmssvētku laiku.

Ministre bija izsacījusi vēlmi tikties ar Adelaides latviešiem, lai viņiem stāstītu par Latvijas 100gadi.

ALB priekšsēde Ilze Radziņa, iepazīstinot auditoriju ar izcilo ministri Daci Melbārdi, teica, ka viņai ir sociālo zinātņu maģistra grāds ar specializāciju sabiedrības vadībā Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātēs, kā arī Latvijas Kultūras akadēmijas mākslas maģistra grāds kultūras teorijas, administrācijas un vēstures specialitātē. Bez tam Dace Melbārde ir ieguvusi vēstures zinātņu bakalaura grādu Latvijas Universitātē. Ir mācījusies franču valodu Francijas kultūras centrā un angļu valodu Plimutas Universitātē.

Dace Melbārde ir bijusi ministre samērā ilgu laiku darbojoties trīs premjerministru valdībās – Māra Kučinska valdībā, Laimdotas Straujumas valdībā, kā arī Valda Dombrovska valdībā.

Ministrei Dacei Melbārdei ir liela pieredze vadīt brīvprātīgus vai valsts apmaksātus projektus; viņa ir vadījusi daudzus projektus un pasākumus, piemēram, lai minētu tikai divus: 2010.g. – Radošuma un nedēļas projektu Latvijā, 2006.g. – Valsts kultūrpolitikas vadlīniju darba grupu, u.c.

Patreiz Dace Melbārde ir projekta Latvija 100 gade projekta vadītāja, un tāpēc viņa vēlējas dalīties ar informāciju par šo lielo darbu ar latviešiem Austrālijā. Visu programmu var redzēt tīmeklī LV100@km.gov.lv

Ministre Dace Melbārde, kaut arī cīnīdamās ar lidošanas nogurumu, ļoti detalizēti (ar Power Point) stāstīja par Latvijas simtgades svinēšanu 2018. gadā un par visiem darbiem un darbiņiem, kas notiks pirms un pēc tam. Visi darbi ir kultūras laukā un neskar politiku, bet tāpat kā dziedošā revolūcija atguva brīvību Latvijai, tāpat arī šī lielā uzdrīkstēšanās publiskot Latvijas vārdu, vēsturi un likteni dziesmās, dejās, rakstos, fiziskos darbos, kā piemēram, ozolu stādīšanu ap Latvijas robežām, grāmatās, brošūrās, diplomātijā un pulcēšanos ar draugiem un kaimiņiem izsauks vispār lielu pasaules atbalstu Latvijai un tai neviens neuzdrošināsies uzbrukt tajā laikā, jo tā būs skaidri redzama kā kultūras un miera zeme visai pasaulei.

Pirmais, ko Ministre Dace Melbārde rādīja un dāvināja Adelaides Latviešu biedrībai, bija liela formāta kalendārs ar tautas tērpiem. Ir tautas tērpu attēli, kā arī apraksti par tautas tērpu rašanos un vidi un iemesliem, kāpēc cilvēki izvēlas kādu īpašu tautas tērpu. Vairāki Adelaides latvieši vēlas iegādāties šo vērtīgo kalendāru, ja tas būs pārdošanā Kultūras dienās Melburnā. Ministre rādīja grāmatu ar nosaukumu Latvieša lielā dziesmu klade, ko mēs jau Adelaidē pazīstam ar čellista Jāņa Laura starpniecību, un ko lietoja AZVV pagājušā gadā.

Projekts par Latvijas 100gadi atbalso taisni diasporas latviešu domas un cerības, proti, ka latvieši Latvijā izjutīs piederību savai Latvijas valstij un nebrauks uz ārzemēm laimi meklēt. Tāpat kā latvieši Latvijā izjutīs mīlestību uz savu zemi, tāpat kā mēs diasporā. Mēs priecājamies, ka šis projekts cer stiprināt latviešu sabiedrības valsts gribu Latvijā. Man vienmēr ir licies, ka trimdas latvieši ir daudz patriotiskāki nekā latvieši Latvijā. Ministre minēja, ka pēdējos 25 gados Latvija ir zaudējusi ap 500 000 cilvēku, kas ir aizbraukuši uz citām zemēm...

Tālāk Ministre Dace Melbārde stāstīja par Latvija 100gades svinību uzdevumiem, kas klausītājos noteikti izsauca atbalsu; proti, godināt valsts dibinātājus, minēt Latvijas dabas skaistumu, sludināt, ka Latvijā valda Eiropas vērtības, cildināt latviešu cilvēku talantus un atcerēties atbildības ētiku. Šie ir Rietumu civilizācijas mērķi un ir jāpalīdz Latvijai tos realizēt.

Ministre Dace Melbārde stāstīja, ka Latvijas 100gadi ir domāti svinēt kā dzimšanas dienu un pielietos, cik iespējams, dzimšanas dienas rituālu. Gatavošanās uz dzimšanas dienu ietver Latvijas rotāšanu, dāvanu gatavošanu, dzimšanas dienas rīkošanu, draugu un kaimiņu sanākšanu un priecīgu laika pavadīšana.

Sagatavošanās būs 2017. gadā, svinēšana 2018. gadā un konsolidācija un valsts augšana 2019. gadā. Tāpat kā 1917. gadā bija griba uz valsti, tā arī 2017. gadā būs sagatavošanas darbi uz valsts 100gadi. Tāpat kā 1918. un 1919. gadā bija varonība un augšana, tāpat arī 2019. gadā būs kultūras mantojuma attīstība.

Ministre minēja, ka būs 800 norises 2018. gadā, un viena no tām būs 100 ozolu stādīšana uz Latvijas robežām. Būs koncerti, mākslas izstādes, Gaismas pils uzvedums, latvju enciklopēdijas atvēršana, konferences Rēzeknē un Daugavpilī un Cēsīs.

Ir interesanti un svarīgi, ka 70 ārvalstis ņems dalību šajos svētkos, galvenokārt Eiropas valstis.

Ministre ir priecīga, ka ir liels atbalsts latviešu diasporā un ka Latvijas karoga ceļš sāksies 2016. gada decembrī Melburnā, Austrālijas Latviešu 56. Kultūru dienu laikā. Arī latviešu Ekonomikas Forums, kas notiks 2016. gada decembra beigās Melburnā, ir daļa no Latvija 100gades svinībām, un ministre izteica atzinību, ka tik tālā zemē kā Austrālija Latvija 100gadi iesākās jau tik drīz.

Ministre vēl minēja par katra indivīda iesaisti Latvijas 100gadē. Ir daudzi darbiņi, ar kuriem varētu palīdzēt, vai kurus varētu padarīt, piemēram, latviešu tautas uzrakstīto vērtību digitalizēšana vai cita laika dāvināšana Latvijai. Esot jau dāvinātas 160 000 stundas šim projektam – tie ir labie darbi Latvijai.

Cerams, ka šis kolosālais projekts, kam budžets paredzēts un atvēlēts 21miljonu eiro apmērā, izraisīs kopības sajūtu latviešos visā pasaulē. Ka tas visiem dos jaunu sparu aizstāvēt savu zemi pret melno bruņinieku no austrumiem un visiem dzīvot sadarbībā un mīlestībā.

Pēc stāstījuma bija jautājums par to, ka latviešu valodas mācīšana skolās un par lielāku procentu latviešu valodas ietilpināšanu skolās nav ietilpināts šajā projektā un kāpēc tas tā nav. Ministre neapmierinoši atbildēja, ka šis projekts neiejauc politiku. Mums šis jautājums šķiet viens no svarīgākajiem.

Bija jautājums par izmaksu, bet Ministre drošināja, ka ir atvēlēti līdzekļi.

Adelaides Latviešu biedrības priekšniece Ilze Radziņa pateicās ministrei par stāstījumu un pr sava laika ziedošanu, kaut arī slima, un dāvināja ministrei grāmatu Footprints – par latviešu iebraucēju dzīvi Adelaidē un Austrālijas izbāztu zvēriņu koalu.

Pēc stāstījuma pacienāja viesus ar vīnu un Ināras Kalniņas ļoti garšīgām uzkodām.

Paldies Adelaides Latviešu biedrībai par noorganizēto ministres interesanto un detalizēto stāstījumu, jo līdz šim mēs bijām tikai dzirdējuši vai lasījuši drupatas par gaidāmajiem svētdkiem. Tagad esam labi informēti par šo milzīgo projektu un varam pienest mūsu daļu.

Dace Dārziņa,
Atzinības krusta kavaliere
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com