Māra Branča skatījums

Palielināt / Enlarge

Spīdolas ģimnāzijas audzēkņi uzvedumā. FOTO Māris Brancis.

Palielināt / Enlarge

Jelgavas pilsētas mērs Andris Rāviņš uzrunā izstādes atklāšanā. FOTO Māris Brancis.

Palielināt / Enlarge

Stends - centrs par abu valstu neatkarības proklamēšanu 1918. g. FOTO Māris Brancis.

Īsi pirms mūsu valsts proklamēšanas svinību dienas – 16. novembrī Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā notika ārkārtīgi zīmīga izstādes atklāšana, kas ievada Latvijas un Lietuvas valsts simtgades svinības 2018. gadā.

Gan jelgavnieki, gan Šauļu muzeja Aušros (tulkojumā – Rītausma) kolēģi, gaidot šo jubileju, vienojās kopējā sadarbības līgumā – izveidot izstādi Neatkarīgo valstu – Lietuvas un Latvijas – veidotāji Jelgavas ģimnāzijā. Runa ir par hercoga Pētera dibināto Acamedia Petrina, kas bija celta kā speciāla mācību iestāde un atklāta 1775. gada 29. jūnijā. Kurzemes un Zemgales hercogistei kļūstot par cariskās Krievijas sastāvdaļu, tajā 109 dienas atradās pirmā universitāte Baltijā, vēlāk tā kļuva par ģimnāziju, pēc I Pasaules kara darbojās kā reālģimnāzija, no 1922. gada – kā Valsts klasiskā ģimnāzija, bet no 1934. gada – kā Hercoga Pētera ģimnāzija. Padomju okupācijas laikā tā atjaunojās kā Jelgavas 1. vidusskola un ieguva citas telpas, un šobrīd to sauc par Jelgavas valsts ģimnāziju, kamēr pašā ēkā Acamedia Petrina kopš 1952. gada atrodas minētais Jelgavas muzejs.

19. gs. II pusē un 20.gs. sākumā Jelgavas Ģimnāzija bija labākā vidējā mācību iestāde Baltijā. Te bez vāciešiem un krieviem izglītību ieguva gan latvieši, gan lietuvieši un poļi. Viņu vidū te mācījās vēlākie Latvijas prezidenti Jānis Čakste un Alberts Kviesis un Lietuvas prezidents Antans Smetona, nerunājot par abu valstu kultūras un izglītības darbiniekiem. Par Antanu Smetonu vēsta plāksne pie Acamedia Petrina sienas, bet, kā liecina izstādes grāmata un pati izstāde, tad šeit izglītību ieguva ne viens vien vēlākais Lietuvas ministru prezidents – pavisam četri, daudzi ministri, augstskolu rektori, zinātnieki un citi, par kuriem Jelgavā nekas nebija zināms.

No latviešiem šeit mācījās latvju dainu vācējs Krišjānis Barons (starp citu dainu pirmais sējums arī iznāca Jelgavā), latviešu teātra tēvs Ādolfs Alunāns, Latvijas Saeimas pirmais priekšsēdētājs Fridrihs Vesmanis, teologs un deputāts Francis Trasuns un droši vien arī citi, tikai tie šajā izdevumā nav minēti.

Diemžēl vācu, krievu un poļu audzēkņu nozīme vienas vai otras valsts dzīvē nav pētīta.

Gan latviešu, gan lietuviešu studentu vidū, nonākuši Jelgavas visai demokrātiskajā atmosfērā, dzima daudzas nacionālās idejas, tās apspriezdami savos nacionāli noskaņotajos pulciņos. Te nobrieda viņu nacionālā pašapziņa, radīja sapņus par nacionālas valsts nepieciešamību. Vēlāk sapņi īstenojās dzīvē – neatkarīgā Latvijas un Lietuvas Republikā.

Izstādes atklāšanas ceremonijā piedalījās gan Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, gan jaunais Lietuvas vēstnieks Latvijā Antans Vinkus. Bet visu ievadīja Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas teātra kopa Elīnas Apsītes vadībā, kas, saģērbusies ģimnāzistu formas tērpos un sava laika kostīmos, bildēs atdzīvināja atmosfēru ģimnāzijā, tās militāro disciplīnu, audzēkņu attiecības ar pedagogiem, ikdienas notikumus un nacionālās pašapziņas mošanos. Uzveduma veidotāji nebaidījās parādīt, kā mūsu tālie priekšgājēji iekarsa rapieru divcīņā un pulcējās slepenās sapulcēs, kur dzima nākamie buntavnieki un savas valsts veidotāji. Spīdolieši šajā izstādes atklāšanā runāja četrās valodās – vācu, krievu, latviešu un pat lietuviešu, izsakot pagātnes jauniešu cēlākās domas. Uzvedums bija ārkārtīgi dzīvs un emocionāli iespaidīgs, kas vainagojās ar abu valstu himnu nodziedāšanu.

Izstāde nākamajā gadā ceļos uz Šauļiem un pēc tam arī uz citām pilsētām.

Tā Jelgava un Šauļi ievadīja mūsu valstu simtgades svinības.

Māris Brancis
Laikrakstam „Latvietis“