Valsts svētku akts Sidnejā

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Vija Spoģe-Erdmane, Pēteris Erdmanis un Sandra Dragūna ar LAAJ Atzinības rakstiem. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Studenšu korporāciju kopas seniore Dace Bogdanoviča uzrunā klātesošos. Skatuvi iekārtoja Vija Spoģe-Erdmane un Pēteris Erdmanis. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Studenšu korporāciju kopas seniore Dace Bogdanoviča, svētku runātāja Sarmīte Ēlerte un Latvijas goda konsuls Sidnejā Aldis Birzulis. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Kokteiļu pieņemšanu kuplināja ansamblis ar dziesmām. No kreisās stāv: Elita Brauna (Brown), Aija Dragūna, Klāra Brūvere, Daina Kaina, Zinta Rūtiņa. Pie klavierēm Sandra Dragūna. FOTO Ilona Brūvere.

Palielināt / Enlarge

Kokteiļu pieņemšana. FOTO Ilona Brūvere.

Palielināt / Enlarge

Kokteiļu pieņemšana. FOTO Ilona Brūvere.

Ieejot namā 18. novembrī, redz ļaudis sēžot ap galdiņiem. Daudz dāmu melnās kleitās ar korporāciju lentām, jo šogad Valsts svētku svinības rīko Studenšu Korporāciju Kopa Sidnejā (S!K!K!S!). Turpat arī Sarmīte Ēlerte, Rīgas Domes deputāte un Vienotības frakcijas vadītāja, svētku runas pasniedzēja.

Divas plaušu slimību speciālistes – Dr. I. Grīsle no Rīgas un Dr. Z. Harringtone no Sidnejas apmainās epasta adresēm, lai norunātu tikšanos nākamajā ārstu kongresā Eiropā, ASV vai Āzijā.

Pamazām ļaudis dodas uz zāli. Vairs nav jāuztraucas, ka nedabūs sēdvietu. Liekas, ka tas bija senā pagātnē, kad zāle bija pārpildīta, krēsli līdz aizmugures sienai un gar malām bija jāstāv. Nepacietīgi gaidīja toreizējo svētku runas pasniedzēju Daini Ivānu, kurš bija izkāpis Melburnā un gaidīja lidmašīnu uz Sidneju.

„Uzmanību karogam!“

Prieks, to ienes Sidnejas jaunieši. Diemžēl aktā jauniešus zem 35 gadiem var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Būtu jādomā, jāspriež, jāapsver, kā pievilkt un iesaistīt jauno paaudzi. Varbūt pabalstus Vasaras Vidusskolai vajadzētu piešķirt jauniešiem, kuri apmeklējuši vismaz trīs latviešu sarīkojumus?

Seko Latvijas Valsts Prezidenta uzruna. Vienojamies tautas lūgšanā Dievs, svētī Latviju!

Klausītājus uzrunā S!K!K!S! seniore Dace Boganoviča (gaujmaliete). Savu ievadu viņa nobeidz ar vārdiem: „Lai gan dzīvojam izkaisīti pa plašo pasauli, visi varam šodien brīvi svinēt Valsts svētkus un ar prieku novēlēt daudz laimes dzimšanas dienā un saules mūžu Latvijai.“

Ar viesi no Latvijas mūs iepazīstina Daina Kaina (gaujmaliete), tērpusies tautas tērpā.

Sarmīte Ēlerte sāk savu runu, izsakot bažas, kas radušās pēc Trampa ievēlēšanas par 45. ASV Prezidentu. Mūs, kā latviešus, skar doma, vai Prezidents neatteiks ASV aizsardzību Baltijā. NATO loma Latvijā varētu būt apdraudēta, it sevišķi Trampa un Putina neprognozējamās draudzības dēļ. Runātāja uzsver trīs vissvarīgākos Latvijas uzdevumus. Pirmkārt, līdz 2018. gadam tērēt 2% no iekšzemes kopprodukta, ko prasa NATO, bet aizsardzības budžetam jāturpina augt. Otrkārt, Latvijai ir jānostiprinās Eiropas Savienības kodolā. Latvija nevar palikt nomalē. Treškārt, mūsu diplomātiem, mūsu ārzemju organizācijām, tādām kā PBLA, jāmeklē iespējas lobēt Latvijas drošības lietu. Ēlerte runā par mūsu zemi, kas atrodas krustcelēs. Tai pāri staigājušas zviedru, dāņu, poļu, krievu un vācu karaspēki.

Runātāja uzsver, ka varam būt lepni uz mūsu neskaitāmiem sasniegumiem. Piemēram, 1919. gadā Latvijas armijā bija ap 300 vīru, Pētera Stučkas boļševiku armijā, kas vēlējās nodibināt padomju varu Latvijā, bija gandrīz 100 000 vīru, ieskaitot sarkanos strēlniekus. Valsts bija jāizcīna un to paveica.

1919. gadā Jānis Čakste rakstīja: „Kad pērn 18. novembrī pasludināja Latvijas nodibināšanu, tad liels bija vēl to latviešu skaita, kuri... ar Latvijas patstāvības ideju vēl nebija apraduši...”

Ēlerte uzsver, ka valstsgriba, kas nostiprinājās starpkaru laikā Latvijā, neizdzisa okupācijas gados. Latvijas Tautas fronte ar milzīgu tautas atbalstu izcīnīja Latvijas valsts neatkarības atgūšanu. „Mēs ticējām,“ uzsvēra runātāja. 150 gados latvieši ir nogājuši garu ceļu. Iesākumā bija maza grupa, kas uzsvēra: „Latvija ir tad, ja mēs to gribam.“

21. gs. latvietība ir pārteritoriāla. Latvijas Kultūras ministrija pirms pieciem gadiem uzsvēra, cik svarīgi ir stiprināt ārzemju latviešus gan latviskā izglītībā, gan kultūrā.

Ir ievērojami brīži. Būtisks pavērsiens notika 2012. g. 18. februārī, kad Londonā pie vēstniecības gara rinda latviešu stāv nobalsot referendumā pret krievu valodu kā otru valsts valodu. 2013. gadā tika grozīts Pilsonības likums, lai atļautu dubultpilsonību ar pasaules demokrātiskajām valstīm, trimdiniekiem un viņu pēctečiem.

Pirms diviem gadiem Satversme tika papildināta. Svarīgākais teikums saka, lai „garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu...“

Tiek būvēti tilti. Runātāja piemin kādreizējā adelaidieša Krišjāņa Putniņa sasniegumu: trīs restorāni Rīgā! Ja ir griba, tad var redzēt iespējas! Ēlerte uzsver trīs nepieciešamās īpašības: Griba, Ticība, Rīcība. Latvijā šobrīd ir viena no straujāk augošām ekonomiskām Eiropā. Varam arī būt lepni uz pasaulslaveno operdziedātāju, diriģentu un koristu skaitu. Svarīgi ir skatīties uz Latviju kā darāmu darbu.

Paldies Sarmītei Ēlertei par devumu. Gana pārdomām. Jāaudzina griba un ticība un tad jārīkojas. Skan skaļi aplausi. Svētku sajūta! Optimisms. Mēs ticam un gribam un rīkosimies!

Jānis Grauds, LAAJ vicepriekšsēdis Jaundienvidvelsā pasniedz LAAJ Atzinības rakstus Pēterim Erdmanim un Sandrai Dragūnai. Aplausi sagaida Viju Spoģi-Erdmani, kurai piešķirta KF atzinība „Par ilggadīgu māksliniecisko izcilību, par pašaizliedzīgu darbu, sniedzot nozīmīgu kultūras pienesumu latviešu sabiedrībai, kā arī godam nesot Latvijas vārdu ārpus latviešu sabiedrības.“

Seko SLB Vīru kora priekšnesumi. Dziesmas un dzeju vārdi apstiprina Ēlertes teikto; Es nāku no mazas tautas, bet spēju visu, Dvēseles dziesma. Solo dzied Oskars Štubis, Benijs Goldsmits (Goldsmith) spēlē soprānsaksofonu; Dzied mana dvēsele dzied.

Pacilāti atstājam zāli. Paldies runātājai. Paldies S!K!K!S!. Paldies SSLBVK. Mums ir ticība Latvijai. Rīkosimies!

Programmā rakstīts, ka pēc akta lūdz pakavēties Mārtiņa Siliņa zālē. Pasniedz svētku kliņģeri un šampanieti. Ir svētku noskaņa.

Taču tiek aicināti arī uz kokteiļu pieņemšanu. Nezinu, kam bija domāti gan kokteiļi, gan ,šotiņi (vārds ko, lietoja pasniedzēja); varbūt tiem jauniešiem, kuri nebija ieradušies?

Dziedam.

Būtu labi, ja būtu griba un rīcība, lai pēc diviem gadiem zāle būtu pilna, un tajā būtu vairāk jauniešu, nekā sirmgalvju.

VK
Laikrakstam „Latvietis“