|
|
Laiks Latvijā: |
18. novembris Rīgā
Svētki svētkos
Laikraksts Latvietis Nr. 438, 2016. g. 24. nov.
Aina Gailīte -
Ieteikt draugiem.lv
Informatīvā plāksne. FOTO Aina Gailīte.
Rīgas Pieminekļu aģentūras direktors Guntis Gailītis (no labās) runā televīzijas publikai. No kreisās: Rīgas mērs Nils Ušakovs, Rīgas vicemērs Andris Ameriks, arhitekts Edvīns Vecumnieks ar kundzi, Rīgas Pieminekļu aģentūras Sabiedrisko pieminekļu nodaļas vadītāja Mārīte Šenberga. FOTO Aina Gailīte.
Rīgas mērs Nīls Ušakovs pie vienas no informatīvajām plāksnēm. FOTO Aina Gailīte.
Apgaismotā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja fasāde. FOTO Aina Gailīte.
Apgaismotā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja fasāde. FOTO Aina Gailīte.
„Staro Rīga“ – Rātslaukums. FOTO Aina Gailīte.
„Staro Rīga“ – Doma laukums. FOTO Aina Gailīte.
„Staro Rīga“ – Līvu laukums. FOTO Aina Gailīte.
Ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa Rīgā. Pirmie no labās ministru prezidents Māris Kučinskis un Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis. FOTO Aina Gailīte.
Ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa Rīgā. Centrā Krievijas vēstnieks. FOTO Aina Gailīte.
Latvijas Ordeņu brālības un Jūrmalas Latviešu biedrības dalībnieki. FOTO Aina Gailīte.
Vera Gribača deklamē Martuževas dzejoli. FOTO Aina Gailīte.
Diena pirms Latvijas valsts 98. dzimšanas dienas bija īpaša Brīvības piemineklim. 17. novembra rīta pusē, kad pie Brīvības pieminekļa jau noritēja tehniskie darbi skatuves būvei, notika atklāšana trim bronzas informatīvajām plāksnēm par Brīvības pieminekli. Viss notika vienkārši un sirsnīgi, piedaloties tiem cilvēkiem, kas bija tieši iesaistīti šo plākšņu tapšanā, no idejas līdz filigrānam tehniskajam izpildījumam. Šo darbu organizators bija Rīgas pieminekļu aģentūra, tēlnieks Kārlis Alainis, arhitekts Edvīns Vecumnieks no SIA Arhitektu birojs Vecumnieks un Bērziņi, uzstādīšanas darbus veica SIA Akmens apstrādes centrs AKM Pēteris Zvaunis un Guntis Pandars.
Trīs ovālas bronzas plāksnes, ieskautas granīta gredzenā, ieguldītas laukuma asfalta līmenī ar tekstu četrās valodās – latviešu, angļu, vācu un krievu Celts par tautas ziedojumiem. Atklāts 1935. gada 18. novembrī. Tēlnieks Kārlis Zāle. Arhitekts Ernests Štālbergs. Brīvības piemineklis; divas plāksnes pieminekļa priekšā un trešā tā aizmugurē. Plāksnes kopējais svars 570 kg – 450 kg granīta daļa un 120 kg bronzas daļa. Brīvības pieminekļa pamatakmens un kapsula ielikti 1931. gada 18. novembrī, atklāts 1935. gada 18. novembrī ar prezidenta A. Kvieša uzrunu, šogad piemineklim apritēja 81. gadadiena, bet cik daudz jau tas ir redzējis un piedzīvojis.
Bet tādu vēl pavisam mazu, piecu gadu jubileju atzīmē pieminekļa Goda telpa – atklāta 2011. gada 17. novembrī. Tā atrodas pieminekļa iekšienē aiz smagajām metāla durvīm. Pēc būtības tā ir pieminekļa tehniskā telpa ar lakonisku interjeru, piemērotu Goda telpai. Uz improvizēta Itālijas travertīna bluķa galda stāv milzīga grāmata, kurā ar veltījumu parakstās tie cilvēki, kuri ir bijuši šajā telpā. Nils Ušakovs, Rīgas domes priekšsēdētājs, nopētīja grāmatas pirmo ierakstu ar savu parakstu 2011. gadā.
Šīs dienas vakarā notika vēl vieni atklāšanas svētki, bet tie jau bija skaļi un krāšņi. Jau tradicionālais gaismas festivāls Staro Rīga tika atklāts pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, uz tā parka puses fasādes bija skatāmas piecas multimediju projicētas Jaņa Rozentāla gleznas ar to personāžiem kustībā un skaņā. Atklāšanā piedalījās LNMM direktore Māra Lāce, Mākslas akadēmijas rektors profesors Aleksejs Naumovs, Staro Rīga kuratore Diāna Čivle, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks un Rīgas domes Īpašuma departamenta vadītājs Oļegs Burovs. Bija ļoti interesanti vērot, kā šie aicinātie viesi centās saskaņoti rīkoties, – lai redzētu attēlu uz sienas, bija nepieciešams sešām rokām vienlaicīgi nospiest un turēt sešas pogas, tas nemaz tik vienkārši nebija, bet, kad iemirdzējās pirmā glezna... bija vērts redzēt visu sešu tumsā starojošās sejas. Man šis gaismas festivāla objekts patika vislabāk, neredzēts risinājums pilnīgi netipiskās sintētiskās gaismās, bez reklāmu spožuma un klasiķa gleznas jau noteica toni. Arī Mākslas muzeja atspulgs uz slapjajām flīzēm bija kā mākslas darbs.
Šī gada Staro Rīga piedalījās 42 objekti, viens par otru košāks un dižāks, mans favorīts bija gleznas. Šie gaismas svētki tumšajās vakara stundās bija skatāmi no 17. – 20. novembrim.
18. novembris
Latvijas valsts proklamēšanas 98. gadadienā, – 18. novembrī Rīgā bija pasākumu pārbagāta, arī tradicionālie: rīta dievkalpojums Doma baznīcā, ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa, militārā parāde Daugavmalā, prezidenta uzrunas, lāpu gājiens, uguņošana un koncerti, koncerti... Šogad biju klāt tikai ziedu nolikšanā pie Brīvības pieminekļa. Visam piemineklim apkārt izteiktā un visiem jau pierastā stilā, sakārtoti iepriekš noliktie ziedi, gan uz kāpnēm, gan gar tām, atbrīvojot vietu šīsdienas ziediem. Kā parasti, Goda sardze, Bruņoto Nacionālo spēku vienība un pūtēju orķestris. Vienības karavīri vienāda auguma, stāv kā nostieptas stīgas, un pēc viņu šineļu siksnām varētu bez lineāla novilkt taisnu līniju; – tas priecē acis. Pieminekļa laukuma galā pulcējas valsts amatpersonas, diplomāti. ko ciešās rindas noslēdz tautas pārstāvji. Tā nu tas ir iegājies, ka viņi pulcējas tieši tur, it kā būtu iespēja ar teleobjektīvu iegūt labas bildes, bet... bet tas tomēr ir galīgi garām, jo katrā bildē ir redzama ātrās ēdināšanas uzņēmuma nosaukums, gluži kā reklāma. Kā pēdējais ierodas prezidents, un pēc himnas atskaņošanas sākas ziedu nolikšana. Tie, kas nolikuši pirmie, gaida, kamēr noliks pēdējie. Aizsoļo karavīri, orķestris, prezidents un pārējie dodas aprunāties ar tautu vai draugiem, kolēģiem.
Stāvu uz skatuves pakāpiena un nododos apcerēm, kā tas nākas, ka vairāku gadu garumā nekad neesmu redzējusi šajās rindās to, to vai to, it kā nacionāli noskaņotus cilvēkus, tā vien gribētos publiski pajautāt, bet bail, ka nomētās akmeņiem. Faktiski necerot, ka viņi šeit nāks, dodos uz Brīvības pieminekļa aizmuguri un tur pie durvīm stāv prāvs pulciņš; tie ir Latvijas Ordeņu brālības biedri, kuri 18. novembrī pēc ziedu nolikšanas gājiena dodas nākamajā Gājiens pie Zvaigznēm, šogad viņiem ir piepulcējusies arī Jūrmalas Latviešu biedrība.
Kas tad šeit notiek? Ordeņu brālības biedri ir saņēmuši valsts augstākos apbalvojumus – Triju Zvaigžņu ordeni, Viestura ordeni vai Atzinības krustu un nu jau tradicionāli nāk uz pieminekļa Goda telpu ierakstīt Goda grāmatā veltījumu, parakstīties, izjust sirdī satraukumu un, ja kājas spēj, tad arī pievarēt tos 126 pakāpienus, kas uzved augšā pie Brīvības statujas pakājes. Lai paskatītos pa abām restotajām lūkām lejā uz pilsētu, ir jāpieveic pēdējais posms ar zināmu šķērsli. Šoreiz visus ar emocionālu Broņislavas Martuževas 1952. gada 18. novembrī apcietinājumā Taišetas trasā, kolonijā Nr. 40 sarakstītu dzejoli Brīvības piemineklis, uzrunāja Vera Gribača. Latviešu dzejniece un nacionālpatriote Broņislava Martuževa bija Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece.
Tālāk par praktisko pusi, Brīvības pieminekļa iekšpuse nav tūrisma objekts, tajā ir ļoti auksti, pat vasarā, un 18. novembrī tiek aizslēgtas durvis līdz pavasarim. Sazinoties ar Rīgas pieminekļu biedrību, varat uzzināt kādos gadījumos ir iespējams iekļūt Goda telpā. Pirmoreiz es tur biju septembrī, tad arī uzkāpu augšā; tas nav skatu tornis, redzamības leņķis ir ļoti ierobežots un objektīvam jo vairāk, bet galvenais ir sajūta, ka esi pie zvaigznēm. Goda telpā pa labi pie baltas sienas (tur visas sienas ir baltas) zeltītiem burtiem ir rakstīts ļoti skaists Leonīda Breikša veltījums Brīvības piemineklim, un viena rinda tajā apskaidro katru cilvēku, ja vajag, pat atbrīvo no liekas lepnības: „Cepuri šai vietā noņem... kādu brīdi stāvi kluss.“ Leonīds Breikšs – dzejnieks un žurnālists, 1941. gadā apcietināts un deportēts uz PSRS, 1942. gadā miris, datums un vieta nav zināmi; dzejolim Himna (Svēts mantojums šī zeme mūsu tautai mūziku komponējis Jānis Norvilis. Jā, ar to cepuru noņemšanu vīriem nemaz tik vienkārši nav; ziedu nolikšanas ceremonijā arī citos datumos dažiem tās ir kā pieaugušas. Bet ir arī skaisti skati, kad vectēvs ar mazdēlu saskatās un vienlaicīgi noņem cepures.
Dievs, svētī Latviju!
Aina Gailīte
Laikrakstam „Latvietis“
SLUDINĀJUMI
SLUDINĀJUMI
BookDepository.com
