Redakcijā

Palielināt / Enlarge

Brīdinājuma zīme Esplanādē pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja. FOTO Gunārs Nāgels.

Nesenais sniegs Rīgā bija iemesls atkal pārliecināties par Latvijas celtnieku nekompetenci. Esplanādes laukumā, starp Latvijas Nacionālo Mākslas muzeju un gājēju ceļu, kas savieno Elizabetes ielu ar Kalpaka bulvāri, ir betonēts laukums, pa kuru vasaras laikā tauta pārvietojas visos virzienos, un kur notiek dažādi pasākumi. Bet pie pirmā sniega tur tiek uzstādītas brīdinājuma zīmes:

„Jūs pārvietojaties pa Mākslas muzeja jumtu. Tas noklāts ar dekoratīvām pulētām betona plāksnēm. Lietus, sala un sniega apstākļos tās slīd! UZMANĪBU SLIDENS!“

Interesanti arī, ka zīmes parakstījuši, un tāpēc, cik noprotams, uzstādījuši Rīgas meži.

Būtu interesanti noskaidrot, vai celtnieki brīdināja, ka izvēlētais materiāls nav nemaz piemērots laukumam, kur ir paredzēta dzīva gājēju satiksme. Kā vēsta zīme, laukums ir slidens ne tikai sniega, bet arī lietus apstākļos.

Tomēr jāizsaka atzinība par tik dzejisku atrunāšanos: „Jūs pārvietojaties pa Mākslas muzeja jumtu.“ Vai nebūtu vērts dibināt balvu par labāko attaisnojumu celtniecības misēkļiem?

Ja jau runājam par celtniekiem, tad var minēt Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecības projekta noslēgšanu, kam līdz gada beigām jāveic pēdējais maksājums. Bet pa virsu jau samaksātajiem 195,4 miljonu EUR, celtnieki – RBSSKALS, SIA Skonto Būve un SIA RE & RE – pieprasījuši papildus 22 478 367,80 EUR, turklāt par šo summu pēc būvuzrauga pieprasījuma neesot iesnieguši apliecinājuma dokumentus.

Kultūras ministrija netaisās šādu summu maksāt, un ministre Dace Melbārde saka: „Būvnieku prasība ir absurda un nepamatota. Turklāt viņu apetīte ir milzīga – par 22 miljoniem mēs spējām Rēzeknē uzbūvēt koncertzāli Gors (..) Maksimālā projekta summa bija būvnieku piedāvājums iepirkumu procesā, turklāt tā tika piedāvāta 2008. gadā, kad cenas būvniecībā vispār bija augstākās vēsturē.“

GN
2016. g. 24. nov.