Lāčplēšus pieminot

Daugavas Vanagi

Palielināt / Enlarge

No kreisās: DV Adelaides nodaļas vadītāja Gunta Rudzīte, maj. Juris Ābols, atv. plkv. Jānis Hartmanis. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

DV Adelaides nodaļas vadītāja Gunta Rudzīte (no kreisās) ar apbalvotajiem. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

Čellists Jānis Laurs. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

Sarīkojuma dalībnieki. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

Apvienotais koris – vīru koris „Daugava“ un Vanadžu ansamblis – diriģentes Ineses Laines vadībā. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

Karoga iznešana. FOTO Pēteris Strazds.

Sveicinām Lāčplēšus Lāčplēša dienā,
Dižākos latviešus pieminot sveicinām!
Edmunds Zirnītis

Divdesmit pirmajā gadsimtā, redzēt sievietes bruņoto spēku uniformā nav nekas neparasts; daudzu zemju armijās, ieskaitot Latvijas, daiļā dzimuma pārstāves ir atrodamas dažādās dienesta pakāpēs. Turpretī, pirms simts gadiem valdīja uzskats, ka sievietes vieta ir saimniecībā, uz lauka, bērnistabā, bet tikai ne armijā. Tādēļ bija ne tikai liels brīnums, bet arī zināma pretestība, kad 1915. gadā Līna Čanka, uzdodamās ar mirušā brāļa dokumentiem kā Jānis, brīvprātīgi pieteicās latviešu strēlniekos; cik zināms, pirmā sieviete latviešu karotāju pulkā.

Savā uzrunā Lāčplēša piemiņas sarīkojumā, sestdien, 12. novembrī, DV Adelaides nodaļas priekšniece Gunta Rudzīte izcēla Līnas Čankas varonību un reizē arī likteņa ironiju: Līna pieteicās strēlniekos, lai tīšuprāt riskētu ar dzīvību, jo brāļa nesenā nāve, bet galvenais, pajukušās attiecības ar līgavaini viņai uzdzina tanī brīdī neremdināmas sirdssāpes. Daudzi krita, negribēdami, bet viņai ne prātā nenāca, ka par spīti ievainojumiem, viņa ne tikai pagūs izpelnīties augstus apbalvojumus, bet pēc gadiem, piedzīvos savu 89. dzimšanas dienu, kad līgavainis jau sen būs aizmirsts!

Varoņiem veltītu dzejoli Aijas Vilnis Varoņu diena lasīja Astra Kronīte, un klusuma brīdi pēc pusminūtes papildināja Jāņa Lindberga lasītā Lielā Junda un tautas dziedātā Latvijas Valsts himna.

Svētku runu teica Latvijas Bruņoto spēku atvaļinātais pulkvedis Jānis Hartmanis par tēmu Latvijas armijas dibināšana 1919. g. 10. jūlijā. Īsi un kodolīgi ar ekrāna palīdzību tika paskaidrots, ar kādām grūtībām, ar kādu varonību dibinājās jaunās, trauslās republikas pirmā armija. Ģenerālis Dāvids Sīmansons iemantoja neapskaužamu situāciju, kurā mazai Latvijai nācās pieveikt gan Vāciju, gan Krieviju. Lielinieku un vācu nodarītie postījumi un briesmu darbi pret civiliedzīvotājiem Latvijas teritorijā iedrošināja tautu pretoties un atbalstīt savu jauno valsti un tās karaspēku. Latvijas brīvība no debesīm nenokrita – to vajadzēja izcīnīt, un 1919. gada jūlijā 25 428 vīri bija gatavi aizstāvēt savas valsts neatkarību un brīvību.

Sveicinām dzīvos un pieminām mirušos,
Lāčplēša gara un zobena bruņiniekus!

Šogad Dauagavas Vanagu Austrālijas valdes (DVAV) un Daugavas Vanagu Centrālās valdes (DVCV) apbalvojumus saņēma astoņi Adelaides sabiedriskie darbinieki: Zemes valdes Atzinības rakstus par nopelniem DV organizācijas darbā piešķīra Mārai Kīnai (Keen) un Deividam Džailsam (David Giles); Centrālās valdes Atzinības rakstus bija izpelnījušies Dzidra Virgin, Rasma Lāce, Juris Jaudzems un Reinis Dancis; organizācijas augstāko apbalvojumu, DV krūžu nozīmi zeltā, pulkv. Jānis Hartmanis piesprauda Dainai Ezeriņai un Lilitai Daenkei. Mārai, Deividam; Juris diemžēl nevarēja ierasties, lai saņemtu savus diplomus. Vienreizējs apbalvojums tika majoram Jurim Ābolam, ko Latvijas Bruņoto spēku uzdevumā viņam pasniedza un piesprauda pulkv. Hartmanis par viņa darbu esošās Latvijas armijas veidošanā un trenēšanā.

Šī gada koncerta daļa izveidojās sevišķi bagātīga. Vanadžu ansamblis nodziedāja Uz ežiņas galvu liku, tad pieaicināja divus solistus no DV vīru kora – Andri Jaudzemu un Ričardu Rozentālu, jo dziesmā Div' dūjiņas gaisā skrēja vajadzēja divus bāliņus, kas karā jāja, domādami. Raimonda Jaudzema drošais piesitiens divās klavieru kompozīcijās iepriecināja publiku, jo esam jau dažus gadus bijuši liecinieki Raimonda muzikālās izglītības attīstībai. Sen jau viņš ticis pāri pirmziemnieka nedrošībai un nu jau ērti iejūtas īstajās lielo klasiķu kompozīcijās. Šoreiz dzirdējām divus Mocarta darbus Rondo un Menuets nr. 1. Šādu sarīkojumu pirmajā daļā Raimonds ar savu spēli jau pāris gadus liek drošu pamatu publikas dziedātai valsts himnai.

Astra Kronīte lasīja Friča Dziesmas aizkustinošo dzeju Bēgļu mātes apglabāšana un Jānis Lindbergs – Edmunda Zirnīša Lāčplēša diena. Profesionāli mūziķi vienmēr paceļ sarīkojumu mazliet izcilākā līmenī (un pievelk publiku!), un tā arī šoreiz – čellists Jānis Laurs ar pavadītāju Džefrijs Kongs (Jeffrey Kong) nospēlēja Adadžo no Jāņa Ivanova Čella koncerta un Jāzepa Mediņa Mazo serenādi. Paldies pavadītājam, kurš, viņam vienīgam piedāvāto honorāru, tūlīt noziedoja atpakaļ Vanagu darbam.

Piemērota kopdziesma, priekšnieces vadībā, bija Daugav's abas malas ar Raiņa vārdiem, un koncerta daļa beidzās, kā vienmēr, ar DV vīru kora Daugava un Vanadžu ansambļa dziesmām, Ineses Laines vadībā. Vīri nodziedāja K. Alberta Par zemi, ko mīlam, I. Saksa Es karā aiziedams, un Norviļa Karavīrs; tad Vanadzes pievienojās dziesmās Kad ar uzvaru un Lāčplēša dziesma, ar kuras beidzamo pantu iznesa karogu.

Sekoja Vanadžu sarūpētais kafijas galds.

Gunta R.
Laikrakstam „Latvietis“