„Latvijas valsts pasludināšana 1918. gada 18. novembrī“

Palielināt / Enlarge

Viļa Rīdzenieka lielformāta kolorētā fotogrāfija „Latvijas valsts pasludināšana 1918. gada 18. novembrī“. FOTO Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs.

Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā no 9. līdz 27. novembrim apskatāma leģendārā un unikālā Latvijas valsts vēstures relikvija – Viļa Rīdzenieka lielformāta kolorētā fotogrāfija Latvijas valsts pasludināšana 1918. gada 18. novembrī. Tā ir vienīgā vizuālā liecība, kurā iemūžināts vēsturiskais mūsu valsts tapšanas brīdis – Latvijas Republikas proklamēšanas pasākums tagadējā Latvijas Nacionālajā teātrī (toreizējā II Rīgas pilsētas teātrī).

Unikālā fotogrāfija ikdienā tiek rūpīgi glabāta muzeja krājumā speciālā saglabāšanas režīmā un tikai reizi gadā – Latvijas valsts proklamēšanas svētku periodā, tiek eksponēta apskatei, sniedzot iespēju to apskatīt ikvienam interesentam. No fotogrāfijas pāri laikam uz mums raugās cilvēki, kas izloloja un izveidoja Latvijas valsti. Mūsdienās unikālā fotogrāfija kļuvusi par Latvijas valsts neatkarības pasludināšanas simbolu.

Latviešu fotogrāfijas meistars Vilis Rīdzenieks (1884.–1962.) bija vienīgais fotoreportieris, kas piedalījās Latvijas valsts pašnoteikšanās pasludināšanas pasākumā Rīgas pilsētas II teātrī, tagadējā Latvijas Nacionālajā teātrī. Noslēpumā tītas apstākļu sakritības dēļ pasākumā tika veikta tikai viena fotofiksācija, tādējādi radot šo vienīgo vizuālo liecību. Lielformāta fotogrāfija un tās fotonegatīvs uz stikla plates tiek glabāts Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājumā.

Leģendāro lielformāta kolorēto fotoattēlu (119x158 cm) Vilis Rīdzenieks, tolaik darbodamies ar segvārdu Aleksandrs Mednis, izgatavoja 1920. gadu sākumā. Meistars ar kolorētas retušas palīdzību izcēla galvenās personas un Latvijas sarkanbaltsarkano karogu, tā panākdams melnbaltā uzņēmuma izteiksmību. Fotogrāfija vairākus gadus ir greznojusi fotomeistara darbnīcas KLIO skatlogu Vaļņu ielā. Okupācijas periodā to, aizlīmētu ar papīru, slēpa Viļa Rīdzenieka ģimene. Un tikai pēc 49 gadiem, 1989. gadā, latviešu tautas trešās atmodas laikā, fotogrāfija atkal ieraudzīja dienas gaismu izstādē Latvijas Laiks. Turpmāko notikumu rezultātā fotogrāfa atraitne Olga Rīdzeniece unikālo fotogrāfiju un tās negatīvu uzticēja Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejam. Tas notika pateicoties fotogrāfa Gunāra Janaiša tālredzībai, neatlaidībai un vēsturiskās nozīmības apziņai. Un stāsts turpinās...

Ingrīda Lukašēviča
Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja Sabiedrisko attiecību speciāliste