Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Ar kājām gaisā (2)

Līga Līvena par Austrāliju

Laikraksts Latvietis Nr. 376, 2015. g. 2. sept.
Līga Līvena -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Ziemassvētkos Austrālijā. FOTO Līga Līvena.

Ziemassvētki Austrālijā. FOTO Līga Līvena.

Austrālijā. FOTO Līga Līvena.

Austrālijas pludmalē. FOTO Līga Līvena.

Austrālija. FOTO Līga Līvena.

Noslēgums. Sākums LL375.

Austrāliju mēdz saukt par „The Land Down Under“ – par „Zemi ar kājām gaisā“. Un tajā viss patiesi ir ačgārni: kad Latvijā valda diena, te – nakts; kad Latvijā vasara, te – ziema, bet Ziemassvētkos – tropiska svelme.

Ziemassvētki svelmē

Ziemassvētki man kopš bērnības asociējušies ar sniegu, siltu dvašu saltā ziemas gaisā, īstu, smaržojošu egli ar stikla rotājumiem, svecīšu gaismu tumsā, svaigi ceptiem speķa pīrāgiem un štovētiem kāpostiem... Bet nu jau sesto gadu tos svinu noskaņā, kas ne tuvu nelīdzinās bērnības atmiņām.

Austrālijā Ziemassvētkus svin 25. decembrī, bet latviešu ģimenēs svētī arī 24. decembra vakaru. Svētku gaidīšanas laiks sākas jau septembrī, kad lielveikalos parādās Ziemassvētku atribūtika un saldumi. Īpašu lomu Ziemassvētku laikā te spēlē šokolāde – to pērk un patērē milzu daudzumos. Pilsētu ielas un parki tiek izdekorēti ar lampiņām, mākslīgajām eglēm un zvaigznēm. Lielu popularitāti ir ieguvis mazs ciemats Adelaides kalnos – Lobetāle (Lobethal), kur ik gadu notiek Ziemassvētku gaismas festivāls un visas ciema mājas tiek bagātīgi izrotātas ar spuldzīšu virtenēm un gaismas skulptūrām. Ciemā tiek rīkoti arī ik vakara tirdziņi un uzvedumi par Jēzus piedzimšanu. Šajā laikā ciems čum un mudž no cilvēkiem, un citkārt tukšajās un klusajās ielās var vērot pamatīgus auto sastrēgumus.

Arī pārējās Austrālijas pilsētās tiek rīkoti publiski Ziemassvētku pasākumi, kuri parasti gan notiek kādu nedēļu ātrāk. Tradicionāli tie saucas Christmas in the Park (angl.: Ziemassvētki parkā), kad kādā no pilsētas parkiem notiek koncerts vai uzvedums, ko cilvēki bauda, kopā ar ģimeni sēžot zālē uz segas vai līdzpaņemtiem krēsliem un ieturot maltīti. To varētu nosaukt arī par Ziemassvētku pikniku.

Bet visrosīgākā un, manuprāt, vistrakākā diena gadā ir 26. decembris jeb tā sauktā Boxing Day, kad lielveikalos notiek izpārdošanas ar pamatīgām atlaidēm. Tad veikali ir stāvgrūdām pilni ar cilvēkiem, kuri ķer, grābj un pērk. Apkārt valda neiedomājams juceklis, jo veikala darbinieki nespēj turēt līdzi lielajai rosībai. Šo pasākumu izbaudīju tikai reizi, lai saprastu, ka vairs nevēlos to piedzīvot.

Mani Ziemassvētki Austrālijā ik gadu ir samērā tradicionāli. Ziemassvētku vakaru sākam svinēt jau pēcpusdienā. Svētku mielasts tiek gatavots mājās, pirktas ir tikai sastāvdaļas. Pēc uzkodām, kas parasti ir jūras veltes – tīģergarneles, austeres vai gliemenes (mussels) – vakariņu galdā tiek celts gan cepetis, gan zivs, gan dažādi salāti un mērces. Ēdienkartē vienmēr jūtama Āzijas virtuves ietekme, kas Austrālijā ir visnotaļ liela. Bet gan uz galda, gan vēderā vienmēr tiek atrasta vieta vecmammas ceptajiem pīrāgiem un ķimeņmaizītēm. Desertā – kūkas, kafija un, protams, melnais balzams. Pēc mielasta pulcējamies istabā, kur skaitām pantiņus, dalām dāvanas, runājamies un uzkožam pa piparkūkai. Parasti vakars paiet vienos smieklos un lielā rosībā.

Ziemassvētku dienu svinam kopā ar austrāliešu draugiem. Ja vien nav neciešami karsts (parasti Ziemassvētkos te ir 30-40°C), to cenšamies pavadīt ārā. Austrālijā, ja esi uzaicināts uz mielastu, ir tradīcija katram nākt ar savu ēdamo. Latvijā to sauc par groziņu, bet Austrālijā – par plate. Ielūgumā pieraksta piebildi – bring a plate to share. Šajā dienā galdā ierasts celt dažnedažādus salātus un saldumus. Tā kā manu draugu kompānijā daudzi esam veģetārieši, Austrālijā visai populāro gaļu aizstājam ar pupiņām vai grillētiem dārzeņiem. Dāvanas nedāvinām, bet tā vietā pavadām laiku, daloties smieklos un priekos, sauļojoties un peldoties baseinā.

Piparkūku vietā Austrālijā Ziemassvētkos našķojas ar gingerbread biscuits – ingvera cepumiem, kuri nav tik pikanti un aromātiski. Tomēr es savus austrāliešu draugus sāku pieradināt pie piparkūkām, un tās viņiem ļoti garšo. Piparkūku mīklu gatavojam paši. Sākumā pieturējos pie konkrētas receptes, bet nu jau ļaujos improvizācijām, sasniedzot vēl lieliskāku rezultātu.

Ziemassvētkos netiek aizmirsti arī vecie ļaudis. Baltiešu namā Adelaidē ik gadu tiek rīkota kopīga piparkūku cepšana. Vairāki brīvprātīgie piesakās palīdzēt vecajiem ļaudīm, un visi kopā mīca, rullē, veido figūriņas un cep. Tas ir varen jautrs un smaržīgs pasākums. Saceptie gardumi tiek sadalīti maisiņos un nodoti katram nama iemītniekam. Tā visi tiek pie kārotajiem našķiem.

Bet izplatītais mīts par to, ka austrālieši Ziemassvētkus svin pludmalē, ir tikai pa pusei patiess. Jā, daži tā dara, taču tā nav tradīcija. Lielākā daļa tos tomēr svin kopā ar ģimeni savās mājās vai viesos, vai arī dabā pie grila.

Jaungads austrāliešu gaumē

Manas atmiņas par Jaungada sagaidīšanu Latvijā ir saistītas ar TV skatīšanos, prezidenta uzrunu, krievu filmu Likteņa ironija jeb Vieglu garu, daudz ēdiena un ģimenisku rosību. Lielas ļaužu masas joprojām nav mana stihija, tādēļ arī neesmu izbaudījusi Jaungada sagaidīšanu Sidnejā pie tilta ar milzīgo uguņošanu fonā.

Jaungada nakti Austrālijā plaši svin publiski – parkos, pludmalēs, laukumos. Tās neatņemama sastāvdaļa ir uguņošana, taču to atļauts rīkot tikai sertificētiem speciālistiem. Uguņošanas piederumus kurš katrs nemaz nevar iegādāties, līdz ar to nav jābīstas par raķetēm, ko kāds šampanieti iemalkojis kaimiņš var izšaut no sava dzīvokļa loga. Viss ir lieliski organizēts un kontrolēts.

Jaungada diena parasti aizrit ļoti mierīgi. Cik vien atminos, 1. janvārī allaž bijis vairāk par +40°C, un šādā tveicē pēc svētku nakts prāts nenesas uz lielām aktivitātēm. Arī visi veikali ir slēgti, līdz ar to atliek vienīgi ļauties laiskai atpūtai kopā ar draugiem mājās vai pie dabas.

Man katra Jaungada nakts bijusi citādāka. Vienu gadu to sagaidīju kopā ar draugu Adelaides pludmalē prom no burzmas. Citu gadu – kopā ar austrāliešu draugiem jautrā mājas ballītē, kur visiem mācīju liet laimes. Nākamo – Austrālijas Latviešu Kultūras dienu Jaungada ballē ar glauni klātiem galdiem un dzīvo mūziku. Vēl citus gadus – kopā ar tuvākajiem draugiem mājas viesībās pie baseina. Un tieši šī sagaidīšana man patikusi vislabāk. Dienu aizvadījām sauļojoties un peldoties, smejoties, jokojot un ēdot. Bet pašā Vecgada vakarā kopīgi veicām attīrīšanās rituālu, atcerējāmies visu labo, ko gads mums atnesis, un dalījāmies savās gaidās un cerībās par to, ko atnesīs jaunais.

Ieteikumi ceļotājiem

Austrāliju vislabāk apceļot no pavasara līdz rudenim, proti, no septembra līdz maijam – atkarībā no tā, uz kuru reģionu plāno doties, jo ziemeļos mēdz būt lietus un sausuma periodi, piekrastē vasarās plosās tropiskie cikloni, bet dienvidos – ugunsgrēki. Izpētiet arī, kad attiecīgajā pavalstī ir skolas brīvdienas, jo to laikā ir grūtāk atrast naktsmītnes, un viss kļūst dārgāks. Vairāk informācijas http://australia.gov.au/topics/australian-facts-and-figures/school-term-dates

Lai iebrauktu Austrālijā, nepieciešama vīza, ko tūristiem parasti izsniedz uz vienu gadu, bet vienas uzturēšanās termiņš nevar pārsniegt trīs mēnešus. Vīzai var pieteikties elektroniski, un tā ir bezmaksas. Parasti to izsniedz dažu dienu laikā, tomēr iesaku rēķināties ar mēnesi, ja gadījumā tiek pieprasīta kāda papildu informācija. Vairāk informācijas www.immi.gov.au

Austrālijā ir ļoti strikti noteikts, ko drīkst un ko nedrīkst ievest, un kas jādeklarē, ierodoties valstī. Ja tev gadās ievest ko ēdamu vai par kādu lietu neesi droša, labāk visu deklarē, jo lidostās dežurējošie suņi to tāpat atradīs, un sodi par nedeklarēšanu ir pamatīgi. Turklāt tavs vārds tiks iekļauts melnajā sarakstā. Atbildes uz visiem jautājumiem var atrast www.customs.gov.au

Aviobiļeti iesaku pirkt www.biletes.lv vai arī uz vietas AirTour birojā Rīgā, kur ir gan labi piedāvājumi, gan lielisks serviss. Visizdevīgāk ir lidot uz Sidneju vai Melburnu, kur ir liela vietējo reisu izvēle, ja plāno ceļot tālāk. Visdārgākās biļetes ir decembra otrajā pusē, kad sākas Ziemassvētku un Jaungada brīvdienas.

Ja tev ir ierobežotas finanses, bet liela uzņēmība, lidojumus uz Austrāliju var sakombinēt ar lēto AirAsia aviokompāniju vai pat doties turp ar autostopiem, kā to izdarīja mans lietuviešu draugs, kurš tā mēroja lielāko daļu ceļa cauri visai Eirāzijai, izņemot lidojumu pāri okeānam. Lielākās vietējās aviokompānijas Austrālijā, kuras veic pārlidojumus gan Austrālijā, gan arī uz Āziju un Jaunzēlandi:

Virgin Australia www.virginaustralia.com; JetStar www.jetstar.com; Tiger Airways www.tigerair.com; AirAsia www.airasia.com; Qantas www.qantas.com

Vislētākās ir Tiger un AirAsia, tomēr jāņem vērā Tiger lidlīniju striktie nosacījumi. Līdzīgi kā Ryanair pie mums, Eiropā. Lētākas biļetes vienmēr var iegādāties gan izpārdošanās, gan arī laimīgajās stundās. Papildus šīm ir arī reģionālās lidkompānijas, kuras pārvadā pasažierus vienas teritorijas vai pavalsts ietvaros.

Naktsmītņu cenu diapazons Austrālijā ir milzīgs. Informācijai izmanto booking.com un naktsmītņu mājaslapas. Cita iespēja – CouchSurfing, kas ļaus iepazīt ne tikai valsti, bet arī cilvēkus. Vairāk www.couchsurfing.org

Ja esi nolēmusi īrēt auto, brauc ļoti uzmanīgi, jo ceļus, sevišķi no krēslas līdz rītausmai, mēdz šķērsot ķenguri. Būtu vēlama arī apdrošināšana pret bojājumiem.

Ja vēlies sekot līdzi Austrālijas latviešu sabiedrības aktivitātēm, internetā bez maksas var lasīt laikrakstu Latvietis, kas iznāk reizi nedēļā – www.laikraksts.com. Tā informācijas sadaļā atradīsi arī vietējo latviešu namu, biedrību un konsulātu kontaktinformāciju. Ja esi tuvumā, droši zvani un dodies ciemos!

Ik gadu no 26. līdz 31. decembrim pamīšus kādā no trīs lielākajām Austrālijas pilsētām – Sidnejā, Melburnā, Adelaidē – notiek Austrālijas Latviešu Kultūras dienas vai Austrālijas Latviešu Jaunatnes dienas. Pagājušo gad Sidnejā norisinās Kultūras dienas, savukārt šogad – 2015. gada decembrī Adelaidē notiks Jaunatnes dienas. Bet 2016. gada decembrī Kultūras dienas notiks Melburnā. Seko līdzi informācijai laikrakstā Latvietis!

Bet pats galvenais – dzer daudz ūdens, neuzturies saulē bez spēcīga aizsargkrēma, nesēdi zem eikaliptiem, kuru lielie un masīvie zari sausajā karstumā bieži mēdz lūzt, un, ieejot ēkā ar uzrakstu hotel nebrīnies, ja recepcijas vietā ieraugi bāra leti, jo man nezināma iemesla dēļ Austrālijā par hotel dažkārt sauc ne vien viesnīcas, bet arī bārus.

Līga Līvena
Laikrakstam „Latvietis“
Pirmpublicējums „lilit ceļo“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com