Skaņas un smaidi

Palielināt / Enlarge

Marijatviles vidusskolas koris un orķestris. Diriģents Aldis Sils. FOTO Elīna Rikarde.

Palielināt / Enlarge

Divu jauniešu koncerta laika izteica lielu pateicību un sajūsmu par iespēju uzstāties latviešu sabiedrībai šogad Melburna. FOTO Elīna Rikarde.

Mūzikas gaisotne jau iesākās, atstājot mašīnu pilsētas nomalē blakus tramvaja līnijai. Uz perona divi ielas mūziķi štrumēja nenoskaņotu ģitāru; gan viņu balss ziemas aukstā, bezvējainā, trešdienas, 26. augusta, vakarā labi skanēja un iepriecināja klātesošos, kuru smaidos atspoguļojās pacilātā oma.

Ieejot Adelaides Pilsētas nama zālē, kur ir burvīga akustika, tūlīt jutos aptīta siltā kažokā. To veidoja ne tikai sildītāji, bet arī ērģeļu apgaismojums karstvīna krāsā.

Aldis Sils, vidusskolas mūzikas skolas direktors un pārziņa vietnieks ir ārprātīgi daudz paveicis, ne tikai kā diriģents, izveidojot kora mākslu kā fakultātes būtisku prasību, bet vadot, atbalstot fakultātes kolēģus un kopīgi ar tiem – iedvesmojot skolniekus.

Šī gada Eisteddfod 60. gada jubilejas konkursā (festivāls, kas iesākās Velsā izceļot literatūras, mūzikas un uzstāšanās mākslu), kurā piedalījās pavalsts, privātās un citas speciālās mūzikas skolas, Marijatviles (Marryatville) pavalsts skolas kori saņēma 5 pirmās vietas – koncerta, kamerkora, zēnu, džeza un populāras mūzikas kategorijās. Valsts Džeza paaudzes (Generations in Jazz) sacensībās skolas džeza koris arī ierindojās pirmā vietā.

Pēc J. Štrauss fanfarām Tā runāja Zaratustra (Also sprach Zarathustra) vakara vadītājs Kīts Hemptons (Keith Hempton) ar skaisto basa balsi un humoru klausītājus izveda programmas muzikālā pastaigā. Sekoja oficiālas uzrunas, ko sniedza skolas pārzinis, kā arī skolas mūzikas vadītāji.

Vecākais koris (Senior Choir) – diriģents Aldis Sils – atklāja koncertu ar aborigēnu Toresa šāuruma (Torres Strait) salas dziesmu (Mērkaķis un bruņurupucis (Monkey and Turtle) – S. Leek) un Šūpļa dziesmu (Seal Lullaby – E. Vitakrs (E. Whitacre)), kas saņēma lielu publikas piekrišanu. Baroka ansamblis, diriģente Katrina Brauna (Brown) – iepriecināja ar G. F. Hendeļa Dejas svītu, un pamanīju, ka apkārtējie klausītāji kustināja kājas taktī līdz. Būtu bijis patīkamāk dzirdēt klavihordu, kas Lielajā zālē, vismaz beigu rindā, pazuda. Big Band II – diriģents – Deivs Vinals (Dave Winnall) – ar izjūtu pasniedza afro–Kubas ritmus, atskaņojot Howdiz Songo – G. Gudvins (Goodwin) un kopā ar džeza kori Swingtones – diriģente – Džesmina Fīnlija (Jasmin Feneley) – burvīgi saliedēja skaņas dziesmā Sausserža roze (Honeysuckle Rose – Tsunerori Lee Abe), kur skaidri izcēlās solo partijas. Big Band I – diriģents Robs Čenovets (Rob Chenoweth) – mani aizpūta ar absolūti fantastiku Minuano (P. Metheny, ar. B. Curnow) izpildījumu un trompetes solo. Tam pievienojās populārā mūzikas grupa Pops Vocal, diriģents Džeisons Hemonds (Jason Hammond) atskaņojot Skaidrā dienā (On a Clear Day – B. Lane/A.Lerner, ar. D. Meader). Tā izskanēja ļoti dzidri un aizraujoši ar ciešām harmonijām, kas uz nošu papīra sēž viena otrai tik tuvu kā radinieku pulks. Nenocietos un galvā dziedāju pilnā balsī līdzi!

Pirmās daļas beigās mūzikas vadoņi savā runā minēja šī gada kora aprīļa uzstāšanos Melburnas Latviešu namā Austrālijas koru festivāla Choralfest laikā, kas bija atstājis koristiem pozitīvas un aizraujošas atmiņas. Dziedot latviski, latviešu tautiešiem viņi izraisīja kopīgas emocijas līdz asarām un parādīja, ka mūzikai IR spēks mūs vienot.

Skolnieki arī pateicās visiem mūzikas mācību spēkiem. Tie talanti, kas skolā strādā, ir jāapbrīno – viņu starpā ir daudz saņemtas balvas, prestižas atziņas un valsts medaļas.

Starpbrīdī aprunājos ar klausītajiem – pilnīgi svešiem, un liekas, ka visi kā viens apbrīnoja Big Band I un pēdējo dziesmu. Parunājos ar vienu apmēram 8 gadus vecu puišeli, kas bija ar savu vecmāmiņu. Viņam rokā uz papīra bija uzzīmēti priekšnesumi numura kārtībā un blakus bija ķeksīši, rādot patikšanas līmeni. Rezultāts bija tieši tāds pats kā pieaugušajiem!

Pēc starpbrīža kamerkoris, – diriģentse Leonija Hemptona (Leonie Hempton OAM) – uzstājās ar divām dziesmām. Pirmā Klusums lauku baznīcas nāvē (Hush on the Death of a Bush Church) (I. Grandage) lika padomāt par šīs zemes varmācīgo pagātni pret aborigēniem un katra garīgos ticējumus. Sekoja Mocarta III Wind (ar. Peter Gritton). Humors izraisīja zālē smaidus un smieklus. Atgādināja man Latvijas Kosmoss dziedātāja, tagad diriģenta Jāņa Ozola pieeju, jo abiem ir varena acs uz mūzikas humoru un izpildījumu.

Džeza koris Swingtones bez pavadījuma a cappella parādīja savu augsto līmeni ar Kad viņa mani mīlēja (When She Loved Me) (R. Newman, ar. A. Piper). Solistiem bija tīri toņi, bet grīdas pastiprinātāji gan būtu palīdzējuši kopīgai skaņai. Tehniski, ņemot vērā skolnieku skaitu un variācijas skatuves iestādē, apsveicami, jo tas ripoja tik smuidri kā skrituļslidas.

Pops Vocal turpināja ar dziesmu The Trouble with Hello is Goodbye (Bergman/Grusin ar. P. Rutherford) un publikai šī ļoti gāja pie sirds. Šo dziesmu nodziedāja bez pavadījumu, un izaicinājums bija to nodziedāt klusi, kopīgi ar skaidru dikciju un frazējumiem, kā arī maziem kāpinājumiem. Tās ir lielas prasības, bet grupa un solisti paspēja to ar izcilu skaņu.

Koncertkoris ar 64 koristiem piepildīja skatuvi, un Aldis Sils tos nostādīja bloka formātā skaņu plūdumam. Klausītāju ausis iepazinās ar latviešu komponista Ērika Ešenvalda populāro garīgo kompozīciju O Salutaris Hostia. Oriģināli tā bija rakstīta tikai sieviešu balsīm, bet šovakar to dzirdējām kora sabalsojumjā. Meiteņu solo partitūras pacēla griestus! Bagātība atradās mūzikas krāsās, kas bija mierinošas ar skaistu vijumu. Man šermuļi dancoja pa mugurkaulu. Sekoja amerikāņu garīgā dziesma Elija roks (Elijah Rock) (ar. M. Hogan), kur dinamika bija izstrādāta līdz pēdējai taktij. Ritms vietās bija ļoti komplicēts, bet to koristi nodziedāja bez bēdām un ar lielu prieku. Publika piekrita ar aplausiem.

Vecākais koncerta orķestris (Senior Concert Band) – diriģente Džousija Houksa (Josie Hawkes) – parādīja savas spējas, atskaņojot P. Čaikovska Uvertīru 1812, gan šoreiz bez uguņošanas un lielgabaliem! Tas bija vienīgais, kas trūka, un studenti nopelnīja publikas atzinību.

Vakaru noslēdza skolas orķestris, ko vadīja Aldis Sils. Dzirdējām Pavane (G. Faure) ar kori un Finlandia (J. Sibelius), kam sekoja aplausi aplausu galā.

Izcilā koncerta programmā bija burvīgi momenti, un katram priekšnesumam savs mūzikas skaistums. Tā bija izpildīta ar cieņu uz mūzikas un mīlestību uz savu mākslu, rādot skolas vienotības sajūtu. Multitalantīgs mācību un skolēnu spēks!

„Dzīve ir tas pats, kas dziesma – tai ir sākums, ritms, dažādība un tai ir arī noslēgums,“ Jānis Lūsēns.

Marija Perejma
Laikrakstam „Latvietis“

Saruna ar Aldi Silu LL373: http://laikraksts.com/raksti/5581