Atceroties Baltijas ceļu

Palielināt / Enlarge

Egils Levits ar tautu meitām. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Pasākums 23. augustā pie Brīvības pieminekļa Rīgā. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Svecīšu ceļš pie Brīvības pieminekļa Rīgā. FOTO Aina Gailīte.

Jau 26. reizi pieminam to neaizmirstamo, triju kaimiņtautu neaptveramo apņēmību 23. augustā sadodoties rokās no Tallinas līdz Viļņai, pierādīt sev un pasaulei, ka visām nelietībām pienāk gals, un ne jau Molotova-Rībentropa pakts uz mūžīgiem laikiem noteiks, kā kam dzīvot.

Šogad Rīgā Nacionālā apvienība organizēja atceres pasākumu pie Brīvības pieminekļa: svecīšu ceļš pāri visam laukumam līdz pašām tramvaja sliedēm, triju Baltijas valstu karogiem pievienojās arī Ukrainas karogs, un visu greznoja četras burvīgas tautumeitas; visu vakaru notika tautasdziesmu un citu iemīļotu dziesmu dziedāšana, stāvot kuplā pulciņā; lieli un mazi rādīja savu māku zīmēšanā ar krāsainiem zīmuļiem. Visi nepacietīgi gaidīja riteņbraucējus no Siguldas, šoreiz tradicionālo 23. augusta braucienu veica 38 latviešu patrioti; aprunājos ar gados vecāko braucēju, kurš bija dziļi vīlies par niecīgo braucēju skaitu.

Līdz svecīšu iedegšanai astoņos vakarā, bija iespēja nofotografēties kopā ar daiļajām tautumeitām, šo iespējo nelaida garām ļoti daudzi vīri, arī es, prezidenta kandidāts Egils Levits, sabiedrībā pazīstami cilvēki un arī ārzemnieki.

Vēlāk bija iespējams nofotografēties uz svecīšu ceļa, par kura iekārtošanu bija padomāts – sveces salika uz tādām kā metāla sliedēm un vienalga cilvēki iemanījās vai nu kādu apgāzt vai uzkāpt virsū.

Nebija oficiālu runu un orķestru, katrs atrada ceļu pie tā, kas visvairāk interesēja, viss kā labākajos ģimenes svētkos.

Un tagad vienu mazu darvas pilienu: laukumā iebrauca velotaxi ar ārzemnieku, kurš, redzot notiekošo, sāka filmēt un pajautāja savam šoferim, kas te notiek. Šoferis, jauns puisis, izrādījās īsts nezinītis, jautāja man, un bija aklam redzams, ka zēns neko nezin ne par paktu, ne par Baltijas ceļu. Vispār es un daži apkārtējie jutāmies neomulīgi, tāds zeperis un kā no mēness nokritis.

Tumsā sveču ceļš spoži spīdēja un likās, ka tas ir ļoti garš: kā Tallina-Rīga-Viļņa.

Aina Gailīte
Laikrakstam „Latvietis“