Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Latvijas Nacionālās operas un baleta paziņojums

Par kultūras iestāžu peļņas atmaksu valstij

Laikraksts Latvietis Nr. 373, 2015. g. 15. aug.
Irbe Treile -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

2015. gada 11. augustā valdības sēdē tika pieņemts lēmums par Kultūras ministrijas kapitālsabiedrības Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB) peļņas novirzīšanu valsts budžetam. Šī lēmuma rezultātā Latvijas Nacionālā opera un balets valstij dividendēs būs jāizmaksā 90% no kapitālsabiedrības tīrās peļņas 126 489 eiro apmērā.

Saskaņā ar lēmumu peļņas daļa tika atstātā tām kapitālsabiedrībām, kurām tā ir būtiska, lai pastāvētu.

2013. gadā jaunā Latvijas Nacionālās operas valde uzsāka darbu situācijā, kad bija izveidojies finanšu iztrūkums 750 000 EUR apjomā. Iepriekšējā laika periodā daudzu gadu garumā Latvijas Nacionālā opera strādāja uz parāda, ik gadu no nodokļu maksātāju līdzekļiem pieprasot segt zaudējumus ap 500 000 LVL apjomā. Pusotra gada laikā tika sakārtota finanšu sistēma, uzlabota materiāli tehniskā bāze – iegādāti un remontēti instrumenti, iegādāts inventārs baletam, veikti uzkrājumi tehnoloģiskā parka attīstībai un ieguldījumi ēkā.

Valsts kapitālsabiedrībai Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB) pirmo reizi vēsturē bija izveidojusies tīrā peļņa 126 489 eiro, no kuras 90% jeb 113 840 EUR apjomā LNOB lūdza izmantot ēkas pagalma izbūves līdzfinansēšanai, lai cilvēciskos apstākļos nodrošinātu operas un baleta izrāžu dekorāciju uzbūvi un nobūvi – šo darbību gala rezultātā veiktu likumā paredzēto funkciju, ko LNOB deleģējusi valsts. Projekta realizācijas gadījumā valstij nodokļu maksājumos tiktu pārskaitīti 148 141,54 eiro. Latvijas Nacionālas operas budžetā 2014. gadam nebija paredzētas investīcijas šim projektam un valsts budžeta dotācija nodrošina tikai darbinieku algu izmaksu un nodokļu samaksu valsts budžetā, kas 2014. gadā veidoja 3 781 615 eiro jeb 48% no dotācijas apjoma. Kopumā materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai LNOB laikā periodā no 2015. līdz 2018. gadam ir nepieciešami 6 157 970 EUR. Tādējādi, ilgtermiņa ieguldījuma projektu attīstīšanai LNOB ir nepieciešams nopelnīt līdzekļus no savas saimnieciskās darbības (biļetes un telpu noma) vai piesaistīt ziedotāju un atbalstītāju līdzekļus. Ilgtermiņu ieguldījumu amortizācijas periods saskaņā ar grāmatvedības standartiem ir ilgāks par gadu, tā rezultātā, plānojot darbību ilgtermiņā, valsts kapitālsabiedrība nonāk absurda situācijā, kad līdzekļu ieguldījums pamatlīdzekļos, kas pārsniedz ikgadēji amortizāciju ir faktiski tiek pārskaitīta valstij, jo tas vienmēr veidos peļņu.

Viens no starptautiski pieņemtiem kritērijiem dividenžu izmaksai ir kapitālsabiedrības stabilitāte saimnieciskā darbībā un ilgtspējība, tādēļ neizprotams ir lēmums par dividenžu izmaksu valstij, kas liedz kapitālsabiedrībai plānot ilgāk par gadu.

Tāpat minētais lēmums raisa jautājumus – ko Valsts budžetā atrisinās LNOB atdotie 113 840 EUR, ja pagājušajā mēnesī Ministru kabinets (MK) lēma par šādu Valsts kapitālsabiedrību dividenžu izlietojumu:

Latvijas Dzelzceļš – Peļņa 2014. gadā – 10 708 714 EUR; MK 30.06.2015. rīkojums Nr.339 – 8 777 314 atstāt Latvijas Dzelzceļam, budžetā ieskaitīt 1 931 400 EUR.

Ceļu satiksmes drošības direkcija – Peļņa 1 200 319 EUR; MK 10.07.2015 rīkojums Nr.377 – nav jāmaksā dividendes.

Latvijas Gaisa satiksme – Peļņa 215 068 EUR; MK 10.07.2015 rīkojums Nr.375 – nav jāmaksā dividendes.

Starptautiskā lidosta „Rīga” – Peļņa 134 678 EUR; MK 10.07.2015.rīkojums Nr.376 – nav jāmaksā dividendes.

LNOB 2015. gada 11. augusta Ministru kabineta lēmumu vērtē kā stopsignālu tālākai infrastruktūras un tehniskās bāzes attīstībai, tas aptur arī auglīgas sarunas ar potenciālajiem ziedotājiem un sponsoriem, kā arī rada nepamatotas ilūzijas, vienojoties ar māksliniekiem par honorāriem.

Par absurdu LNOB uzskata situāciju, ka šobrīd LNOB darbību nosaka divi likumi – Likums par Latvijas Nacionālo operu un baletu un Komerclikums. Latvijas Nacionālās operas un baleta likums nenosaka, ka LNOB funkcija ir peļņas gūšana, kas ir tiešā pretrunā Komerclikumam. Tāpat LNOB šo lēmumu vērtē kā atspulgu Valsts varas patiesajai attieksmei pret kultūru – kultūras vērtībām, mantojumu un savas valsts iedzīvotājiem – cilvēkiem, kas strādā kultūras jomā un operas un baleta apmeklētājiem. Tāpat Latvijas Nacionālā opera un balets vēlas Ministru kabineta skaidrojumu, kā minēto faktu kontekstā interpretējams princips Viens likums, viena taisnība visiem.

Irbe Treile
Latvijas Nacionālās operas un baleta sabiedrisko attiecību vadītāja



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI


Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com