Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Par Okupācijas muzeju

Lasītāja vēstule – Vilis Vītols

Laikraksts Latvietis Nr. 372, 2015. g. 7. aug.
Vilis Vītols -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Turpinās Gailes kundzes un viņas piekritēju grupas neatlaidīgā kampaņa izjaukt, apturēt vai vismaz kavēt Okupācijas muzeja paplašināšanu. Tā kā liela sabiedrības daļa ir par Birkerta projektu, izcēlusies samērā plaša diskusija ar dažādu PAR un PRET argumentu uzskaitīšanu. Pārsteidzoši ir noskatīties, ka netiek pieminēta muzeja paplašināšanas ģeopolitiskā nozīme, kas varētu būt īstais, patiesais iemesls centieniem apturēt projektu.

Kā visi zinām, Putina režīms īsteno pret Latviju tā saukto hibrīdkaru. Kara redzamākā sastāvdaļa ir melu kampaņa medijos un internetā. Tā attēlo Latviju kā nesekmīgu valsti, apjūsmo burvīgos padomju laikus, kurina naidu Latvijā dzīvojošajos krievu tautības cilvēkos un sniedz melīgas ziņas par Krievijas iebrukumu Ukrainā. Svarīga kampaņas daļa ir dzēst no Latvijas iedzīvotāju atmiņas tos noziegumus, kas šeit tika pastrādāti padomju okupācijas laikā.

Nozīmīgu darbu Latvijā šīs melu kampaņas atspēkošanā veic Okupācijas muzejs. Nekas cits jau netiek darīts – Krievijas televīzija turpina brīvi darboties, krievu valodas skolās izplata Maskavā izdotas grāmatas, troļļi raksta internetā nekaunīgākos melus. Tiesa gan, šis apmulsums un bezdarbība, ar maziem izņēmumiem, vērojama visā Eiropā.

Hibrīdkara situācijā Okupācijas muzejs ir kā dadzis acīs Putina režīmam un viņa aģentiem Latvijā. Atklāti jau nekas netiek darīts, tikai redzam dažādas dīvainas sakritības: būvatļaujas piešķiršana tiek vilcināta gadiem ilgi, kad būvatļauja beidzot gandrīz piešķirta, sākusies parakstu vākšana un lobēšana pret paplašināšanas projektu, muzejs aizvākts no ļoti centriskās un tam piemērotās vietas Vecrīgā uz daudz mazāk piemērotām telpām bijušajā ASV vēstniecībā. Tas tika darīts, lai veiktu muzeja paplašināšanas darbus. Bet darbi nenotiek un šobrīd ir apturēti uz nezināmu laiku. Vismaz to Gailes kundzes grupa jau ir panākusi.

Pēc viņu uzskatiem, Birkerta projekts neder. Nedomāju, ka patiesā diskusija ir par arhitektūru. Luvras muzejam piebūvēja Pei piramīdu, un Parīzes arhitektūra nesagruva, tā uzlabojās. Ja valdība, Rīgas pašvaldība vai būvvalde piespiedīs projektu mainīt, paies atkal desmit gadi diskusijās, ko un kur būvēt. Paies konkursos, projektos, bezgalīgajos būvatļaujas procesos utt. Protams, pa šiem gadiem daudz kas aizmirsīsies, daļa represēto būs nomiruši. Viņi, saprotamu iemeslu dēļ, šodien ir galvenie muzeja idejas aizstāvētāji. Pa šo laiku arī varēs izdomāt jaunus iemeslus, kāpēc nevajag muzeju paplašināt, kāpēc to labāk dabūt ārā no Vecrīgas vai kāpēc to slēgt.

Vai Gailes kundze un viņas domu biedri tiešām neredz šos aspektus? Esmu daudz domājis par iemesliem, kas viņus mudina uz arhitektu pasaulē netipisko rīcību. Gailes kundze ir visādā ziņā cienījama arhitekte, tāpēc vēl vairāk pārsteidz notiekošais. Viens iemesls varētu būt, ka arhitektu grupa tiešām neredz savas darbības postošo rezultātu hibrīdkara kontekstā. Otra iespēja – kaut nu tā nebūtu – ka kāds no grupas klusībā apzināti atbalsta Putina režīma politiku pret Latviju.

Lai nu kādi izrādītos iemesli, zināms ļaunums Okupācijas muzejam jau ir nodarīts. Kā sauso atlikumu no visām darbībām var minēt: muzejs ir prom no Vecrīgas, tā darbība ir apgrūtināta pašreizējās telpās, paplašināšana apturēta. Muzeja nākotne atrodas neziņas gaisotnē. Palīdzēsim Okupācijas muzejam pārvarēt šīs grūtības.

Vilis Vītols
27.07.2015.
Laikrakstam „Latvietis“
Pirmpublicējums „Latvijas Avīzē“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI


Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com