Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Eiropas latviešu tikšanās dziesmā un dejā Briselē

Latviešiem dziesma un deja ir sava veida filozofija un dzīvesveids

Laikraksts Latvietis Nr. 371, 2015. g. 31. jūlijā
Lana Ūlmane (Uhlmann) -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Eiropas Latviešu kultūras svētki Briselē. FOTO no Lanas Ūlmanes personīgā arhīva.

Eiropas Latviešu kultūras svētki Briselē. FOTO no Lanas Ūlmanes personīgā arhīva.

Eiropas Latviešu kultūras svētki Briselē. FOTO no Lanas Ūlmanes personīgā arhīva.

Štutgartes deju kopa „Trejdeksnītis“. FOTO Helmuts Ēlke (Oelke).

Eiropas Latviešu kultūras svētki Briselē. FOTO no Lanas Ūlmanes personīgā arhīva.

Atzīmējot Latvijas pirmo prezidentūru Eiropas Savienības Padomē, jūnija beigās Briselē norisinājās Eiropas Latviešu kultūras svētki (ELKS). Eiropas Latviešu apvienības rīkotie svētki četru dienu garumā pulcēja Latvijas kultūras patriotus no 13 dažādām Eiropas valstīm, tajā skaitā arī no Latvijas, un citām pasaules daļām. Vairāk nekā 800 dalībnieku iepazīstināja Beļģijas galvaspilsētas iedzīvotājus un viesus ar mūsu tautas kultūras vērtībām, parādot unikālās latviešu dziesmu un deju svētku tradīcijas. Briseles ielas pulsēja no latviešu valodas, mūzikas skaņām un deju soļiem. Tās ņirbēja latviešu krāšņo tautas tērpu krāsās un uzplauka Jāņu zāļu un ziedu vainadziņu jūrā. Tonedēļ Eiropas Latviešu kultūras svētki tika atzīti par vienu no pieciem svarīgākajiem notikumiem Briselē.

Latviešiem dziesma un deja ir sava veida filozofija un dzīvesveids. Tie ir ļoti nozīmīgi nacionālās identitātes simboli latvisko tradīciju kopšanā un saglabāšanā. Par to liecina arī fakts, ka latvietis, lai kur arī plašajos pasaules ceļos nebūtu aizklīdis un jaunu mājvietu sev radis, kādā brīdī sāk meklēt līdzīgi domājošos, lai, kopā sanākot, izteiktu savu nacionālo pašapaziņu ar latviešu dziesmu vārdiem, tautas deju soļiem un folkloras tradīcijām. Ar šo kultūras mantojumu tiek stiprināta sava izcelsme, kā arī popularizēts Latvijas vārds pasaulē. Šī ir tā mīlestība, kas vieno visu tautu. ELKS dati to apstiprina: uz Briseli bija atbraukuši 19 kori, 14 deju grupas un 5 folkloras kopas no Eiropas malu malām.

Tradīcijas turpinājums jeb veca dziesma jaunās skaņās

Eiropas Latviešu kultūras svētku aizsākumi meklējami jau drīz pēc 2. Pasaules kara bēgļu nometnēs Eiropā kā dažādi sadziedāšanās sarīkojumi. Zaudējuši savu zemi un valsti, latvieši vēlējās kā tauta sanākt kopā, lai gūtu mierinājumu un spēku, kaut tikai uz dažām dienām, radot pašiem savu Latviju. Zīmīgi, ka tajās pilsētās, kur trimdas gados notika Dziesmusvētki, latvieši kļuva atpazīstami kā tauta. Laikā no 1946. līdz 1948. gadam notika 13 dziesmu dienas Vācijā un Austrijā. Vēlāk tās pārtapa par Vispārējiem Eiropas Latviešu dziesmu un deju svētkiem dažādās Eiropas pilsētās. Kopā ir bijuši seši šādi svētki. Pirmie notika 1964. gadā Hamburgā, Vācijā, bet pēdējie 1989. gadā Helsingborgā – Zviedrijā. Līdz ar radušos iespēju brīvi apmeklēt Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkus Latvijā, Eiropā izveidotā tradīcija aprāvās.

Tagad, pēc 26 gadu garumā ieturētas pauzes, kuras laikā lielā pasaule ir pienākusi tuvu klāt un kļuvusi par globālu ciemu bez robežām, ir izveidojusies jauna situācija – ļoti daudz latviešu izceļo. Latviešu skaits diasporā pieņem arvien lielākus apjomus, un ārzemēs dzīvojošie kļūst teju vai par Latvijas piekto reģionu. Mēs esam visur. Visdažādāko iemeslu dēļ. Taču mūsu saknes paliek un ir ar mums vienmēr un visur. Štutgartes latviešu deju kopas Trejdeksnītis dejotājs Pēteris Puķīte tā arī saka: „No saknēm nekur neaizbēgsi. Lai cik izkaisīti, latvieši spēj solidarizēties kopīgam labumam. Tādēļ arī man bija liels prieks piedalīties svētkos Briselē. Atdzīvināt to nemieru kājās no vidusskolas un studiju sākuma gadiem, biedroties ar pārējiem un dot savu pienesumu, kas kopumā dod enerģiju tālāk un atgādina par savu senču zemi.“ Vācijā Pēteris dzīvo jau gandrīz divus gadus un uz deju mēģinājumiem Štutgartē mēro 150 kilometrus.

Līdzīgi kā pagātnē, arī mūsdienās, visur ārzemēs, kur ir latviešu kopienas, ir arī kultūras dzīve. Latviešu kopienas vieno iespēja dziedāt koros, piedalīties deju kopās, teātra un folkloras grupās. Šobrīd Rietumeiropā ir apmēram 25 kori, 15 deju kopas, vairāki teātri un folkloras kopas. Tāpēc latviešu kopā sanākšana Eiropā atkal kļūst aktuāla un iegūst jaunu nozīmi.

Tādējādi šā gada jūnijā notikušie ELKS Briselē bija kā jaunas elpas iepūšana senas tradīcijas atjaunošanā. Šis vērienīgākais Eiropas latviešu diasporas kopienu projekts deva iespēja ārpus Latvijas dzīvojošajiem latviešiem satikties, izveidot kontaktus un iemācīties sadarboties. Dažu dalībnieku satikšanās bija jo sevišķi īpašas un aizkustinošas: Briselē pēc daudziem gadiem satikās gan cilvēki no viena pagasta, gan skolas un studiju biedri, kā arī pirmās mīlestības, kurus dzīve ir aizvedusi katru uz savu valsti. Piemēram, viņš tagad dejo Norvēģijā, bet viņa – dzied Vācijā.

Visticamāk šovasar Briselē kopā sanākušie latvieši, satiekoties, sadziedoties, sadejojot, parādot sevi viens otram un pasaulei, sāka rakstīt jaunu svētku vēsturi.

Mežaparka vietā Briseles avēnija

Eiropas latviešu svētku ietvaros Briselē varēja baudīt bagātīgu kultūras programmu: diasporas un Latvijas kolektīvi sniedza koncertus ES institūcijās un dažādās publiskās vietās, teātra izrādes gan bērniem, gan pieaugušajiem, kamermūzikas un dzejas sarīkojumus, fotogrāfiju izstādi. Notika latviešu amatnieku meistarklases un lekcijas, amatnieku un ražotāju tirdziņi.

Sākotnēji ieplānotais kopīgais svētku gājiens izpalika. Tomēr dalībnieki, līdzīgi kā dodoties uz Mežaparka Lielo estrādi, paši apvienojās vairāk vai mazāk kuplākās grupiņās un, tērpušies krāšņajos tautas tērpos, ar dziesmu uz lūpām, priecīgā noskaņojumā ieplūda Briseles ielās. Redzot šos, uzmanību piesaistošos, latviešus, ne viens vien pilsētnieks un viesis tvēra pēc kameras un gribēja kopā nofotografēties. Smaidīja visi – kā tie, kas ielās pārsteigti un ziņkāri vēroja notiekošo, tā arī paši gājēji.

Svētku kulminācijas pasākums bija dziesmu un deju brīvdabas Lielkoncerts. Tas notika pašā Briseles sirdī – vienā no centrālajiem laukumiem Place de l'Albertine starp karaļa pili un vecpilsētu, un atrodas pavisam netālu no Centrālās stacijas. Visas dienas garumā tika slēgta viena no noslogotākajām centrālajām ielām. Svētku dalībnieku sniegumu vēroja vairāki tūkstoši skatītāju. Viņu vidū bija gan latvieši, gan vietējie briselieši, kā arī tūristi.

Krāšņais un dinamiskais Lielkoncerta repertuārs bija veidots atbilstoši Latvijas Dziesmu un deju svētku tradīcijām. Kopkoris izdziedāja Jāņu dziesmas un citas vairāk vai mazāk populāras tautas dziesmas, kā arī tos iemīļotos skaņdarbus, bez kuriem nav iedomājama neviena latviešu koru sadziedāšanās: Mārtiņa Brauna Saule, Pērkons, Daugava, Jāzepa Vītola Gaismas pils, Raimonda Tigula Lec, saulīte un noslēgumā Pūt, vējiņi! Dziesmas mijās ar folkloras kopu dziedājumiem un dejām – latviešu tautas tradicionālajām, skatuves dejām un mūsdienīgām horeogrāfijām. Sevišķi skaļas gaviļu ovācijas saņēma bērnu priekšnesumi.

Paši svētku dalībnieki katru vakaru pulcējās ELKS saietu namā – klubā La Tentation. Tur tika baudīti gan latviskie ēdieni kā ķilavmaizītes un aukstā zupa, gan latviskā mūziku un danči kopā ar Imanta Ziedoņa fonda Viegli, Raxtu Raxti, Kokļu Zaptes, Astro'n'out, Austrumkalns un DaGamba mūziķiem.

Štutgartes deju kopas „Trejdeksnītis“ dalībnieku svētku emocijas

No Vācijā dzīvojošajiem latviešiem uz Briseli bija ieradušies trīs kori no Berlīnes, Frankfurtes un Štutgartes, kā arī divas tautas deju kopas no Minsteres un Štutgartes. „Savos nu jau trīs ar pusi pastāvēšanas gados esam snieguši vairāk nekā 20 koncertus, piedalījušies dažāda mēroga internacionālos festivālos un svētkos, kā arī bijām aizbraukuši uz XXV Dziesmu un XV Deju svētkiem Rīgā 2013. gadā,“ stāsta Štutgartes deju kopas Trejdeksnītis dibinātāja un vadītāja Laura Putāne. „Lielais gaidīšanas prieks un gatavošanās Briseles braucienam ilga mēnešiem, bet pašas svētku dienas bija tik īsas, ka aizlidoja vēja spārniem – tikai pāris mēģinājumu un tad jau visu koru un deju grupu kopkoncerts,“ savos iespaidos dalās gados jaunā vadītāja. „Taču tik intensīvi izdzīvotas dienas un tikšanās notiek samērā reti. Ir neaprakstāmi sajust, ka tu esi viena daļa no ārzemēs dzīvojošās lielās latviešu kopības. Un ne tikai esi, bet vari ar visiem kopā to arī izdzīvot – dejot plecu pie pleca, pirms uzstāšanās visiem kopā dalīt lampu drudzi, vienam otru uzmundrināt, atbalstīt un beigās vēl vienoties kopējā dziesmā, kas uzdzen zosādu un acīs ierieš aizkustinājuma asaras. To vajadzētu piedzīvot katram. Esmu ļoti priecīga, lepna, piepildīta un pateicīga, ka mēs drīkstējām šajos svētkos būt un piedalīties,“ turpina Laura.

Trīs stundu garajā ELKS kā Latvijas prezidentūras noslēdzošajā pasākumā, ļaujoties publiskam sentimentam, ne viens vien sajuta kaklā sakāpjam to smeldzīgo kamolu, kas acīm liek kļūt miklām. „Tas bija iespaidīgi, koncerta beigās stāvēt skatuves priekšā un skatītāju acīs redzēt asaras. Tad es vairāk sāku saprast, cik ļoti svarīgs šāds pasākums ir latviešiem. Arī tiem, kuri tur vairs nedzīvo. Man šī bija pilnīgi jauna pieredze. Neko tādu iepriekš nebiju redzējusi, jo Vācijā nekā tāda nav,“ savas pārdomas par piedzīvoto atklāj svētku dalībniece vāciete Stefanie Thüringer, un dara to pārsteidzoši labā latviešu valodā. Latviešu tautas dejas viņa iepazina pirms 12 gadiem, kad apmaiņas programmas ietvaros bija aizbraukusi uz Latviju. Pusgadu viņa dejoja arī kādā latviešu tautas deju kolektīvā, ar kuru piedalījās Madonas skatē. Sākumā Stefanie neko par tautas dejām negribēja dzirdēt, jo Vācijā tās uzskata par garlaicīgām. Tomēr pamēģinot, bija pozitīvi pārsteigta, un arī mūzika viņai patika. Taču visvairāk viņa priecājās par kolektīvā iepazītajiem cilvēkiem. Tagad, latviski runājošā vāciete, jau divus gadus kopā ar savu latviešu draugu Kristapu Ķerķi dejo Štutgartes Trejdeksnītī. Pēc Briseles brauciena abi ļoti vēlas piedalīties arī Dziesmu un Deju svētkos Latvijā 2018. gadā. No Aiviekstes nākušajam Kristapam jau ir skolas laiku Dziesmu svētku pieredze. Šobrīd jau četrarpus gadus viņš dzīvo Vācijā. „Emocijas, ko izjutu svētku laikā, kad koncertā aplaudē skatītāju tūkstoši, ir grūti izteikt vārdos. Reizēm ikdienā pēc darba ir grūti piespiesties aizbraukt uz mēģinājumu, gribas mest visu pie malas. Bet, piedzīvojot ko tādu, redzu, ka ir vērts. Tas pacilā ar dubultsparu, un ir neatsverama pieredze, ko vajadzētu katram piedzīvot. Satikt tik daudz latviešus, būt latviskajā vidē, dziesmās un dejās, bija ļoti skaisti, bet arī grūti, jo „velk“ uz mājām.“

Līdzīgi domā arī dejotājs Kārlis Jurjāns: „Esmu novērojis, ka, jo ilgāk esi ārpus Latvijas, jo lielākas ilgas pēc mājām. Tāpēc, lai mazinātu izsalkumu pēc tēvzemes, tiek ņemta dalība deju kolektīvā. Ja deja izdodas, prieks ir neaprakstāms, un, ja vēl blakus ir latvieši – tas ir izcili pavadīts laiks. Atmiņas par naudu nenopirksi,“ uzskata Kārlis, kurš Vācijā dzīvo četrus gadus. „Kopības sajūta Briselē man bija lielāka nekā Dziesmu un Deju svētkos Latvijā. Abi ir skaisti svētki, tikai šoreiz es tos izjutu savādāk,“ stāsta bijušais rīdzinieks. Kā lielākā daļa latviešu, savas dejotāja gaitas viņš uzsāka bērnībā. Kā svētku trūkumu Kārlis min organizatoriskās lietas: „Es vēlējos vairāk kārtības. Nepatika, ka dalībniekiem netika dota iespēja skatīties koncertu uz lielā ekrāna aiz skatuves. Sanāca tā – svētki bija svētki visiem citiem, bet dalībniekiem nācās dirnēt aiz skatuves pie tualetēm. Tāpat nepatika, ka dalībniekiem pašiem bija jāmaksā gan dalības maksa, gan uzturēšanās un ceļa izdevumi.“

Edgar Oelke pats sevi apzīmē kā eiropieti. Viņa tēvs ir pusvācietis – puslatvietis, bet mamma – puslatviete un puskrieviete. „Es nejūtos nevienai nacionalitātei piesaistīts. Man tas nav būtiski, dažreiz to izjūtu pat kā apgrūtinājumu. Man ir svarīgi konkrētie cilvēki. Latvija un Vācija man patīk vienlīdz labi. Latviešu ciešā saikne ar viņu kultūru ir reta un skaista parādība. Daudzo dziedātāju un deju grupu kopā sanākšana no dažādajām zemēm atstāja uz mani spēcīgu iespaidu. Kaut arī organizatoriskajos jautājumos būtu vajadzīgi uzlabojumi, Briseles pasākums man ļoti patika.“

Jau pusgadu Trejdeksnīša vidū ir kāda ģimene, kas vēl pirms diviem gadiem dzīvoja Īrijā. Arī tur viņi dejoja latviešu tautas dejas un ar deju kopu Karbunkulis piedalījās pēdējos Dziesmu un deju svētkos Latvijā. Mamma – Karīna Ziegler stāsta: „Dejošana, kopīgie mēģinājumi un koncerti ļauj mums neaizmirst savu latvisko piederību, kā arī dod prieku un līdzsvaru ikdienas dzīvē. „Trejdeksnītī“ mūs vieno viena valoda, mīlestība uz deju un humora izjūta. Dejot mums nozīmē dzīvot un elpot. Priecājos, ka arī mans vīrs un nu jau arī lielā meita Laura, kurai ir 14 gadi, dejo. Kā mammai man ir svarīgi un ļoti patīkami vērot, ka meita – visjaunākā „Trejdeksnīša“ dalībniece – aizraujās ar dejošanu, un kā pēc katras uzstāšanās viņai aug pašapziņa, un viņa priecājas par izlektajiem deju soļiem.“ Karīna ar meitu Lauru Latvijā nedzīvo piecus gadus, bet vīrs Ilvars jau vairāk nekā 10 gadus. „Uz Briseli braukt pieteicāmies, jo tas šķita labs mērķis, interesants pasākums, kā arī iespēja parādīt citiem, ko tad nu esam iemācījušies. Sākumā pat neiedomājos, ka šie svētki būs tik grandiozi! Tur aizbraucot sapratu, ka katra sviedru lāsīte bija tā vērta. Svētku laikā es uzņēmu ļoti daudz pozitīvās emocijas un enerģijas turpmākajai darbībai. Tāpēc ļoti vēlos, lai šiem svētkiem būtu arī drīzs turpinājums!“

Karīnas vīrs, Ilvars Gailāns, vēl piemitina: „Man sen nebija bijušas tādas sajūtas, kad dejo, un no saviļņojuma gribas smaidīt. Kā latvietim man šie svētki nozīmēja daudz – parādīt Eiropai to, ko mēs protam, cik skaisti mēs esam un kāda mums ir kultūra.“

Savukārt mazā Laura godīgi atzīstas, ka svētdienas rītā pēc visiem mēģinājumiem un koncerta esot sāpējušas kājas, tomēr: „...es biju ļoti lepna un priecīga, ka svētkos piedalījos. Līdz šim tautas dejas nebiju dejojusi, tāpēc šie kultūras svētki bija mans pirmais, īstais koncerts. Man ļoti patika kā izskatījās, kad visi dejotāji dejoja tautas tērpos. Arī „afterparty“ baigi patika. Tagad ar prieku gaidu nākamos svētkus.“

„Briseles svētki bija iespēja prezentēt Latviju Eiropā, satikties ar citiem latviešiem, iegūt jaunus draugus un atgūt piederības sajūtu savai valstij. Ar sirdi varējām sajust latviešu dziesmu un deju maģisko spēku latvietības lepnuma stiprināšanā,“ savu redzējumu pauž Ginta Jelinska, kura kopā ar savu draugu Raiti Āboliņu un brāli Kristapu Garklāvu pirms pusotra gada sāka dejot Štutgartes Trejdeksnītī. Pirms tam Latvijā viņi nebija dejojuši. „Vācijā sākām dejot, jo vēlējāmies komunicēt ar latviešiem. Tāpat dejošana ir lieliska iespēja kopt latviskās tradīcijas un saglabāt saikni ar dzimteni. Mums patīk dejot, un piedalīšanās Eiropas latviešu kultūras svētkos mums sniedza lielu emociju pieplūdumu un nebijušas sajūtas. Bija patīkami sajust, ka visi latvieši bija vienoti gan dejā, gan dziesmā. Arī kā kolektīvs mēs kļuvām vienotāki, un beidzot sajutāmies kā viens vesels,“ visi trīs ir vienisprātis. „Uz Briseli braucām arī tāpēc, lai sajustu Dziesmusvētku gaisotni. Mums tas bija kā ģenerālmēģinājums lielajiem Dziesmusvētkiem 2018. gadā, kuros arī ceram piedalīties. Vislielākais paldies mums jāsaka mūsu superīgajai kolektīva vadītājai Laurai Putānei, kurai bija daudz spēka, enerģijas un izturības, vadot un atbalstot katru no mums.“

Arī Gita Zemberga nekad iepriekš nav nedz dejojusi deju kolektīvā, nedz dziedājusi korī. Tāpēc piedalīšanās Briseles svētkos viņai bija pirmreizējs notikums un „ārkārtīgi īpašs gūto iespaidu un emociju ziņā. Uzvelkot tautastērpu, sajūties pavisam citādāk. Pirmkārt, šķiet, ka izskaties skaistāk un cēlāk, otrkārt, pārņem lepnums par to, ka mums, latviešiem, ir tik skaistas kultūras tradīcijas – tautas dziesmas un dejas – šis mantojums no senču senčiem. Esot ārpus Latvijas, piederība latviešu tautai tiek izjusta pat vēl vairāk, nekā esot Latvijā. Esot šajā koncertā un redzot, ar kādu interesi un prieku skatītāji vēro pasākumu, mani pārņēma liels prieks, ka biju viena no dalībniekiem, un varēju parādīt nelielu ieskatu mūsu tautas bagātībā. Šāda veida pasākumi ārpus Latvijas, kur vienuviet pulcējas tik daudz tautiešu, notiek reti un, iespējams, tāpēc, dzirdot Latvijas himnu acapella izpildījumā, man skudriņas skrēja pār kauliem.“

Briselē piedzīvotais Gitā izraisīja divējādas pārdomas: „Tas ir tik skaisti, ka tik daudz cilvēku ir uzņēmīgi, ziedo savu brīvo laiku, tērē enerģiju un materiālos resursus, lai piedalītos mēģinājumos. Apbrīnoju tos daudzos koru un deju kolektīvu vadītājus, kuri ikdienā pieliek neticamas pūles, lai kolektīvi pastāvētu, un to dalībniekiem būtu iespēja tajos līdzdarboties. Tas, protams, priecē un parāda, ka latvietis tomēr ir apņēmīgs un garā stiprs. Taču tāpat tas parāda arī to, cik ļoti daudz stipru un uzņēmīgu cilvēku, no kuriem liela daļa ir intelektuāla un labi atalgota darba darītāju, atrodas ārpus Latvijas. Turklāt diezgan izteikti var redzēt, ka dalībnieki identificējas ar pašreizējo dzīvesvietu. Nav vairs tikai latvietis, nu jau ir Šveices latvietis, Norvēģijas latvietis... utt.“

Pēcvārda vietā

Latviešiem Dziesmusvētku aicinājums ir asinīs. Un lai gan katrai paaudzei šie svētki nozīmē ko citu, emocionālā pacilātība, saviļņojums un saliedētība, maģiskais spēks un burvība ir jūtamas vienmēr. Kā milzu lakats tās pārklāj ikvienu dalībnieku un iet cauri paaudžu paaudzēm, piešķirot arvien jaunas dimensijas, liekot pasaulei brīnīties un mums pašiem smelties jaunus spēkus. Tā ir mūsu garīgā dienišķā maize.

Neaprakstāmas un neaizmirstamas izjūtas radās, stāvot šo daudzo, brīvprātīgi sapulcējušos, cilvēku vidū un, redzot, cik mūsu – ārpus Latvijas dzīvojošo – ir daudz! Teju ar eiforisku gandarījumu sajust, cik mums visiem tomēr ir būtiski sanākt kopā, parādīt sevi, paskatīties vienam uz otru un atgādināt, kas mēs esam, no kurienes nākam un kas mums ir svarīgs. Apzināties to nemantisko mantojumu, ko katrs sevī jau nesam un kas nododams tālāk. Mēs, kas jau esam apdāvināti, ar savu kultūras pienesumu varam kļūt par dāvanu citiem, jo mūsu dziesmas un dejas ir tas tilts, kas spēj vienot cilvēkus laikā un pasaules telpā.

Lana Ūlmane (Uhlmann)
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com