Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Viktorijas latviešu mākslinieku darbi

Izstāde Melburnas Latviešu namā

Laikraksts Latvietis Nr. 370, 2015. g. 21. jūlijā
Ilze Nāgela -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
LAAJ_MLNK_ALMA_400pxwb

Izstādi atklāja LAAJ Kultūras nodaļas vadītāja Anita Andersone. FOTO Roberts Birze.

Viktorijā dzīvojošo latviešu mākslinieku darbu izstāde. FOTO Ilze Nāgela.

Viktorijā dzīvojošo latviešu mākslinieku darbu izstāde. FOTO Roberts Birze.

Viktorijā dzīvojošo latviešu mākslinieku darbu izstāde. FOTO Roberts Birze.

Jūnija beigās – 20. un 21. jūnijā, Melburnas Latviešu namā bija skatāma Viktorijā dzīvojošo latviešu mākslinieku darbu izstāde. Tā tika rīkota ar Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ), Melburnas Latviešu nama kooperatīva (MLNK) un Austrālijas Latviešu mākslinieku apvienības (ALMA) atbalstu – Ziemas festivāla ietvaros.

Uz piedalīšanos izstādē atsaucās 10 mākslinieki kopā ar 28 darbiem: Anda Banikos, Roberts Birze, Igors Dimits, Rita Analisa Kauliņa, Irene Lūkins, Māra Pušmucāne, Zane Ritere, Leons Samulis, Ilze Šēnberga Nāgela, Antra Švarca. Paldies jums!

Izstādes atklāšana notika 21. jūnijā tūlīt pēc Jaunā Rīgas teātra aktiera Kaspara Znotiņa Imanta Ziedoņa mīlas lirikas un prozas lasījumi izrādes Melburnas Latviešu nama Hugo Misiņa zālē.

Izstādi atklāja LAAJ Kultūras nodaļas vadītāja Anita Andersone; fragments no viņas sacītā:

„Esiet mīļi sveicināti šajā Viktorijas latviešu mākslinieku izstādes atklāšanā „Ziemas festivāla“ ietvaros – ziemas pašos saulgriežos. Izstādi rīko māksliniece Ilze Šēnberga Nāgela – Latviešu Apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē Tēlotājas mākslas nozares vadītāja. Šī gada sākumā, Melburnai pārņemot LAAJ prezidēšanu, kad nozaru vadītāji tika aicināti padomāt par savas nozares darbību uz nākamajiem trim gadiem. Ilzei netrūka ideju mākslas projektu veidošanai – viena, no kurām bija rīkot mākslas izstādi, ar vietējo, Viktorijas mākslinieku, darbiem. Ilze vēlējās, lai izstāde notiktu vienlaicīgi ar kādiem īpašiem sarīkojumiem Latviešu namā, un tā sanāca, ka „Ziemas festivāls“ bija atbilstošs notikums, kura ietvaros ļoti labi iederētos šāda skate. Pateicos Ilzei par radošo ideju; pateicos māksliniekiem par idejas atbalstīšanu! Cerams, ka Ilzes vīzija īstenosies un biežāk redzēsim Latviešu namā latviešu mākslinieku darbus! Šodienas skatē mēs redzam 10 mākslinieku 28 darbus, vairums no kuriem ir radīti beidzamo 3 gadu laikā. Izstādi apskatot, es to izjutu kā dzīvu, uzmundrinošu, saistošu, daudzpusīgu un daudzveidīgu. Neesmu mākslas kritiķe, esmu šeit šodien pārstāvēt LAAJ Kultūras nodaļu jūs sveikt un šo izstādi atklāt. Aicinu jūs baudīt, vai arī turpināt baudīt, Viktorijas mākslinieku sniegumus, pakavējoties pie atspirdzinājumiem.“

Dažādi ir mākslinieki un dažādi ir viņu radītie mākslas darbi. Tas tikai pierādīja, kā atklāšanā teica Anitas Andersone – daudzveidību un dažādību. Par to liecināja gan dažādā darbu tematika, gan tehnika, kādā mākslas darbi radīti. Bija klasiskā eļļas tehnikā radīti darbi, bija akrila un pasteļa tehnikā gleznoti, bija grāmatu ilustrācijas, fotogrāfijas, grafikas darbi un pat instalācija.

Piedāvāju dažu dalībnieku un skatītāju viedokļus par izstādi.

Daina Grosa: Un par mākslinieku izstādi – to noteikti bija vērts rīkot! Tā bija iespēja māksliniekiem parādīt savus darbus, ierasties arī uz Namu un justies kā daļai no latviešu kopienas. Patika, kā Hugo Misiņa zāle pārvērtās; bija svaiguma sajūta – neierasta, modernāka sajūta. Man arī grūti spriest pilnīgi no malas, jo visā biju iesaistīta. Secinu, ka šī izstāde parādīja, cik ļoti ar gleznam var mainīt telpas noskaņojumu. Būtu vērts padomāt, vai turpmāk Nama kooperatīvam nevajadzētu padomāt par Misiņa zāles gleznu nomaiņu uz kaut ko svaigāku, mūsdienīgāku. Vai nevaram lūgt Viktorijas latviešu māksliniekiem piedāvāt savas gleznas un no tam atlasīt/izvērtēt gleznas, kas dotu Misiņa zālei svaigāku pieskaņu? Otrs secinājums – mums Viktorijā ir ļoti radoši latviešu mākslinieki, un viņiem biežāk jādod iespēju kopīgi izpausties latviešu kopienā un just kopības sajūtu ar citiem latviešu māksliniekiem.

NN: Par izstādi – noteikti bija vērts to rīkot, tā deva iespēju māksliniekiem sevi parādīt latviešu publikai, jo visu laiku aug jauni mākslinieki! Man būtu paticis, ja es personīgi būtu varējusi to sīkāk apskatīt (bez jau saliktiem krēsliem nākošam sarīkojumam). Ļoti patika nodrukātais katalogs un darbu saraksts. Bez Ilzes Nāgelas gleznām, mani iespaidoja Roberta Birzes fotogrāfija „Centrā“; temats nepatīkams, bet darbs ļoti labs. Neesmu māksliniece, tāpēc domāju, ka nedrīkstu izteikties vai kritizēt. PS. Patika, ka atklāšanā tikām cienāti ar glāzi šampanieša; bija laba atmosfēra.

Roberts Birze: Protams, bija vērts rīkot VIC mākslinieku mākslas darbu izstādi! Ir jau patīkami skatīties uz mūsu sabiedrības mākslinieku darbiem. Redzot no publikas, ka citiem mūsu sabiedrībā arī bija interese. Bija labi, ka izstāde notika tad, kad bija citi pasākumi Latviešu namā. Līdz ar to bija vairāk publikas, un daži no tiem varbūt nebūtu nākuši tikai uz izstādi. Bet varbūt būt labāk atstāt darbus uz ilgāku laiku, varbūt vispār uz mēnesi vai vēl ilgāk, ja mākslinieki būtu ar mieru. Man visvairāk patīk skatīt abstraktus darbus. Leona Samuļa māksla man ļoti patīk, it sevišķi diptihs Nevaldāms dabasskats un nepazīstams II. Man arī ļoti patika Māras Pušmucānes abstraktie darbi.

Šī izstāde bija ļoti laba ideja – mudināt māksliniekus mūsu sabiedrībā radīt un izstādīt darbus. Tas dod tiem (kā, piemēram, man), kuri nav pazīstami kā mākslinieki, kā arī māksliniekiem, kuriem nav iespējas, lai rīkotu solo izstādi, piedalīties izstādē ar vienu vai dažiem darbiem.

Varbūt arī publikā bija daži, kuri pagaidām nav zināmi kā mākslinieki, bet kuriem būs interese izstādīt šādā grupas veidā savus darbus un piedalīties nākošā izstādē?

Līga Dārziņa: Es domāju, ka izstāde bija tiešām laba! Nebiju iedomājusies, ka latviešiem tik daudz jaunu talantu, un bija ļoti labi, ka to mums parādīji. Bija darbi, kas man labāk patika, bet nepaspēju īsti labi visu apskatīt un tādēļ negribētu par to izteikties. Man patika, ka tā bija Mazajā zālē un ka zāle bija pilna, bet ne pārpildīta. Vispār bija jauka gaisotne, jo apgrozījās cilvēki, kam māksla interesēja. Paldies par to!

Dainis Markovskis: Tas ir nenoliedzams fakts, ka latvieši ir talantīgi un daudzpusīgi cilvēki. To varējām redzēt un novērtēt arī Viktorijas latviešu mākslinieku izstādē Melburnas Latviešu namā šī gada jūnijā. Prieks, ka daudzi mākslinieki bija atsaukušies uz Ilzes Šēnbergas Nāgelas aicinājumu piedalīties šajā izstādē, kas varētu būt arī nākotnē kā laba tradīcija.

Vispirms, tie bija mākslas svētki, kas parādīja, ka Viktorijā ir nevien zināmi latviešu mākslinieki, bet arī atklāja vairākus jaunus un savdabīgus māksliniekus ar savu īpašo rokrakstu. Mani patīkami pārsteidza vairāki labi zināmi Melburnas latviešu sabiedrības cilvēki, kuri izrādās klusībā glezno, un atklājās pavisam citādā gaismā.

Mākslas izstāde priecēja ar dažādām mākslas tehnikām un mākslinieku izstādīto darbu dažādību, kas, manuprāt, izstādi padarīja īpaši krāšņu. Katrs izstādītais mākslas darbs bija ar savu vienreizējo stāstījumu, nokrāsu un noskaņu, kas katram izstādes apmeklētājam ļāva pasmelties daļiņu no katra mākslinieka dvēseles dziļumiem! Ikvienam no izstādītajiem darbiem bija savs skaistums un dziļums.

Vēl viens ieguvums no šīs izstādes bija tas, ka daži no apmeklētājiem sacīja, ka viņi arī glezno un zīmē un labprāt nākošajā izstādē izstādītu savus darbus. Sirsnīgs paldies par šīs izstādes ideju, organizēšanu un lielo darbu Ilzei Nāgelai, visiem māksliniekiem un palīgiem, atbalstītājiem un apmeklētājiem. Gaidīsim nākošos darbus un izstādi!

Bite Švolmane: Jā, es domāju, ka bija vērts šo izstādi rīkot. Bija vēl viens iemesls, lai cilvēki, kuri varbūt parasti neapgrozās mūsu sabiedrībā, iegriezties namā. Es domāju, ka tas darbojās labāk sakombinēts ar teātriem un iespēju paēst namā pusdienas. Sakarā tieši ar darbiem, man patika tas, ka bija liela variācija darbos, daudzi manāmi „latviski“.

Es kā izstādes idejas autore un kuratore ļoti pateicos Melburnas Latviešu nama valdei – Kārlim Kasparsonam, Roksijai Reiterei un Henrijam Paceram par atsaucību un atbalstu, lai izstāde varētu notikt. Pateicos LAAJ par atbalstu, pateicos Austrālijas Latviešu mākslinieku apvienībai (ALMA) – Ojāram Grestem par padomu un palīdzību. Īpaša pateicība – Dainai Grosai un Jānim Kārkliņam!

Man ir iecere nākotnei: izveidot šajā Melburnas Latviešu nama Mazajā zālē galeriju, kurā mākslinieki regulāri varētu rīkot savu darbu izstādes. Ir ievadītas sarunas ar Melburnas Latviešu nama vadību par šādu iespēju, un ceru, ka visā drīzumā šajā telpā – Hugo Misiņa zālē – būs profesionāls apgaismojums un mākslas darbiem piemērota iekārtošanas sistēma.

Uz tikšanos nākamajās izstādēs!

Ilze Nāgela
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI


Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com