Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Valsts prezidenta uzruna

II Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumā

Laikraksts Latvietis Nr. 370, 2015. g. 21. jūlijā
Raimonds Vējonis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Godātie tautieši!
Uzņēmēji!
Dāmas un kungi!

Man ir gods sveikt jūs šajā pasākumā, kurā ir plaša un ietekmīga uzņēmēju pārstāvniecība. Pirmais Pasaules brīvo latviešu ekonomikas un inovāciju forums, kas norisinājās pirms diviem gadiem, pulcēja daudz veiksmīgu cilvēku, kā arī nesa nozīmīgas idejas. Otrais forums šodien apliecina, ka šī tradīcija iesakņojusies un to ilgtermiņā gaida perspektīvs turpinājums!

Ir svarīgi, kā dzīve svešumā tiek uztverta gan no Jūsu, gan Latvijas valsts puses. Jūsu atrašanās ārpus Latvijas ir jāuztver kā attīstības iespēja, kas ļauj Latvijas uzņēmējiem izmantot Jūsu iegūto pieredzi un zināšanas, paverot ceļu labākai sadarbībai ar Latviju.

Tieši šāda pieeja ļauj visiem justies noderīgiem, iesaistītiem kopīgā sadarbībā Latvijas izaugsmes vārdā un kļūt tuvākiem. Iespējams, ka tieši liela daļa no Jums esat pirmie Latvijas uzņēmēju pārstāvji savās zemēs, tuvumā un tālumā, un neviens labāk par Jums nepārzina tirgus situāciju, iespējas un risinājumus. Tāpat Jūs lieliski pārzināt Latvijas tradīcijas un biznesa vides nosacījumus, vienlaikus redzot Latviju no malas un reizumis daudz precīzāk spējot saskatīt tieši to, kas visvairāk nepieciešams mūsu valsts ekonomiskajai izaugsmei. Tāpēc aicinu Jūs veidot saiknes un sadarbību ar Latvijā strādājošiem uzņēmējiem, kas dotu stimulu tiem attīstīties par nozīmīgiem spēlētājiem pasaulē.

Pieredze un vairāk nekā divdesmit gadi neatkarībā ir pierādījuši, ka Latvijas uzņēmēji var un prot veiksmīgi konkurēt citās zemēs ārpus Latvijas. Tie ir IT, gan koksnes un pārtikas pārstrādes, kā arī citi augstas pievienotās vērtības uzņēmumi. Ikvienā no šādiem veiksmes stāstiem ir svarīga arī saikne ar ārvalstīs mītošajiem tautiešiem.

Var droši teikt, ka Latvija veiksmīgi pārvar pasaules finanšu krīzes izraisītās sekas. Raugoties uz šī brīža notikumiem Grieķijā jo īpaši to novērtējam. Mūsu valsts ekonomiskas izaugsmes rādītāji šobrīd ir vieni no labākajiem Eiropas Savienībā. Pieaug preču eksports un iekšzemes kopprodukts, savukārt bezdarbs pakāpeniski samazinās. Protams, par šiem sasniegumiem esam maksājuši bargu cenu, jo daļa no spējīgākajiem cilvēkiem ir devusies darba gaitās uz citām Eiropas valstīm.

Tādēļ joprojām un vienmēr būs būtisks jautājums, kā kaut daļu no aizbraukušajiem atgriezt atpakaļ? Ar materiāliem pamudinājumiem vai emocionāliem saukļiem, ar piederības sajūtas stiprināšanu Latvijai vai valstiskās pašapziņas celšanu? Nav vienas receptes un universāla paņēmiena. Tas var būt tikai plašu pasākumu kopums un mērķtiecīga politika. Ar reklāmas kampaņām un skaļiem saukļiem vien nepietiks.

Latvija ir veiksmīgi aizvadījusi savu pirmo prezidentūru Eiropas Savienības Padomē, kuras viena no galvenajām prioritātēm bija ES konkurētspējas un izaugsmes veicināšana. Eiropas Savienība ir lielākais eksportētājs pasaulē, vienlaikus konkurējot ar citiem pasaules reģioniem. Plašākā kontekstā – Eiropas Savienības lielākie izaicinājumi ir ekonomiska stabilitāte Eiropas Savienības iekšienē un attiecību paplašināšana ar pasaules lielākajām ekonomikām. Arī tas ir Jūsu šīsdienas foruma dienaskārtībā.

Latvijas preču un pakalpojumu eksporta un importa attiecība joprojām liecina par vēl neapgūtām iespējām un līdz galam neizmantotu izaugsmes potenciālu. Pēdējo gadu laikā Latvijas uzņēmēji ir uzrādījuši noturīgus eksporta apjomus un, atbildot uz ģeopolitiskajiem izaicinājumiem un satricinājumiem, spējuši demonstrēt eksporta bilances un noieta tirgu diversifikāciju. Daudz darāmā ir arī investīciju apjomu piesaistei, kas būs kā viens no jūs šodienas dienaskārtības svarīgākajiem jautājumiem. Kā vienu no iespējām konkrētai sadarbībai ar Jums saredzu Jūsu iesaistīšanos tajos projektos, kas tiks veidoti EK prezidenta Žana Kloda Junkera investīciju piesaistes plāna ietvaros, kas ir vajadzīgs un ļoti nozīmīgs visai Eiropas Savienībai.

Tirdzniecības apjomu pieaugums starp Eiropu un Āziju, kā arī ražošanas un noieta tirgu globalizācijas tendences rada pieprasījumu pēc jauniem, inovatīviem multimodālo piegāžu ķēžu risinājumiem. Efektīva un multimodāla savienojamība ir viens no sadarbības padziļināšanas priekšnosacījumiem. Šo iespēju izmantošana ir viens no ilgtermiņa uzdevumiem.

Izšķiroša loma veiksmīgas uzņēmējdarbības attīstībā ir izglītībai. Laba un kvalitatīva izglītība ir ikvienas valsts attīstības priekšnosacījums, jo tehnoloģijas mūsdienu pasaulē attīstās ļoti strauji, pieprasot jaunas zināšanas un prasmes visa mūža garumā. Mūsdienās mēs saskaramies ar jaunu tendenci un vienlaikus jaunu pieredzi, kad jaunieši, kas izglītojušies tādēļ vien, lai iegūtu akadēmiskas izglītības grādu, papildina bezdarbnieku rindas. Daudzās valstīs tā ir salīdzinoši jauna problēma, kas jārisina nekavējoši. Viena no receptēm, kas veiksmīgi kalpo šīs problēmas risināšanai, ir duālās izglītības modelis, ko Latvija jau sāk realizēt sadarbībā ar Vāciju, Šveici un Austriju, kur pamatizglītības un aroda savienojums sevi pilnībā attaisnojis.

Pārdomāta politika, tālākas strukturālās reformas un finanšu sektora stiprināšana ir labākā apdrošināšanas polise pret tautsaimniecības un finanšu sektora ievainojamību un pārmērīgu svārstību riskiem nākotnē.

Tāpat arī domu apmaiņai starp Latvijā dzīvojošajiem un tiem, kas par savu mītnes zemi izvēlējušies citu valsti, bet tomēr vēlas saglabāt saikni ar Latviju, ir jābūt regulārai, atklātai un vērstai uz rezultātu. Tāpēc es aicinu šajā forumā, kopīgi vienojoties, rast labāko un efektīvāko sadarbības modeli, kas stimulētu kontaktus starp dažādās uzņēmējdarbības nozarēs strādājošiem latviešiem Latvijā un pasaulē, veicinātu inovāciju, investīciju un zināšanu kapitāla piesaisti Latvijai, kā arī pievilcīgas un godīgas uzņēmējdarbības un tiesiskās vides izveidi Latvijā.

Bet mums pašiem Latvijā ir jāpilda savi mājas darbi: jāveido stabila nodokļu sistēma, jāpabeidz izglītības reforma, jārisina enerģētiskās drošības jautājumi, jāveido investīcijām un cilvēka dzīves prasībām pievilcīga mūsdienīga vide, kā arī jāturpina atbalstīt mūsu uzņēmējus ārējo eksporta tirgu apgūšanā.

Lai to paveiktu ir nepieciešama arī visu mūs kopīga griba dzīvot labāk jau šodien, negaidot rītdienu. Mums ir pamats būt lepniem par Latviju un tās sasniegto! Darīsim visu, lai arī mūsu bērni un bērnu bērni varētu lepoties ar to, ka viņi ir latvieši!

Novēlu izmantot šo laiku un iespējas, lai labāk iepazītu Latviju. Novēlu veiksmīgu forumu un jaunus kontaktus!

Raimonds Vējonis
LR Valsts prezidents
2015. g. 10. jūlijā



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI


Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com