Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Redakcijā

Ķibeles

Laikraksts Latvietis Nr. 370, 2015. g. 21. jūlijā
Gunārs Nāgels -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Sveicināti, lasītāji!

Liekas, ka sen jau bija aizmirsts apzīmējums dižķibele, ko lietoja svešvārda krīzes vietā, lai apzīmētu Globālās finanšu krīzes izpausmes Latvijā. Mēs patiešām sakodām zobus, un pieņēmām gandrīz ekstrēmus mērus, lai Latvija izdzīvotu, un lai Latvijas finansiālā reputāciju nekristu trešās pasaules valsts līmenī.

Sekas mēs labi zinām – ļoti liela daļa no mūsu darbīgākās paaudzes pārcēlās uz ārzemēm, un bieži bija tā noskaitušies uz Latviju, ka izteica vēlmi nekad neatgriezties. Protams, ar laiku šī attieksme mīkstinājās, un latviešu diasporā veidojās skoliņas, tautas deju kopas, un dažs labs pat atgriezās Latvijā.

Ja Latvijas valdība vienu brīdi bija ļoti noraidoša pret šo ekonomisko diasporu, tad vēlāk valdības nostāja arī mīkstinājās, un saprata, ka jāpiestrādā, lai tautieši ārzemēs nepazustu mūsu jau tik mazai tautai. Ir izstrādātas programmas gan atbalstīt ārzemēs dzīvojošos tautiešus, gan veicināt viņu atgriešanos Latvijā.

Ārzemes dzīvojošo tautiešu interese par Latviju ir svarīga arī ar to, ka pēdējos gados ārpus Latvijas dzīvojošie ir katru gadu pāri par pusmiljardu eiro pārveduši uz Latviju.

Un tagad ir uzliesmojusi Grieķijas dižķibele. Neanalizēšu iemeslus, kāpēc Grieķija grimst purvā, tikai piebildīšu, ka tās problēmas ir viņas pašas izraisītas.

Nepatika atmaksāt parādus ir saprotama. Bet Latvija ir konsekventi šo nepatīkamo lietu darījusi. Sākot jau ar Neatkarības kara laikā aizņemtiem līdzekļiem, kurus atmaksāja tikai daudzus gadus vēlāk. Bet atmaksāja. Parāds nav brālis.

Šobrīd runa ir par to, kā glābt Grieķiju, lai tā neizstājas no Eirozonas un lai tās cilvēkiem nebūtu tādas pašas ciešanas, kā bija Latvijas tautai. Trešā palīdzības programma Grieķijai prasa, lai Latvija garantētu līdz 240 miljoniem eiro, daļa no kuras būtu uzreiz jāiemaksā, bet daļa paliktu vienkārši kā garantija.

Šī, diemžēl, nav vienīgā nepatīkamā brāzma no dienvidiem. Bez kādiem 700 000 neaicinātiem iebraucējiem, kuri padomju okupācijas gados ieradās no austrumiem, mums, kā mūsu Eiropas solidaritātes apliecinājums būs jāuzņem 250 bēgļi no Āfrikas. Presē tie tiek dēvēti dažādi – bēgļi, migranti,... Te būtu interesanti dalīties ar Austrālijas pieredzi par cilvēkiem no pilnīgi citas kultūras un ekonomiskiem apstākļiem, kuri sākuši dzīvi pirmās pasaules valstī. Kas ir vajadzīgs, lai nerastos problēmas?

Vai Latvija būs gatava šiem izaicinājumiem? Ceru, ka būs!

GN
2015. g. 21. jūlijā



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com