Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


„Garezeram“ – 50

Lielais latviešu īpašums ASV

Laikraksts Latvietis Nr. 369, 2015. g. 14. jūlijā
Vilnis Trops -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
Garezers

Deju ievada virkni izpilda Garezera vasaras vidusskolas tautas deju kopa. FOTO Vilnis Trops.

Indianapoles sieviešu ansamblis „Idvasa“ un solists Armands Birkens izpilda dziesmu „Sirdsezers“. FOTO Vilnis Trops.

Vairāk nekā 2 tūkstoši cilvēku bija pulcējušies Roberta Zuikas estrādē, lai noskatītos Garezera jubilejas koncertu. FOTO Vilnis Trops.

Garezera jubilejas koncertā uzstājas mūzikas grupa „Pērkons“ ar solisti Ievu Akurāteri. FOTO Vilnis Trops.

Mana Latvija, dadzītis mazs,
Ieķēries pasaules svārkos;
Mana Latvija, gaismas stars,
Zibens elkonī turas.

Arvīds Skalbe

„Bieži vien ļaudīm nav acu savas zemes daiļuma aplūkošanai. Vajadzīgs, lai kāds viņiem tās iedotu, ka viņi varētu cienīt un mīlēt savu Dzimteni.“ – Šie latviešu rakstnieka un dzejnieka Edvarta Virzas zīmīgie vārdi ļoti labi raksturo to tālredzīgo latviešu centienus, kuri, pussimts gadu atpakaļ izvirzīja sev ideju, iegādāties šo, dižkokiem apaugušo, pāri par simts akriem lielo zemes gabalu tam piegulošā Garezera krastā.

Šis ezeru un smuidriem kokiem apaugušais zemes nostūris, kas tik ļoti atgādināja Latvijas āres Dzimtenē, bija tieši pa prātam idejai par šī 153,5 akru ar smilšainu 2600 pēdu garu pludmali Garezera (Long lake) gabala pirkšanu no tā laika paputējušās Čikāgas amerikāņu skautu un gaidu organizācijas. Ideja par Garezera iegādi bija autoram, tā laika Konstantīnē (netālu no Garezera) dzīvojošam amerikāņu draudzes mācītājam Vilim Vārsbergam, ar kuru kontaktējās prāvests P. Ķirsons. Viņš, kopā ar Vili Vārsbergu, vispirms to pašu veicot Detroitas Kristus draudzes mācītājam J. Lazdam ar draudzes priekšnieku V. Treimani, ieradās The Lone Tree Camp pie Garā ezera (Long Lake). Pēc prāvesta P. Ķirsona vizītes Vilis Vāsbergs aprakstīja Detroitas Kristus draudzes priekšniekam V. Treimanim par prāvesta lielo ieinteresētību šī zemes gabala pirkšanā, sasaucot visu apgabalu draudžu priekšniekus vienviet uz pārrunām par šo zemi. Vilis Vārsbergs tika prāvesta P. Ķirsona lūgts, sastādīt brošūru šim pirkumam. Uz prāvesta aicinājumu atsaucās 7 draudžu pārstāvji. No šiem pārstāvjiem tika sastādīta arī Garezera pirkšanas komisija.

Šodien Garezera iegādes autora Viļa Vārsberga galvenais vadmotīvs Dievam un Latvijai joprojām dzīvo, lai gan sākumā tika papildināts ar lozungu Lai top kristīgās un nacionālās dzīves centrs! Ik dienas mēs Garezerā tiekam sagaidīti ar vadmotīvu uz teritorijas vārtiem Dievam un Latvijai!

Arī Garezera pastāvēšanas 50 gadadienas svētku uzvedumu skatoties, mēs esam morāli lielu pateicību parādā vienam cilvēkam. Tas ir diriģents, kurš Garezerā ir aizvadījis ar Kalamazū kori Vairogs un sagatavojis neskaitāmas Dziesmu dienas, šeit ik pa pieciem gadiem. Sagaidot savu simtgadi, viņa možums ir bijis paraugs visiem Garezerā. Arī Dziesmu leja, kopš pagājušā gada, ir pārdēvēta par Roberta Zuikas estrādi, par ko liecināja, līdz ar Garezera prezidenta Imanta Ejupa uznākšanu koru ielokā, meitenes tautiskajā apģērbā koncerta laikā uznestais un Robertam Zuikam veltītais apliecinājums par šīs lejas Goda nosaukumu dižā diriģenta vārdā. Starp Roberta līdzgaitniekiem vēl atrodam apliecinājumu tam, ka viņš ir skrējis no viena kalna malas uz otru, klausīdamies vislabāko skanējumu koru skatuves novietojumam Dziesmu lejā.

Garezera 50 darbības gadu Dziesmu lejā veidotais uzvedums šā gada 5. jūlija novakarē sākās ar dažāda vecuma personu uznākšanu skatītāju priekšā un skaļu apliecinājumu: Man ir 50 gadu! un tas turpinājās līdz ar bērnu uznākšanu, viņiem piemērotas mūzikas pavadījumā dziesmu un deju laukumā. Tai sekoja tautas dziesmas Saimnieks brauc uz mežu un Juku, juku sīki putni, ar bērnu iesaistīšanos jautrā dejā Dadzītis, kuru pārņēma Ernesta Brusubārža II diriģētā Bēdu, manu lielu bēdu Valtera Kaminska apdarē. Visa darbība uz laukuma bija veltīta Bērnu dienu bezrūpīgam atspoguļojumam.

Sākot ar Vidusskolas laikiem, koris, kas bija izvietojies visapkārt laukumam, izpildīja J. Ķēniņa Rožu vainadziņu un, Mārai Vārpai diriģējot, slaveno un Garezerā iemīļoto Mārtiņa Brauna Saule, Pērkons, Daugava. Adevas sadaļā Roberta Zuikas piemiņai vīru koris izpildīja Bruno Skultes Aijā, diriģentes Monikas Daukstes vadībā. Diriģējot Aijai Vinterei-Brugman, soliste Indra Brusubāarde, jauktā kora pavadījumā, nodziedāja Zigmāra Liepiņa Svētī debesīs šo zemi. Ar trim dejām sadaļā Draudzība – Nerātni ciema suņi, Laucinieku deja un sevišķi izteiksmīgajā Meitas puišus dancināja ar izritinātām jostām uzstājās vairāki deju kolektīvi vienlaikus.

Sadaļā Ģimene kora un tautas ansambļa uzstāšanās reizē dzirdējām tautas dziesmas Ziedi, ziedi rudzu vārpa un Neba' lietas lieli dēli, kā arī redzējām tautas dejas Žīgu, Ai, ai ciema meitai un Pērkoņdanci, kurš nebūt nav svešs Garezera Vasaras vidusskolas (GVV) audzēkņiem. Koncerta nobeigumā ansambļa Idvasa un Armanda Birkena kopējā dziedājumā dzirdējām Alberta Legzdiņa Sirdsezeru. Dejotāji, apvienotais koris un tautas ansamblis vienoti izpildīja Ģērbies Saule sidrabota, diriģenta Paula Berkolda vadībā. Un, visu beidzot, Jāzepa Vītola Gaismas pils, kuru izpildīja apvienotais koris Ernesta Brusubārža III vadībā; vairāk nekā 2000 skatītāju klātbūtnē dziesma izskanēja ļoti pacilāti.

Jāatzīmē, ka bez uzveduma vadītāja Paula Berkolda, dalību vēl ņēma daudzas atbildīgas personas, kurām bija uzticēti visdažādākie koncerta pienākumi. Uzvedumā piedalījās Brusubārdas – Dzimtenes jauktais koris abu Ernestu Brusubāržu vadībā, Čikāgas vīru koris diriģentes Māras Vārpas vadībā, Indiānas Latviešu biedrības koris diriģentes Aijas Vinteres-Brugman vadībā un Mineāpoles St. Paula ev. lut. draudzes koris Gunas Kalmītes-Skujiņas vadībā. Un neaizmirsīsim arī GVV, Klīvlandes, Kalamazū jauktos korus Andreja Berkolda, Monikas Daukstes, Ingrīda Dženingsas (Jennings) un Jura Ķēniņa vadībā.

Dejotāju kopas uzvedumā piedalījās Čikāgas Dzelmieši vadītāju Lindas un Erika Zušēvicu vadībā, Garezera Dzintarnieki Ingrīdas un Jura Velkmes vadībā, Indianapoles Jautrais Pāris Ivetas Asones vadībā, Milvoku Metieniņš Intas Veldres vadībā, Toronto Daugaviņa Selgas Apses vadībā, Krišjāņa Barona Latviešu skolas Uguntiņa un GVV dejotāji.

Bez tiem, vēl daudz, jo daudz brīvprātīgi darbojošās personas, bez kuriem šis lielais darbs nebūtu iedomājams. Koncertam beidzoties, laukuma malā tika iedegts milzu ugunskurs. Atvadām vēl pēdējā, visu G–50 palīgu fotogrāfija uz skatuves kopā ar lielā pasākuma organizatoriem. Tad palēnām tika atbrīvots laukums, līdz varēja sākties dejas līdz vēlai naktij. Kā pirmie skatuvi iesildīja mūzikas ansamblis Bob and the Latvians, līdz viņi to pilnīgi atdeva mūziķu grupai no Latvijas Pērkons, kuri ar Latvijas Kultūras ministrijas dotāciju viesojās Garezerā tieši uz šīm G–50 svinībām. Skatītāju un dalībnieku līksmošana vēl ilgi turpinājās.

Vilnis Trops, Garezerā
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI



Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com