Dziesmu svētku kulminācija – trīs reizes

Palielināt / Enlarge

Gājiens. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Gājiens pie Brīvības pieminekļa. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Uzraksts LATVIJA pie Brīvības pieminekļa. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Tribīne pie Dailes teātra. No kreisās: Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, Iveta Vējone, prezidents Raimonds Vējonis. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Austrālijas latvieši. No kreisās: Kārlis, Finns, Jolanta, Ronans, Kaija, Uldis. FOTO Aina Gailīte.

Kā jau pieņemts Dziesmu svētkos, visi konkursi un mēģinājumi reiz beidzas, lai notiktu divi noslēguma koncerti dejotājiem un dziedātājiem. Pēdējās dienas dalībnieku svētku gājiens caur Rīgas centru ir ļoti gaidīts un iemīļots. Šogad tajā piedalījās 37 650 dalībnieku (visi jau droši vien ne, kas nu tur skaitīs).

Lai būtu iespējams gājienu virzīt pietiekoši raiti, tad šogad tas bija sadalīts divās plūsmās, kas līdz Elizabetes ielai gāja pa ielas kreiso un labo pusi, bet tālāk saplūda vienā platā upē. Pulcēšanās notika 11. novembra krastmalā. Bija interesanti vērot, kā piebrauc lielie autobusi, no tiem vai nu izveļas mazi krāsaini kamoliņi, vai izkāpj jaunas meitas strīpainos brunčos, kurām pasniedz roku puiši gaišos tērpos. Ak, un pūtēji ar spožajām taurēm. Visi seko savām novadu zīmēm un dodas uz noteikto sākuma punktu. Arī Austrālijas latviešu kora zīme gaidīja savus dziedātājus.

Uz Meierovica bulvāra pie Kolonādes gājiens virzījās pamīšus ar otru tā daļu no Kaļķu ielas. Skatītāju bija tiešām daudz līdz pašam Dailes teātrim, un nu jau latvieši vairs nestāv klusi, bet droši sauc apsveikuma saukļus, tiem gājiena dalībnieki atbild ar deju soļiem, dziesmām vai pūtēju taures plēš gaisu.

Šogad bija viens ļoti skaists jaunums – pie Brīvības pieminekļa bija izveidots uzraksts LATVIJA milzīgiem burtiem no ozolu zariem. Aiz katra burta stāvēja gaidas un skauti, tas bija skaisti un svinīgi. Katrs varēja nolikt ziedus uz kāda burta. Ja no rīta garāmejot redzēju, ka burti ir tikai zaļi, tad pusdienlaikā tie bija saplaukuši kā ziedu pļava. Paldies idejas autoram!

Ar Alūksnes Ernsta Glika vidusskolas dziedātājiem kopā aizgāju līdz Dailes teātrim, kur bija uzcelta vienīgā tribīne goda viesiem un augstām amatpersonām. XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku virsvadītāji un virsdiriģenti sveica gājiena dalībniekus un arī otrādi. Bija ļoti patīkami redzēt, ka LR Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece un Valsts prezidents Raimonds Vējonis ar kundzi it nemaz neatšķīrās no gājiena dalībniekiem – viņiem ļoti piestāvēja tautas tērps. Patīkami bija redzēt, kā vairāki gājiena dalībnieki apdāvināja prezidentu ar lauku puķu pušķiem, pretī saņemot sirsnīgu rokas spiedienu.

Un tad jau arī, ar krietnu nokavēšanos parādījās Austrālijas un Latvijas karogs, uzraksts Austrālija un latviešu dziedātāji no Melburnas. Viņus, protams, skaļi sveica, un TV operators uzreiz ņēma savā uzraudzībā. Pa jautājumam katram dalībniekam, un tad stafeti pārņēmu es, lai jums, lasītāji, varētu atrādīt dziedošos jauniešus – Kaiju, Ronanu un Finnu. Mums apkārt piepulcējās vairāki latvieši no Austrālijas, kas šobrīd ciemojas Latvijā. Cik pasaule ir maza. Te es ar dziedātājiem šķīros, jo viņiem bija jāgatavojas vakara noslēguma koncertam, kam šodien ir teicami laika apstākļi, saule un vējš.

Tieši par 12. jūlija svētku Noslēguma koncertu nevarēšu pastāstīt, jo es, apsverot visus par un pret, vakar vakarā noskatījos šī koncerta ģenerālmēģinājumu, kura norisē nav nekādu atšķirību, tikai nav paša Valsts prezidenta, viņu tikai pieteica. Visi jau satraucās un tad atskanēja – prezidents būs rītvakar. Skatītāju daudz, tirdzniecības teltis darbojas, dejotāji kā skatītāji ieņem visas nogāzes zālienus. Prese darbojas norādītajās vietās. Es arī deviņus priekšnesumus notupēju uz skatuves pirms skatītāju pirmās rindas. Bija labi bildēt mazos dejotājus, bet dziedātāji vienalga bija tālu un nezināju, kur stāv abi Melburnas puiši basu sektorā, par Kaiju – nebija nekādu cerību viņu atrast krāšņajā meiteņu puķu dārzā.

Koncerts ritēja savu gaitu, ik pa brīdim saliecies gar koristu rindām noskrēja kāds mediķis un aizveda uz telti ar sarkano krustu kādu savārgušu dziedātāju. Redzēju pie tādas telts piecas meitenes un vienu puisīti, kuriem bija palicis slikti, viņi bija bāli, bet samaņu neviens nezaudēja. Mediķi darīja savu darbu, bērni atpūtās un pēc tāda pārbīļa trīcēja kā no aukstuma. Bija arī auksti, jo vējš bija brāzmains. Nezinu, cik tādu dziedātāju bija novesti jeb nonesti no skatuves, kad mikrofonā atskanēja – mieru, tikai mieru, mēģinājumu beidzam, lūdzu bez panikas lēnām atstāt skatuvi.

Tagad varu mazliet paspriedelēt. Dejotājiem šādi lielkoncerti bija trīs, un lietus viņus nežēloja, bet viņi ir fiziski trenēti un izturīgi. Arī koristiem bija gari mēģinājumi, un te nu arī ir nepieciešama sava veida izturība. Dziesmu svētku koncertos ir vienmēr ģībuši gan bērni, gan pieaugušie, bet faktiski tie ir tikai daži no visiem tūkstošiem. Iemeslu tam var būt daudz un dažādi – nogurums, nepietiekams miegs, nepareiza ēšana un arī personīgas veselības problēmas. Internetā vēlā vakarā tika sacelta ažiotāža, un nu tik visus kritizēt. Izrādījās, ka naktī svētku rīcības komiteja bija nolēmusi atcelt svētku gājienu, varot iet, kas grib un uz savu atbildību. Tādu izrādījās ļoti daudz, paldies visiem!

Par Mežaparka Lielās estrādes svētku noslēguma koncerta vizuālo noformējumu – to ieraugot, jutos ļoti neērti, estrādes sānos un pie dažām priedēm bija salidojuši lieli tauriņi, tieši kā bērnudārza pasākumā. Vēl par dziesmu svētku burtiem; lai kā arī centos visas nedēļas garumā, tā arī nesapratu šo sarežģītību ar vienkāršu alfabētu. Visi teksti ar burtošanu ir tik grūti izrunājami, nedabīgi, neveikli un bieži neloģiski, ka pilnīgi neērti paliek. Teksti nebija daiļskanīgi. Es jau sevi mierināju ar domu, ka esmu par vecu, lai kaut ko tādu saprastu. Svētku sarīkošanā bija darīts ļoti daudz, bija jauninājumi, kurus noteikti vajadzētu turpināt, bet Dziesmu svētkus jau nu gribētos daiļskanīgus ne tikai uz skatuves. Līdz XII dziesmu svētkiem ir daudz laika, lai tos varētu sarīkot ļoti skaistus un pārdomātus visās jomās. Tautieši Austrālijā, jums būs atkal jāmācās jaunas dziesmas. Uz tikšanos!

Aina Gailīte
Laikrakstam „Latvietis“